Video: Pagarina attālinātās mācības; testēs 8000 dienā – ko lēma valdība (plkst. 19.50)
Foto: LETA

Pēc sešu stundu ilgas Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes slēgtas kopsēdes otrdien, 27. oktobrī, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paziņoja, ka valdība nolēmusi vēl uz divām nedēļām līdz 15. novembrim pagarināt attālinātās mācības 7.-12. klašu skolēniem, kā arī līdz šim laikam atstāt spēkā ierobežojumus interešu izglītībai. Pieņemti arī citi ierobežojumi, no kuriem daļa stāsies spēkā piektdien.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ministru kabinets lēmis līdz gada beigām augstskolās studijas īstenot attālināti. Ievērojot piesardzības pasākumus, klātienē augstskolās var noritēt praktiskās nodarbības.

Valdība lēmusi jau šīs nedēļas laikā palielināt Covid-19 testēšanas jaudu par 60%, proti, līdz 8000 testu dienā. Tas darīts ar domu palielināt jaudu vēl nākotnē.

Atbildot uz precizējošiem jautājumiem par testiem, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) atgādināja, ka šonedēļ no pirmdienas sāka pielietot mērķētās testēšanas algoritmu, kas dod priekšroku cilvēkiem ar simptomiem vai hroniskiem slimniekiem ar ģimenes ārsta vai cita ārsta nosūtījumu, testēšanai slimnīcās un pūļa testēšanai darba kolektīvos. Algoritmu nemainot, testējamo cilvēku skaita palielināšana iespējama līdz 8000 dienā jau šonedēļ.

Tas ietver vairākas komponentes – gan to, cik laboratorijas spēj dienā apstrādāt, gan to, cik testu paraugi paņemami. "Te ir apsvērumi, ka ne visu var ar naudu atrisināt, ko redzam arī bagātākās valstīs. Nauda neatrisina cilvēkresursu un laborantu trūkumu," teica Viņķele, atzīstot, ka tas tiek risināts ar tehnoloģiju palīdzību. Septiņi līdz astoņi tūkstoši dienā Latvijai ir atzīstams rezultāts, un jau kopš vasaras ir būtiski kāpis testēšanas apjoms, uzsvēra ministre.

Ministru kabinets nolēmis arī līdz gada beigām piešķirt piemaksas mediķiem par darbu Covid-19 apkarošanā. Par piemaksām mediķiem valdība patlaban lēmusi konceptuāli, norādīja veselības ministre, piebilstot, ka ir algoritms, pēc kāda piemaksas tika noteiktas pavasarī. "Šobrīd aplēses ir tādas, ka tie varētu būt 20% ģimenes ārstiem, NMPD, SPKC un arī tiem, kas slimnīcās iesaistīti krīzes vadībā," skaidroja Viņķele.

Valdība lēmusi arī atjaunot pavasarī strādājušo Vadības grupu uzņēmējdarbības un nodarbinātības atbalstam finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadībā, kas uz pirmo sēdi sanāks jau nākamajā nedēļā. Šo grupu nolemts atjaunot proaktīvi, lai "mēs būtu gatavi, pirms mums ir grūtības ekonomikā, un zinātu, kā rīkoties, arī mācoties no pavasara pieredzes.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs preses konferencē par situāciju ar infekcijas izplatību sacīja, ka pēdējo divu dienu laikā saslimstība ar Covid-19 nav nozīmīgi pieaugusi.

"Faktiski ļoti neliels pieaugums divu dienu laikā. No 104 uz 107 divu nedēļu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju," teica epidemiologs. Viņš skaidroja, ka tas varētu būt ne tikai parasti brīvdienās vērojamā testēšanas sarukuma dēļ, jo divas dienas pēc kārtas pozitīvo testa rezultātu īpatsvars ir zemāks par 4%, lai gan iepriekšējās trīs dienas bija stabili virs 4%, kas ir ļoti nelabvēlīgs signāls. Jaunākie dati bija 2,7% īpatsvars, teica Perevoščikovs.

Mājas, darbs, svaigs gaiss

Kariņš ieilgušo sēdi preses konferencē pēc sēdes raksturoja kā ļoti auglīgu. "Mūsu virsmērķis ir apturēt Covid-19 izplatību Latvijā. Mums ir jānodrošina, lai mūsu veselības sistēma spēj strādāt un nodrošināt nepieciešamos pakalpojumus. Mums ir mērķis darīt visu, lai mūsu mazo klašu skolēni varētu turpināt izglītošanos klātbūtnē. Mums arī ir mērķis, lai mūsu ekonomika turpina attīstīties un strādāt. Tāpēc valdībai un visai sabiedrībai ir jāsadarbojas, lai mēs varētu Covid-19 izplatību samazināt un apturēt," teica valdības vadītājs.

