Pēc kaismīgām uzrunām, kuras mediķi, medicīnas darbinieki un viņu atbalstītāji bija teikuši no īpašas skatuves, kas bija izveidota pie Saeimas, skandējot "Atlaist Saeimu, protesta dalībnieki Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāja Valda Kera vadībā devās uz Centrālo vēlēšanu komisiju, lai tajā iesniegtu iesniegumu par 13. Saeimas atlaišanu.
Pēc nepinas stundas protesta dalībnieki sāka izklīst un devās savās gaitās, novēroja portāls "Delfi".
Protesta sākumā Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) vadītājs Kārlis Rācenis, uzejot uz skatuves, teica, ka vēlētos, lai "šis būtu rokkoncerts un es varētu uzvilkt savu ģitāru un spēlēt, lai gan es to neprotu darīt".
Tomēr vairāk viņam šodien gribētos atrasties slimnīcā un strādāt, bet diemžēl šobrīd ir pienācis tas brīdis, kad medicīnas sabiedrība nevar strādāt kā ierasts, pauda Rācenis. "Mums tiek doti dažādi solījumi, kas tika ierakstīti arī likumā – to mēs arī gribētu sagaidīt no deputātiem, no mūsu valsts, bet tajā brīdī, kad likums netiek pildīts, rodas jautājums – kāds ir likuma spēks?" savā uzrunā sanākušajiem teica Rācenis.
Vairāki runātāji arī izteica sašutumu par to, ka Valsts prezidents ir apstiprinājis 2020. gada budžetu, kurā mediķu atalgojumam ir paredzēta tikai puse no likumā noteiktā atalgojuma pieauguma nākošajā gadā.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns pateicās sanākušajiem un tiem mediķiem, kas šodien strādā. Tāpat viņš norādīja, ka LBAS valde atbalsta mediķu akciju un parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu. Latvijas Māsu asociācijas (LMA) viceprezidente Ilze Ortveina norādīja, ka Latvijas māsām nav saprotama ne Ministru kabineta pozīcija, ne Saeimas pieņemtais budžets, ne prezidenta pasludinātais budžets par pieņemtu.
Pēc kaismīgām uzrunām, kurās mediķi, medicīnas darbinieki un viņu atbalstītāji bija teikuši no īpašas skatuves, kas bija izveidota pie Saeimas, skandējot "Atlaist Saeimu", protesta dalībnieki Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāja Valda Kera vadībā devās uz Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK), lai tajā iesniegtu iesniegumu par 13. Saeimas atlaišanu.
Kamēr Keris iesniedza dokumentus, protestētāju vidū bija daži, kas sauca iznākt ārā no Finanšu ministrijas arī ministru Jāni Reiru (JV), par kura demisiju vēlmi trešdien izteica mediķus pārstāvošās organizācijas.
Ministrs neiznāca satikt sanākušos protestētājus.
Laikā, kad pie Saeimas ēkas sākās mediķu protesta akcija, veselības ministre Ilze Viņkele (AP) piedalījās sēdē, kurā tika skatīts opozīcijas sagatavotais demisijas pieprasījums viņai. Tāpat iepriekš tika ziņots, ka Viņķele negrasās atsaukties mediķu arodbiedrības aicinājumam un atkāpties no amata, jo uzskata, ka ir darījusi visu iespējamo, cenšoties panākt lielāku budžeta finansējumu mediķu algu palielināšanai.
Pēc simboliskās pieteikuma iesniegšanas protesta dalībnieki sāka izklīst un devās savās gaitās, novēroja portāls "Delfi".
Kopumā protests ilga nepilnu stundu.
Šajā protesta akcijā lielāks akcents tika likts uz saukti "Par tautas dzīvību", kuru runātāji uz skatuves aicināja skandēt vairākkārt, salīdzinot ar to, ka iepriekšējais protests mēneša sākumā bija dramatiskāks – ar zārkiem un "veselības aprūpes bēru" noskaņās.
Keris jau iepriekš izteicās, ka 28. novembra "protesta akcija ir organizēta un tiek plānota ar konkrētu mērķi – aizstāvēt iedzīvotāju tiesības uz pieejamu kvalitatīvu veselības aprūpi, demokrātiju un tiesiskumu."
Protestu dienā slimnīcu darbībā nav gaidāmas lielas izmaiņas, prognozēja protesta akcijas organizatori. Ja pacientiem plānoti plānveida apmeklējumi šajā dienā, tad jāinteresējas par izmaiņām, piebilda Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis. Keris uzsvēra, ka viens no faktoriem, kuru organizatori ņem vērā, – lai protesti neradītu lielas neērtības pacientiem.
"Delfi" jau rakstīja, ka Saeima 14. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020. gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.
Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020. gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.
Sākotnēji mediķu algām tika plānots piešķirt 42 miljonus eiro, tomēr, reaģējot uz nozares augošo neapmierinātību, pirmās protesta akcijas pie Saeimas priekšvakarā, tika pieņemts lēmums pārskatīt iepriekš atbalstītās prioritātes.
Pārskatot nākamā gada prioritātes, kā arī aktualizējot valsts uzņēmumu un centrālās bankas peļņu, izdevies rast vēl 18 miljonus eiro, tādējādi kopumā mediķu algām nākamajā gadā nodrošinot aptuveni 60 miljonus eiro.
Tāpat vēstīts, ka pirmajā protesta akcijā pie saeimas 7. novembrī ar saukļiem "Gribam strādāt vienā darbā!", "Veselību Latvijai!", "Zārks vai čemodāns!" un "Vienoti par veselību!" vismaz divi tūkstoši veselības nozares darbinieku iestājās pret mediķu atalgojuma palielināšanu mazākā apjomā nekā plānots. Portāls "Delfi" piedāvā šīs akcijas video atskatu.
Šīs akcijas laikā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) savā un parlamenta vārdā mediķiem atvainojās.
Pagājušajā nedēļā mediķu organizāciju pārstāvji diskusijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja, ka pamatā aicinās balsot "par" referendumu Saeimas atsaukšanas rosināšanai, kā arī piedalīsies 28. novembra protesta akcijā, jo tā būs ne vairs par medicīnas aprūpi, bet par demokrātiju Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
