Saeimā ceturtdien, 27. janvārī, notiek ikgadējās ārpolitikas debates, kurās deputātiem par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos ziņos ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Portālā "Delfi" varēja sekot līdzi notikumiem Saeimā video tiešraidē.
Saeimas kārtības rullis noteic, ka ārlietu ministram ne vēlāk kā 16. janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību ES jautājumos.
Debates notiek attālināti e-Saeimas platformā.
Ministru kabinets ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos 2021. gadā uzklausīja šā gada 11. janvārī.
Ziņojumā teikts, ka 2021. gadā Latvijas ārpolitikai bija sešas galvenās prioritātes. Pirmkārt, Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīms ar mākslīgas migrācijas plūsmas palīdzību veica hibrīduzbrukumu ES un NATO austrumu robežai. Latvija kopā ar Poliju un Lietuvu aktīvi pretdarbojās centieniem destabilizēt situāciju reģionā. Otrkārt, Krievija turpina īstenot konfrontējošu ārpolitiku. Uz Lukašenko režīma īstenotā hibrīduzbrukuma fona norisinājās Krievijas aktivitāte gaisa telpā virs Baltkrievijas teritorijas un karaspēka koncentrācija Ukrainas pierobežā, kas rada militārās eskalācijas draudus.
Treškārt, ES politikas jautājumos Latvija galveno uzmanību veltīja klimata politikas un digitālās transformācijas jautājumiem, kā arī Stratēģiskā kompasa izstrādei, kura mērķis ir noteikt jaunas ambīcijas ES drošības un aizsardzības politikas segmentā, vairot noturību, attīstīt aizsardzības rūpniecību un ar to saistīto investīciju vidi un veidot partnerības drošības politikas īstenošanai.
Ceturtkārt, būtisku ieguldījumu sabiedroto konsultāciju procesā un NATO Stratēģiskās koncepcijas pārskatīšanas diskusijā sniedza NATO ārlietu ministru sanāksme Rīgā. Piektkārt, apliecinot Latvijas spēju sniegt ieguldījumu pasaules mēroga procesos, Latvija kandidēs ANO Drošības padomes vēlēšanās uz nepastāvīgās dalībvalsts vietu 2026.–2027. gada termiņam. Sestkārt, lai veicinātu stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību kaimiņu reģionos, Eiropas Kaimiņu politikas sekmīga īstenošana un sadarbības veidošana ar Centrālāzijas reģionu ir bijusi nemainīga Latvijas ārpolitiskā prioritāte.
Uzklausījis ziņojumu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) secināja, ka Latvijai arī turpmāk ir jāstrādā pie ārvalstu investīciju piesaistes un vienlaikus jāstiprina valsts drošība.
Apspriežot ārlietu ministra ziņojumu Saeimā, katrs deputāts saskaņā ar Saeimas kārtības rulli debatēs var runāt desmit minūtes pirmoreiz un piecas minūtes otro reizi.
Sekot ārpolitikas debatēm tiešraidē parlamenta mājaslapā aicināti Latvijā akreditēto diplomātisko misiju, starptautisko organizāciju vadītāji un ikviens interesents.
Pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notika 2011. gada 27. janvārī.