Ministru kabinets otrdien lēmis apstiprināt Veselības ministrijas piedāvāto stratēģiju Covid-19 apkarošanai, kurā ir četras riska kategorijas, un mēs šobrīd esam trešajā riska kategorijā, kas ir otrā augstākā, pastāstīja Kariņš.

Atrašanās šajā kategorijā nozīmē pulcēšanās ierobežojumus privātos pasākumos iekštelpās un ārā līdz 10 cilvēkiem un publiskos pasākumos līdz 300 ar virkni papildu nosacījumu, kas jāievēro. Tas stāsies spēkā no 30. oktobra, informē Veselības ministrija.

Skaidrojot pārējos valdības lēmumus, Kariņš sacīja, ka lēmums par attālināto mācību pagarināšanu skolās pieņemts, vadoties pēc datiem par augstākajām riska zonām līdz šim. "Viena no tām bijusi skolās, un it īpaši starp vecāko klašu skolēniem. Tāpēc attālinātās mācības turpināsies līdz 15. novembrim," teica Ministru prezidents.

Savukārt par pirmdien pēc valdošās koalīcijas sēdes izskanējušo tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ideju, ka varētu vecākiem ļaut izlemt, vai laist bērnus uz skolu, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) preses konferencē teica, ka tas ir jautājums skolām par to, vai tās vispār var šādā veidā nodrošināt mācību procesu, ka pieci bērni mācās attālināti, bet pārējie klasē. "Šobrīd lēmumu ziņā tika lemts, ka vecāko klašu bērni mācās vēl attālināti, bet pārējiem mācības ir klātienē. Ja skola redz, ka var šo ārkārtīgi sarežģīto uzdevumu savā skolā atrisināt, tad tas ir skolas risinājums. Mēs kā valdība šodien šādu lēmumu nepieņēmām tieši tādēļ, ka skolās situācijas ir ārkārtīgi atšķirīgas," skaidroja Viņķele.

Kariņš aicināja visus rīkoties pēc "ļoti vienkārša principa – mājas, darbs, svaigs gaiss". "Ierobežosim savus kontaktus ārpus šīm vietām, neļausim Covid-19 izplatīties un izmantosim iespēju pastaigāties dabā, vingrot, braukt ar divriteni, kamēr vēl tik silts. Dzīvosim un rīkosimies pēc šī principa – mājas, darbs, svaigs gaiss. Atcerēsimies, ka mums jāturpina ievērot arī esošos noteikumus – mazgāt un dezinficēt rokas, ievērot distanci un lietot sejas masku publiskā transportā un iekštelpās, kur tas noteikts," sacīja Kariņš.

Viņķele, skaidrojot sēdē apstiprināto Veselības ministrijas plānu, kas ietver ne tikai epidemioloģiskos kritērijus, pēc kuriem var sekot līdzi, kādā infekcijas izplatības fāzē mēs atrodamies, bet tas ir arī komplekss vairāku nozaru redzējums par ierobežojumiem, kas jāpiemēro noteiktās infekcijas izplatības fāzēs. Vizuālas uztveršanas atvieglošanai tas ir marķēts ar krāsām, ar zaļo iezīmējot zema riska zonu un ar sarkanu augsta.

"Mēs esam šobrīd oranžajā krāsā tieši pa vidu. Ar agrāk pieņemtajiem un spēkā esošajiem ierobežojumiem – masku valkāšana, pulcēšanās ierobežojumi un attālinātas mācības – mēs ceram, ka ar šo izdosies inficēšanās līkni vispirms stabilizēt un tad divu līdz trīs nedēļu laikā novērot kritumu," sacīja ministre. Viņķele uzsvēra, ka pie negatīva attīstības scenārija, beidzoties krāsu zonām, valdībai būs jālemj par ārkārtējo situāciju, taču "esmu pārliecināta, ka Latvijas sabiedrība ir apzinīga un sadarbīga, un mēs kopīgiem spēkiem no šāda scenārija varēsim izvairīties".

