"Delfi" jau ziņoja, ka trešdien vakarā pēc vairāk nekā stundu ilgām debatēm un, nedaudz precizējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, valdība ārkārtas sēdē nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju Rīgā. Rīkojums stājas spēkā no pieņemšanas brīža. Tas darīts, lai novērstu potenciālu kaitējumu videi un sabiedrības veselībai, ja no 15. septembra, tiktu apturēta vai būtiski apgrūtināta sadzīves atkritumu savākšana un izvešana Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.
Jau pēc valdības lēmuma Rīgas dome paziņojumā presei vēstīja, ka 11. septembrī Ministru kabinets Rīgā ir izsludinājis ārkārtas situāciju saistībā ar Konkurences padomes lēmumu, kas uzdod pašvaldībai un SIA "Getliņi EKO" nekavējoties apturēt koncesijas līguma izpildi daļā, kas skar nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu.
"Šajā sakarā Rīgas pašvaldība ir vienojusies ar lielākajiem uzņēmumiem, kas patlaban pilsētā nodrošina sadzīves atkritumu izvešanu, ka kompānijas turpinās atkritumu izvešanas pakalpojuma sniegšanu, jo viņu rīcībā ir nepieciešamais tehniskais aprīkojums kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanai. Atkritumu izvešanas pakalpojums tiks nodrošināts visā pilsētās teritorijā. Iedzīvotājiem un juridiskajām personām patlaban nekādas darbības saistībā ar atkritumu līgumu slēgšanu vai pārslēgšanu nav jāveic. Plašāka informācija tiks sniegta tuvākajā laikā," teikts paziņojumā.
Ārkārtējās situācijas nepieciešamība izriet no tā, ka, ņemot vērā KP lēmumu par koncesijas līguma daļēju apturēšanu un pagaidu noregulējuma ieviešanu, 14. septembra pusnaktī rīdzinieki paliek bez spēkā esošiem līgumiem par atkritumu izvešanu, bet šāda pakalpojuma sniegšana ir iespējama tikai, ja ir līgums. Tāpēc, lai nodrošinātu atkritumu izvešanu neatkarīgi no tā, ir vai nav noslēgts līgums, to bija iespējams panākt, tikai izsludinot ārkārtējo situāciju, pēc sēdes žurnālistiem skaidroja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP). Ārkārtējā situācija var ilgt ne vairāk kā trīs mēnešus, ko nosaka arī likums.
Kā trešdien valdības sēdē informēja Pūce, RD no savas puses veica nepieciešamās darbības, atsaucot uzteikumus un apzinot turpmākās sadarbības iespējas. Rezultātā ir skaidrs, ka divi lielie operatori, kas apsaimnieko 88% tirgus, ir gatavi turpināt, kamēr atlikušie 12% klientu var palikt bez apsaimniekotāja pēc 14. septembra.
Ņemot vērā šo situāciju, VARAM bija atjauninājusi rīkojuma projektu, sadalot to divās daļās. Tādējādi attiecībā uz tiem operatoriem, kas turpinās, tiks saglabāti nosacījumi, kas bija spēkā līdz 14. septembrim, un tādā veidā tiks izpildīta pilnībā arī KP prasība atjaunot iepriekšējo situāciju, skaidroja Pūce.
Savukārt tiem 12%, kas var palikt bez pakalpojumu sniedzēja, līdz 13. septembrim RD jāveic sarunu procedūra, lai var noslēgt līgumus. Turklāt visas prasības pretendentiem RD jāsaskaņo ar VARAM.
Otra būtiska daļa rīkojumā ir noteikt pienākumu komersantiem veikt pakalpojumu visā pilsētas teritorijā ārkārtējās situācijas laikā, neraugoties uz to vai, atkritumu radītājiem ir līgumi ar operatoriem. Rīkojums arī paredz, ka visi šajā situācijā radušies zaudējumi jāsedz RD, jo tā prasīja VARAM izsludināt šo situāciju.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sēdē vairākkārt uzdeva jautājumus, lai pārliecinātos, vai šo problēmu Rīgā nevarētu atrisināt bez valdības iejaukšanās un ārkārtējās situācijas izsludināšanas.
