Video: Levits mudina atcerēties nacionālās pretošanās kustību
Foto: LETA

Šīs paaudzes Latvijas iedzīvotāju atbildība ir atcerēties nacionālās pretošanās kustību un tās dalībniekus, kuri par spīti okupācijām nosargāja mūsu tautas valstsgribu, šādu nostāju trešdien konferencē pauda Valsts prezidents Egils Levits

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Levits, godinot Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku piemiņu, trešdien rīkoja tiešsaistes konferenci "Cīņa par Latviju. Nacionālās pretestības kustības izpēte un atcere", kurā diskutēs vēstures eksperti un nacionālās pretošanās kustības piemiņas uzturētāji. Konferencei bija iespējams sekot tiešraidē portālā "Delfi".

Atklājot konferenci, Valsts prezidents akcentēja, ka iespēju un vērtību pašiem lemt par savu dzīvi un nākotni brīvā un neatkarīgā Latvijas valstī mums ir dāvājušas iepriekšējās paaudzes. Cīņa par Latvijas un tautas tiesībām brīvi pastāvēt ilga visus piecdesmit okupāciju gadus un par to ir ziedotas dzīvības un maksāts ar gariem nebrīves gadiem.

Pēc Levita paustā, lai pienācīgi izzinātu nacionālo pretošanās kustību, nepieciešams adekvāts finansējums, zinātnes politikas veidotāju un visas sabiedrības izpratne.

Konferences turpinājumā norisinājās vēsturnieku diskusija, kurā piedalījās Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta (LU LVI) pētnieks Uldis Neiburgs, LU LVI pētnieks Zigmārs Turčinskis un Latvijas Nacionālā arhīva vecākais eksperts, grāmatas "Nacionālā pretestība Latvijā 1959-1986" autors Gints Zelmenis.

Savukārt tiešsaistes konferenci vadīja LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns. Diskusijas laikā bija iespēja vērot arī videointervijas no vēsturiskajām notikumu vietām: Cēsīm; Īles bunkura, nacionālās pretošanās kustības muzeja Rendā un pretošanās kustības piemiņas vietas Stompaku purvos.

Levits pateicās valsts institūcijām un pašvaldībām, kas atbalsta dažādās piemiņas aktivitātes, skolotājiem, novadu muzejiem, kas pēta tautas dzīvajā atmiņā ietvertos stāstus par pretošanās kustību un tās dalībniekiem, kā arī īpaši vēstures skolotājam Robertam Ķipuram, kurš kopā ar skolēniem ir sācis veidot digitālo karti ar nacionālo partizānu kaujas un piemiņas vietām. Valsts prezidents pauda pateicību arī žurnālistiem un mākslas cilvēkiem, kuri veido stāstus par pretestības kustību un tās varoņiem.

Valsts prezidents ir aicinājis Saeimu 17. martu noteikt kā visas Latvijas Nacionālās pretošanās kustības atceres dienu. Pēc Levita domām, šāda piemiņas diena būs būtisks atgādinājums Latvijas valstiskuma nepārtrauktības uzturēšanai abu totalitāro okupācijas režīmu laikā un aicinājums apzināties, ka neatkarīga un demokrātiska Latvija ir jāsargā arī šodien.

Kā norāda Valsts prezidenta kancelejā, konferencei izvēlētais datums ir simbolisks – 1944. gada 17. martā profesora Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome pabeidza parakstu vākšanu memorandam, kurā Latvijas tautas vārdā tika pieprasīta Latvijas neatkarības faktiska atjaunošana un pausta pārliecība, ka Latvijas valsts un tās Satversme juridiski turpina pastāvēt, neraugoties uz vācu okupāciju. Levits ir aicinājis Saeimu šo dienu noteikt kā visas Latvijas nacionālās pretošanās kustības atceres dienu.

Levits ir pārliecināts, ka Latvijas valstiskuma otrā gadsimta sākumā ir nepieciešams sabiedrības sociālajā atmiņā atgūt zināšanas par Latvijas patriotu pretošanos okupācijas režīmiem un godināt varoņus, kuri uzturēja dzīvu Latvijas tautas prasību pēc savas valsts un neatkarības visos okupācijas gados.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Egils Levits Latvijas Universitāte Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form