Video: Ministru kabineta preses konference pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas
Foto: LETA

Piektdien, 6. novembrī, Ministru kabineta ārkārtas un Krīzes vadības padomes kopsēdē izskatīja jautājumus par Covid-19 ierobežošanas stratēģiju un ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī. Ko lēma šajā sēdē, iespējams uzzināt, vērojot attālinātās preses konferences ierakstu portālā "Delfi".

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Attālinātajā preses konferencē piedalījās: Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), veselības ministre Ilze Viņķele (AP), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Ārkārtas sēdē valdība uzklausīja ekspertu viedokli, pirms lemt par papildu ierobežojumiem vai ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Tāpat tika diskutēts par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem Covid-19 radīto ekonomisko seku novēršanai, kā arī par Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kapacitāti.

Valdība šodien pieņēma lēmumu no 9. novembra līdz 6. decembrim Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu.

Tieši premjers pirmais nedēļas sākumā žurnālistiem paziņoja, ka ir laiks apsvērt ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī. Taču valdošās koalīcijas partneri pauda atturīgāku nostāju. Paredzams, ka, lemjot par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, valdība varētu noteikt striktākus ierobežojumus sabiedriskās ēdināšanas un izklaides pasākumu jomās.

Ko nozīmē ārkārtējā situācija

Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī ārkārtējā situācija jau bija izsludināta no 12. marta līdz 9. jūnijam.

Likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Ministru kabinets atceļ pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Lēmumu par ārkārtējās situācijas atcelšanu Ministru kabinets paziņo Saeimas Prezidijam.

Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī mainoties apdraudētās teritorijas lielumam, Ministru kabinets izdara attiecīgus grozījumus lēmumā par ārkārtējo situāciju. Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Ārkārtējās situācijas izsludināšanu var pieprasīt Krīzes vadības padome, par nozari atbildīgā ministrija, pašvaldības dome.

Lēmumu par ārkārtējo situāciju vai grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, ja ir nepieciešami papildu teritoriāli vai tiesību ierobežojumi, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Ministru kabinets 24 stundu laikā pēc tā pieņemšanas paziņo Saeimas Prezidijam. Saeimas Prezidijs Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējo situāciju vai par tādiem grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, kuri nosaka papildu teritoriālos vai tiesību ierobežojumus, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā.

Ja, izskatot šā panta minēto lēmumu, Saeima to noraida, attiecīgais lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.

Jau ziņots, ka šobrīd spēkā ir vairāki ierobežojumi ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību, piemēram, sejas aizsargmasku obligāta valkāšana sabiedriskās vietās, kā arī pulcēšanās skaita ierobežojumi. Detalizēti par spēkā esošajiem ierobežojumiem var lasīt šeit.

Tāpat ziņots, ka no 26. oktobra valsts apmaksātu Covid-19 testu var veikt tikai ar ārsta nosūtījumu.

Pēdējā diennaktī veikti 7018 Covid-19 testi, reģistrēti 357 jauni saslimšanas gadījumi, kā arī septiņi nāves gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Ilze Viņķele Ministru kabinets Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form