Valdības rīkojumā par ārkārtējo situāciju Rīgas domei uzdots vienoties ar sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem, kas apliecinājuši gatavību no 2019. gada 15. septembra nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas turpināšanu no 2019. gada 15. septembra, ievērojot pakalpojumu sniegšanas teritoriju, pakalpojumu sniegšanas nosacījumus un maksu, kas noteikta līgumos ar Rīgas pilsētas pašvaldību šiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem līdz 2019. gada 14. septembrim
Domei uzdots pieprasīt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav apliecinājuši gatavību no 2019. gada 15. septembra turpināt atkritumu apsaimniekošanu, līdz 2019. gada 12. septembrim iesniegt Rīgas domē ar sākotnējiem atkritumu radītājiem vai valdītājiem noslēgtos līgumus, kas ir spēkā līdz 2019. gada 14. Septembrim.
Domei uzdots nekavējoties piemērot un līdz 2019. gada 13. septembrim noslēgt sarunu procedūru Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas daļā, kurā atkritumu apsaimniekotāji, kas attiecīgajā pakalpojumu sniegšanas teritorijā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz līdz 2019. gada 14. septembrim, nav apliecinājuši gatavību no 2019. gada 15. septembra turpināt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu.
Domei uzdots, īstenojot šā rīkojuma apakšpunktu par sarunu procedūru, paredzēt tādas prasības pretendentiem, kas nodrošinātu, ka no 2019. gada 15. septembra atkritumu radītājiem vai valdītājiem netiek pasliktināti pakalpojumu sniegšanas nosacījumi, kādi attiecīgajā pakalpojumu sniegšanas teritorijā ir spēkā līdz 2019. gada 14. Septembrim.
Rīgas domei uzdots saskaņot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju prasības pretendentiem (tehnisko specifikāciju) un sarunu procedūras rezultātus. Vienoties ar atkritumu apsaimniekotājiem, ar kuriem līgumi tiek noslēgti saskaņā ar šā rīkojuma 3.1. apakšpunktu un šā rīkojuma 3.3. apakšpunktā paredzētās sarunu procedūras rezultātā, ka minēto līgumu termiņš tiek noteikts līdz brīdim, kamēr ir spēkā ar šo rīkojumu izsludinātā ārkārtējā situācija.
Domei ar 2019. gada 15. septembri uzdots nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu sadzīves atkritumu sākotnējiem radītājiem vai valdītājiem neatkarīgi no tā, vai sadzīves atkritumu sākotnējais radītājs vai valdītājs ir noslēdzis līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar sarunu procedūras rezultātā izvēlētajiem sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem.
Rīgas domei uzdots nodrošināt, ka līdz ar šo rīkojumu izsludinātās ārkārtējās situācijas darbības laikā sadzīves atkritumu sākotnējiem radītājiem vai valdītājiem maksa par atkritumu apsaimniekošanu tiek piemērota atbilstoši faktiski apsaimniekotajam sadzīves atkritumu apjomam.
Rīkojums nosaka, ka likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 3. panta otrajā daļā noteiktā valsts institūcija ir Rīgas dome un par iespējamiem zaudējumiem, kas nodarīti fiziskajām un juridiskajām personām ar šo rīkojumu izsludinātās ārkārtējās situācijas darbības laikā, atbild Rīgas dome.
Tāpat Rīgas domei jānodrošina, ka sadzīves atkritumu sākotnējiem radītājiem vai valdītājiem nekavējoties ir pieejama objektīva un pilnvērtīga informācija par kārtību, kādā tiek nodrošināta sadzīves atkritumu apsaimniekošana Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.
Jau ziņots, ka KP neatļāva atkritumu apsaimniekotājam "Tīrīga" slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu.
KP lēmumā par pagaidu noregulējumu ir pieci punkti – Rīgas pašvaldībai un SIA "Getliņi EKO" nekavējoties jāaptur koncesijas līguma izpilde no noslēgšanas brīža daļā, kas skar nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu.
Otrs punkts uzdod domei un "Getliņi EKO" atturēties no darbībām, kas pielīdzināmas lēmumā konstatētajam LESD 102.panta iespējamam pārkāpumam. Tāpat pašvaldībai uzdots nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12. septembrim atsaukt atkritumu apsaimniekošanas līgumu uzteikumus, kas nosūtīti atkritumu apsaimniekotājiem, ar kuriem bija spēkā esoši atkritumu apsaimniekošanas līgumi pirms koncesijas līguma noslēgšanas.
Pašvaldībai nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12. septembrim jāinformē atkritumu radītāji par sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem, ar kuriem Rīgas pilsētas pašvaldībai bija noslēgti līgumi pirms koncesijas līguma noslēgšanas. Domei kopā ar "Getliņi EKO" līdz 12. novembrim jāiesniedz KP plāns, kā tiks nodrošināta konkurences noteikumu ievērošana nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