Ministre atgādināja, ka, ja ierobežojumu efektu uz saslimstības pieaugumu var redzē divu trīs nedēļu laikā, tad slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaita samazināšanās notiks ar vēl lielāku laika nobīdi. "Tieši tādēļ ir tik svarīgi rīkoties nekavējoties, lai mēs dabā nepārbaudītu Latvijas veselības aprūpes sistēmas izturētspēju, jo fakts ir tāds, ka Covid-19 dēļ citas slimības nemazinās. Tieši tādēļ ir tik būtiski koncentrēt spēkus, lai nepieaug saslimušo, kuriem jāārstējas slimnīcās, skaits," teica Viņķele.

Veselības ministre arī pauda gandarījumu, ka valdības vadītājs un finanšu ministrs ir sadzirdējuši un atsaukušies nepieciešamībai atjaunot piemaksas mediķiem, kādas bija pavasarī Covid-19 dēļ intensīvāka darba laikā.

"Par būtisku uzskatu arī to, ka epidemioloģisko ierobežojumu efektus ietekmi uz sabiedrību un tautsaimniecību mēs atkala vērtēsim īpašā darba grupā finanšu ministra vadībā. Vērojot raksturīgākos inficēšanās gadījumus, ir jāsecina, ka, piemēram, darba vietās cilvēki diemžēl dodas strādāt slimi, un daļēji tas skaidrojams ar to, ka cilvēki finansiālu iemeslu dēļ nevar atļauties doties darbnespējā. Fakts, ka mūsu darba devējiem ir jāapmaksā darbnespēja no pirmās dienas, ir slogs, kādēļ darba devēji nav tik atsaucīgi savus sasirgušos darbiniekus tomēr mudināt palikt mājās. Šī tēma būs arī vien no risināmajām ekonomikas atbalsta grupā," sacīja Viņķele.

Ministre norādīja, ka kopumā stratēģija veidota, lai maksimāli ilgi nodrošinātu mācības klātienē, bet, ja tomēr jāierobežo, tad tas tiek darīts, vērtējot epidemioloģiskos riskus. "Divas nedēļas papildu attālinātās mācības lielajiem bērniem ir domātas, lai mazie bērni varētu turpināt mācības klātienē. Tas ir svarīgi ģimenēm ar bērniem, kuru vecāki ir ekonomiski aktīvi. Esmu pārliecināta, ka valdības saskaņota un koordinēta rīcība kombinēta ar sabiedrības absolūtā vairuma apzinīgu līdzdarbību dos pozitīvus rezultātus, mēs inficēšanās pieauguma līkni stabilizēsim, līdz krīzei veselības aprūpē nenonāksim, un mūsu ekonomika arī spēs funkcionēt," teica Viņķele.

Jauni ierobežojumi no 30. oktobra

Veselības ministrija informē, ka saskaņā ar valdībā otrdien lemto no piektdienas, 30. oktobra, būs stingrāki pulcēšanās ierobežojumi gan privātos, gan publiskos pasākumos. Tāpat pagarināts laiks, līdz kuram notiek attālinātas mācības bērniem no 7. klases, kā arī attālinātas studijas augstskolās. Ierobežojumi pagarināti arī interešu izglītībā un amatiermākslā. Valdība izskatīja arī turpmāko attīstības scenāriju, ja Covid-19 izplatības risks Latvijā pieaugtu.

Veselības ministrija uzsver, ka šobrīd galvenais mērķis ir stabilizēt situāciju, novēršot strauju Covid-19 izplatību. Savukārt ilgtermiņā ir jāpanāk, lai cilvēku skaits, kas saslimst ar Covid-19 samazinās un nonākam situācijā, kad ir iespējams mazināt noteiktos ierobežojumus.

Vienlaikus ir svarīgi saglabāt pieejamu veselības aprūpi, tai skaitā plānveida pakalpojumus, jānodrošina ekonomiskā aktivitāte un kā arī to, lai bērni var apmeklēt izglītības iestādes klātienē, skaidro ministrija.

Lai būtu iespējams šos mērķus sasniegt, valdība lēma no piektdienas, 30. oktobra, ieviest stingrākus pulcēšanās ierobežojumus. Attiecīgi privātos pasākumos, gan iekštelpās gan ārpus telpām, drīkstēs vienkopus pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēki. Savukārt publiskos pasākumos kopā drīkstēs būt ne vairāk kā 300 cilvēki (gan iekštelpās, gan ārpus telpām). Turklāt tāpat kā līdz šim publiskās vietās iekštelpās, tai skaitā īrētās telpās, pasākumos cilvēkiem ir jābūt fiksētās, personalizētās sēdvietās un jāvalkā sejas maska.

