Video: Satversmes tiesa sāk vērtēt novadu reformu
Foto: Kadrs no video

Satversmes tiesa (ST) trešdien, 13. janvārī, tiesas sēdē ar dalībnieku piedalīšanos sāka izskatīt lietu, kurā pērn 26. oktobrī tika apvienotas pēc Limbažu novada domes pieteikuma par Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam ierosinātā lieta un lieta, kas ierosināta pēc Ikšķiles novada domes pieteikuma par Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam. Tiesas sēdei tiešraidē bija iespējams sekot līdzi arī portālā "Delfi".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jaunā administratīvi teritoriālā reforma, to vērtējot ST, ir jāskata no iedzīvotāju skatu punkta, šādu viedokli ST pauda Ikšķiles domes pārstāvis Matīss Šķiņķis. Šķiņķa vērtējumā, uz jebkuru pašvaldības viedokli jāskatās caur iedzīvotāju skatu punktu, jo pašvaldību pastāvēšanas mērķis ir vietējās kopienas cilvēki.

Šķiņķis argumentēja, ka Ikšķiles pašvaldība ir tikai viena no 11 pašvaldībām Latvijā, kuras palīdz uzturēt jeb dotēt pārējās 106 pašvaldības, tāpēc neesot skaidra pamatojuma, kāpēc šī pašvaldība būtu jāreformē, ja tā ir ilgtspējīgi attīstījusies.

Pašvaldības pārstāvim bija iebildumi arī pret Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izskatīšanas gaitu Saeimā. Viņa skatījumā, bijušais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs, tagadējais ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) par Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāju esot ticis ievēlēts pretēji varas dalīšanas principiem, bet komisijas sastāvs ticis izveidots, pārkāpjot publisko tiesību normas, kas prasot ievērot proporcionālo tiesību principu.

Šķiņķis pārmeta, ka komisija lēmumu pieņemšanas izšķirošā fāzē, "kad debatēm un viedokļu uzklausīšanai bija liela nozīme", pretēji Saeimas Kārtības rullim pārgājusi uz darbu attālinātā režīmā. "Šī lēmuma dēļ komisijā neesošiem opozīcijas deputātiem un pašvaldību pārstāvjiem nebija nekādas iespējas iesaistīties likumdošanas procesā tieši šajā stadijā," sacīja advokāts.

Izstrādājot jauno Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, pašvaldību pārstāvji tika uzklausīti un viņu viedokli ņemti vērā, trešdien ST sacīja Saeimas pārstāvis, advokāts Lauris Liepa.

Liepa īpaši vērsa uzmanību uz to, ka Saeimas ieskatā pašvaldību pārstāvji tika uzklausīti īpašās konsultācijās, kas tika rīkotas vēl pirms Saeimas atbildīgā komisija par reformu pieņēma konceptuālo lēmumu, kas paredzēja veidot atsevišķu Saulkrastu novadu.

Tāpēc pēc Saeimas domām, nav nekādu šaubu, ka konsultēšanās ar pieteikuma iesniedzējiem, atbilda apstrīdētajām normām. "Konsultēšanās ar pašvaldībām notikusi ne tikai pirms likumprojekta iesniegšanas parlamentā, bet arī brīdī, kad Saeimā tika apspriestas konkrētās likuma normas," sacīja Liepa un piebilda, ka pašvaldībām bija pietiekams laiks, lai izstrādātu savu viedokli par ART un apstrīdēto normu.

Kā portālu "Delfi" informēja ST, trešdien tiesas sēdē tika uzklausīti un iztaujāti pieteikumu iesniedzēju pārstāvji, kā arī tika uzklausīts Saeimas pārstāvis. Tiesas sēde turpināsies 20. janvārī, pulksten 9.

Jau vēstīts, ka apvienotajai lietai ST tika piešķirts nosaukums "Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 28.2., 28.19. un 35.4. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam.

Satversmes 1. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, bet 101. pants paredz, ka "ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda."

Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta attiecīgās daļas nosaka, ka pamatā valsts pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk pilsoņiem. Uzdodot kāda pienākuma izpildi citai varai, ņem vērā uzdevuma apjomu un būtību, kā arī efektivitātes un ekonomijas nosacījumus. Plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām nepieciešams konsultēties, cik iespējams savlaicīgi un atbilstošā veidā.

Savukārt hartas 5. pants paredz, ka vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts.

Ņemot vērā valstī joprojām noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos notiek attālināti video konferences režīmā.

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu apstrīdējušas 21 novada domes: Alojas, Alsungas, Auces, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Iecavas, Ikšķiles, Ilūkstes, Inčukalna, Jaunjelgavas, Kandavas, Limbažu, Mazsalacas, Mārupes, Ozolnieku, Rugāju, Rundāles, Salacgrīvas, Salas un Varakļānu novada domes.

"Delfi" jau ziņoja, ka pērn 10. jūnijā Saeimā pieņemta novadu reforma jeb Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas paredz 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Jaunās pašvaldības darbu sāks 2021. gada 1. jūlijā.

Par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā nobalsoja 58 deputāti, pret bija 12 un atturējās 20. Par balsoja valdošās koalīcijas frakcijas, pret bija ZZS, "Saskaņa" atturējās.

Vienlaikus ar likuma pieņemšanu no opozīcijas pārstāvjiem un novadiem, kuri nav apmierināti ar reformas saturu un gaitu, izskanējuši solījumi likumu apstrīdēt ST.

Saeima ir lēmusi, ka Latvijā pēc reformas būs septiņas valstspilsētu pašvaldības – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, kā arī 35 novadi – Aizkraukles novads, Alūksnes novads, Ādažu novads, Augšdaugavas novads, Balvu novads, Bauskas novads, Cēsu novads, Dienvidkurzemes novads, Dobeles novads, Gulbenes novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Krāslavas novads, Kuldīgas novads, Ķekavas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Madonas novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saldus novads, Saulkrastu novads, Siguldas novads, Smiltenes novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valkas novads, Valmieras novads, Ventspils novads.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ādažu novads Aizkraukle Alūksnes novads Balvu novads Bauskas novads Carnikava Cēsu novads Daugavpils Dobele Eiropa Eiropas Savienība Gulbenes novads Iecava Ikšķile Jaunjelgava Jēkabpils novads Jelgava Jelgavas novads Jūrmala Kandava Ķekavas novads Krāslavas novads Kuldīgas novads Liepāja Limbažu novads Līvānu novads Ludza Madonas novads Mārupe Mārupes novads Mazsalaca Ogres novads Olaine Preiļu novads Rēzekne Rēzeknes novads Rīga Ropažu novads Saeima Salacgrīva Salaspils novads Saldus Satversmes tiesa Siguldas novads Smiltenes novads Talsu novads Tukuma novads Valkas novads Valmiera Ventspils Ventspils novads
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form