Nedrīkst pieļaut, ka Krievijas karš Ukrainā izplatās tālāk, tāpēc NATO stiprinājis savu klātbūtni Baltijas valstīs, preses konferencē otrdien pauda NATO priekšsēdētājs Jenss Stoltenbergs, solot aizstāvēt ikvienu Latvijas un ikvienas NATO dalībvalsts teritorijas centimetru.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Otrdien, 8. martā, vizītē Latvijā ieradies Stoltenbergs, kurš tikās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Par pārrunāto abas amatpersonas informēja preses konferencē, kurai bija iespējams sekot līdzi portālā "Delfi".

Kā pauda Levits, NATO apņēmusies palielināt savu spēku klātbūtni Latvijā, savukārt Latvija jau lēmusi kāpināt savu aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta.

"NATO ir defensīva alianse, bet uzbrukuma gadījumā aizstāvēsim viens otru ar pārliecinošu spēku," pauda Levits.

Kā sacīja prezidents, Ukrainai patlaban ir nepieciešama visa veida palīdzība – militāra, finansiāla, humāna.

Krievijas iebrukums Ukrainai ir uzbrukums Rietumiem kopumā, demokrātijai, vērtībām, kā arī noteikumos balstītai starptautiskai kārtībai, norādīja Levits, piebilstot, ka jābūt gataviem atbildēt uz hibrīdapdraudējumiem, ko Krievija no savas puses īsteno jau vairākus gadus, radot informatīvo karu.

Tāpēc esot svarīgi rūpēties, lai pie Krievijas iedzīvotājiem nonāk objektīva un patiesa informācija par Putina režīma agresiju pret Ukrainu, norādīja prezidents.

Savukārt Stoltenbergs minēja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā radījis lielāko bēgļu krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara, savukārt apšaudes, kam pakļauti civiliedzīvotāji, ir kara noziegums.

NATO vadītājs uzsvēra, ka Ukrainā nepieciešams izveidot humānos koridorus, un to darbību ir jāievēro.

"Putinam esam norādījuši, ka nāksies samaksāt augstu cenu par uzbrukumiem Ukrainā, un šobrīd viņs šo cenu maksā. Pret Krieviju ir vērstas līdz šim nepieredzētas sankcijas un Krievija ir nonākusi faktiski pilnīgā izolācijā no pārējās pasaules," norādīja Stoltenbergs.

Viņš pauda, ka nedrīkst pieļaut, ka konflikts izplatās ārpus Ukrainas, tāpēc NATO ir stiprinājusi savu klātbūtni Baltijas valstīs – 130 iznīcinātāji atrodas augstas gatavības pakāpē, lai aizsargātu gaisa teritoriju, savukārt NATO sabiedrotie nosūtījuši simtiem karavīru uz Baltiju.

NATO un tās sabiedrotie snieguši dažāda veida palīdzību Ukrainai – gan militāro, lai Ukraina varētu pašaizsargāties, gan finansiālu, gan humānu.

"Visas NATO dalībvalstis ir pasargātas," apliecināja Stoltenbergs.

Abas amatpersonas pēcpusdienā dosies uz Ādažu militāro bāzi.

Ņemot vērā Krievijas uzsākto karu neatkarīgajā Ukrainā, NATO sabiedrotie ir paplašinājuši militāro atbalstu Baltijas reģionā, kā arī Polijā un Rumānijā.

Lai stiprinātu aizsardzības un atturēšanas spējas alianses ziemeļaustrumos, jau teju piecus gadus NATO Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā ir izvietojusi daudznacionālās kaujas grupas.

Latvijā bataljona līmeņa kaujas grupu veido vairāk nekā 1400 karavīri no 10 valstīm – Kanādas, Albānijas, Čehijas, Islandes, Itālijas, Melnkalnes, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Slovākijas. Attiecīgās kaujas grupas vadošās valsts lomu līdz 2023. gadam ir apņēmusies pildīt Kanāda.

Sabiedroto spēki ikdienā kopā ar Latvijas bruņotajiem spēkiem piedalās kopīgās starptautiskās un vietējās militārajās mācībās, tādējādi veicinot savstarpējo savietojamību. Balstoties šajā pieredzē, NATO valstis krīzes situācijā spēs ātrāk un efektīvāk reaģēt uz aktuālajiem drošības izaicinājumiem.

Jau ziņots, ka otrdien vizītē Latvijā ierodas arī Kanādas un Spānijas premjerministri.

Savukārt pirmdien Latvijā ieradās ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Jenss Stoltenbergs NATO
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form