Valdība arī lēma par divām nedēļām, līdz 13. novembrim, pagarināt attālinātās mācības bērniem no 7. klases, kā arī turpināt noteiktos piesardzības pasākumus interešu izglītībā un amatiermākslas kolektīvu darbībā. Tāpat pieņemts lēmums līdz gada beigām augstskolās studijas īstenot attālināti. Ievērojot piesardzības pasākumus, klātienē augstskolās var noritēt praktiskās nodarbības.

Lai iezīmētu turpmāko stratēģiju, ja Covid-19 izplatība Latvijā pieaugtu vai samazinātos, Veselības ministrija Krīzes vadības padomes un Ministru kabineta kopsēdē prezentēja atjaunotu turpmāko rīcības stratēģiju. Analizējot citu valstu pieredzi, ņemot vērā Eiropas Komisijas rekomendācijas, epidemioloģiskos riskus un citus aspektus, ir izveidoti indikatori un attīstības scenāriji, pie dažādām situācijām, piemēram, sasniedzot ļoti augstu Covid-19 izplatības risku Latvijā.

Šos principus ierobežojumiem valdība var izmantot, lai plānotu tālākas izmaiņas ar tiem saistītajās nozarēs, tai skaitā, lai izvērtētu nepieciešamos kompensācijas mehānismus u.tml. Speciālisti norāda, ka visi rekomendētie pasākumi nav jāievieš vienlaicīgi, bet pakāpeniski, mērķtiecīgi, vadoties pēc konkrētās epidemioloģiskās situācijas konkrētajās jomās.

Šobrīd Latvijā ir augsts Covid-19 izplatības risks. To nosaka, izvērtējot gan 14 dienu kumulatīvo saslimšanas rādītāju uz 100 000 iedzīvotājiem, gan pozitīvo testu apjomu pret kopējo veikto testu skaitu. Ar rīcības stratēģiju var iepazīties šeit.

Izglītības un zinātnes ministrija skaidro, ka līdz 15. novembrim joprojām nenotiks interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības nodarbības klātienē, izņemot vienas grupas, kas vienlaikus ir arī izglītības iestādes viena grupa, ietvaros. Nodarbības var rīkot individuāli klātienē vai arī attālināti.

Profesionālās izglītības iestādes turpinās darbu atbilstoši dibinātāja lēmumam. Šīm iestādēm mācības B modelī (daļēji attālināti) šobrīd ir pamatdarbošanās modelis, ja vien Slimību profilakses un kontroles centrs nav noteicis stingrākus ierobežojumus. Speciālās izglītības iestādēs joprojām spēkā ir iespēja mācīties arī klātienē.

Arī pieaugušo izglītībā saglabājas līdzšinējie noteikumi, tomēr, lai vēl vairāk pasargātu sevi un citus no Covid-19 infekcijas, šajās nodarbībās ir aicinājums izmantot sejas maskas vai aizsegus jau papildus esošajiem drošības nosacījumiem.

Valdības pieņemtais lēmums attiecībā uz augstāko izglītību vēstī, ka līdz 31. decembrim augstākās izglītības studiju programmu apguve notiks attālināti, izņemot praktiskās daļas apguviun klīnisko praksi rezidentūrā.

Jau ziņots, ka šobrīd spēkā ir vairāki ierobežojumi ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību, piemēram, sejas aizsargmasku obligāta valkāšana sabiedriskās vietās, kā arī pulcēšanās skaita ierobežojumi. Detalizēti par spēkā esošajiem ierobežojumiem var lasīt šeit.

Tāpat ziņots, ka no pirmdienas, 26. oktobra, valsts apmaksātu Covid-19 testu var veikt tikai ar ārsta nosūtījumu.

Pēdējā diennaktī veikti 5093 Covid-19 testi, reģistrēti 136 jauni saslimšanas gadījumi, kā arī trīs nāves gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Savukārt Covid-19 slimnieku skaits slimnīcās pieaudzis līdz 171.

Jau ziņots, ka visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā tika izsludināta ārkārtējā situācija, kas beidzās 9. jūnijā.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par Covid-19. Nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Koronavīruss Covid-19 Krišjānis Kariņš Ministru prezidents Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form