Ar reformas norises gaitu neapmierinātie Latvijas Zaļās partijas (LZP) pārstāvji pie Saeimas bija pieteikuši divus piketus, kuros tiks pausta neapmierinātība ar reformas izskatīšanas veidu parlamentā – piketa pieteicēji kategoriski iebilst pret šāda jautājuma skatīšanu Saeimā attālinātā un "nepārbaudītā e-sistēmas režīmā".
Piketa pieteicēju ieskatā rupji pārkāpta demokrātija, jo ārkārtējā situācijā noteikto ierobežojumu dēļ sabiedrības un pašvaldību iesaiste bijusi ļoti ierobežota, pauž LZP. Partijā norāda, ka krīzes laikā pašvaldības pārstāvji ir aizņemti ar to, ka paaugstinātas slodzes režīmā sniedz palīdzību saviem iedzīvotājiem.
Pret Saeimas darbu e-vidē savus atbalstītājus aicināja protestēt arī opozīcijas deputāts Aldis Gobzems, kura skatījumā "e-Saeimas" ieviešana iezīmējot "valdošo partiju vēlmi veikt modernu valsts apvērsumu", jo "e-Saeima" nav nedz sertificēta, nedz arī paredzēta Satversmē.
Uz LZP pasākumiem pret jauno administratīvi teritoriālo reformu pie Saeimas ēkas sapulcējās aptuveni 70 reformas pretinieki, bet Gobzemam bija izdevies sapulcēt vairāk nekā 100 cilvēkus.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) rīkojums gan paredz, ka ārkārtas situācijas laikā līdz 9. jūnijam piketos, gājienos un sapulcēs ir atļauts piedalīties līdz 25 dalībniekiem. Šī iemesla dēļ Zaļā partija vienlaikus bija pieteikusi divus pasākumus – gan piketu, gan sapulci, solot, ka kopumā pulcēsies ap 50 cilvēki.
Administratīvi teritoriālās reformas pretiniekus uzrunāja arī Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs Eduards Smiltēns un vairāku pilsētu un novadu mēri. Protestētajiem līdzi bija plakāti, uz kuriem bija attēloti tie novadi, kuri reformas rezultātā izzudīs.
Savukārt Gobzema atbalstītāji, sekojot deputāta norādēm, klusējot skatījās uz Saeimas namu. Deputāts lūdza protesta dalībniekus ievērot pulcēšanās ierobežojumus, vienlaikus viņš ar atbalstītājiem sarunājās un uzņēma kopbildes.
Gobzema atbalstītāju protests noslēdzās jau pēc 15 minūtēm, savukārt reformas pretinieku protesta akcija turpinājās ilgāk.
Administratīvi teritoriālās reformas pretinieki dziedāja dziesmu "Pūt, vējiņi" un izkliedza saukļus "Atlaist Saeimu" un "Nost ar Pūci".
Jau ziņots, ka pērn pavasarī, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nāca klajā ar administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumu, tika piedāvātas 35 pašvaldības. Laika gaitā plānoto pašvaldību saraksts tika pagarināts, galvenokārt, ņemot vērā pašu valdošās koalīcijas partiju īpašās vēlmes.
Par zināmu politisku un īpaši neafišētu piekāpšanos opozīcijas prasībām Ventspils un Jelgavas jautājumā valdošā koalīcija tagad, pirms trešā lasījuma, izšķīrās, saprotot, ka pretējā gadījumā tā nespēs īstenot savu plānu pieņemt reformas likumu gadu pirms pašvaldību vēlēšanām, kas paredzētas 2021. gada jūnijā. Tas nozīmētu, ka reformu varētu nākties atlikt uz vēl četriem gadiem.
"Delfi" jau vēstīja, ka novadu reformas apspriešana Saeimā otrajā lasījumā iegāja valsts vēsturē kā ilgākā viena likumprojekta apspriešana plenārsēdē, kā arī tika sasteigti pabeigta Covid-19 epidēmijas dēļ, partijām vienojoties un atsaucot daļu priekšlikumu. Pēc vairāku nedēļu pārtraukuma deputātiem pēc pašizolācijas atgriežoties darbā, atbildīgā komisija darbu pie likumprojekta atsāka jau videokonferences režīmā, un sākotnēji tas ļoti apgrūtināja darbu, jo interese no pašvaldībām un citām ieinteresētajām organizācijām ir ļoti liela.