Foto: DELFI

Otrdien, 25. augustā, pulksten 13 Bruknas muižā Dāviņu pagastā katoļu priesteris Andrejs Mediņš, Bārbeles Zēnu pamatskolas direktore Ilona Blūma un uzņēmējs Gints Dandzbergs pēc vairāku dienu izvairīšanās no žurnālistu jautājumiem atbild par Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) konstatētajiem pārkāpumiem Mediņa vadītajā biedrībā "Kalna svētību kopiena". Preses konferences tiešraide bija skatāma arī portālā "Delfi".

Emocionāli piesātinātā preses konferencē Mediņš atzina vien daļu VBTAI iepriekš konstatēto pārkāpumu viņa vadītajā biedrībā.

Otrdien Bruknas muižā Mediņš, Bārbeles Zēnu pamatskolas direktore Ilona Blūma un Jelgavas diacēzes bīskaps Edvards Pavlovskis pēc vairāku dienu izvairīšanās no žurnālistu jautājumiem pauda savu viedokli par VBTAI konstatētajiem bērnu tiesību pārkāpumiem "Kalna svētību kopienā".

Mediņš vairākkārt preses konferencē uzsvēra, ka "apvainojumi" ir "nepārbaudīti".

Tiesa gan, pārkāpumus Bruknas muižā VBTAI kopā ar Tiesībsarga biroja pārstāvi konstatēja 5. augustā, pēcāk, otrajā pārbaudē – 20. augustā, netika gūta pārliecība, ka pārkāpumi ir novērsti. Žurnālistiem arī nebija iespējams sazināties ar Mediņu kopš 20. augusta, kad VBTAI nāca klajā ar paziņojumu par kopienā konstatēto.

Mediņš preses konferences sākumā atzina, ka ir apzināti klusējis un vairākas dienas nav komentējis Bruknas muižā konstatēto, jo viņam šķitis, ka plašsaziņas līdzekļiem ir pieejams pietiekami daudz informācijas, ko "apgremot".

"Bruknā mēs visu darām kopā, ceļamies kopā, ejam gulēt kopā, te neviens nevar teikt: "Es neiešu peldēt, es neiešu brokastīs." Tas ir pirmais noteikums – mēs visu darām kopā. Mēs ceļamies kopā, strādājam kopā, lūdzamies kopā, ejam kopā gulēt," teica Mediņš.

"Noteikumi šeit [Bruknā – red.] ir ļoti stingri, ļoti liela kārtība, ļoti liela disciplīna. Es nekaunos par to teikt. Tad, kad es mājās izsitu logu, mani tētis nesamīļoja, viņš mani neglāstīja," medijiem teica Mediņš.

Viņš pauda nožēlu un uzņēmās atbildību par izveidojošos situāciju, kas radījusi šaubu ēnu pār katoļu baznīcu. "Pirmā lieta, uz ko es vēlos vērst uzmanību – ne jau [es gribu – red.] pasargāt katoļu baznīcu, es pats esmu baznīca. Šī kopiena ir mana atbilde manam aicinājumam. Tas ļauj man sociālās un garīgās aprūpes darbu veikt," teica Mediņš.

"Ir daudzas vietas Latvijā, kur vajadzētu atvērt durvis nevienam nevajadzīgiem, atstumtiem [cilvēkiem – red.]. Es četrus gadus atpakaļ nebiju piefiksējis, ka šo palīdzību vairs nelūdz tikai alkoholiķi, narkomāni, azartspēlmaņi. Sāka uzrasties nevarīgi, bezpersoniski vecāki, kuri netiek galā ar saviem pusaudžiem," preses konferencē stāstīja Mediņš. Viņš akcentēja, ka Bruknā ļaujot jauniešiem dzīvot, bet ar vienu noteikumu – bērniem nav atsevišķu programmu. Viss tiek darīts kopā. Ja jaunieši un vecāki to pieņeemot, ka bērni kļūs par Bruknas kopienas daļu, viņi var šeit dzīvot, pauda kopienas vadītājs.

Brukna arī neesot mazgadīgo pāraudzināšanas iestāde, atzina priesteris, sakot, ka viņš vienkārši nespējot nereaģēt "uz šo vecāku kliedzienu". Viņš uzsvēra, ka patiesā problēma neesot bērni, bet gan viņu vecāki. "Es nespēšu pateikt aiz mīlestības "nē" vecākiem, kuri man zvanīs," paaugstinātā balsī norādīja Mediņš.

Pats uzdodot sev jautājumu, kā viņš tiek galā ar pusaudžiem, Mediņš atbildēja: "Es nezinu, man nav problēmu [ar viņiem tikt galā – red.]". Tāpat viņš aicināja vērsties pie pašiem bērniem un uzdot jautājumu, kāpēc viņi paši vēlas dzīvot Bruknā, nevis "smirdīgajā Rīgā".

"Es nebaidos no nāves, jūs varat mani kaut šodien piesist krustā," savu pārliecību neslēpa Bruknas kopienas vadītājs.

Tāpat viņš sacīja, ka Bruknai esot sadarbība ar bāriņtiesām, tiesnešiem, kuri, kā pauda Mediņš, paši viņa vadītajai kopienai "piespēlē jauniešus".

Pēdējās pārbaudēs, ko Bruknā īstenojušas valsts institūcijas, daudz kas neesot pamanīts, norādīja Mediņš. Viņš minēja pāris piemērus, piemēram, kādam no bērniem blakus bijusi pilngadīga māsa. Taču sīkākās detaļās viņš neieslīga.

VBTAI iepriekš ziņoja, ka saņemta informācija par gadījumiem, kad bērni, strādājot uz lauka, karstuma, ilgo darba stundu un ūdens trūkuma dēļ ir jutušies fiziski slikti vai pat zaudējuši samaņu. Priesteris norādīja, ka jaunieši, pirms došanās uz lauka, paši paņem ūdeni. "Kāds mazais tizlenis nav paņēmis ūdeni, piedodiet! Tāpat kā šis apvainojums – jauniešiem netiek sniegta medicīniskā palīdzība, tā bija kundze gados ar epilepsijas lēkmi. Tie ir meli, bet es to pieņemu," Mediņš noraidīja VBTAI un tiesībsarga konstatētos pārkāpumus.

"Man no rīta savā ģimenē arī bija pateikts uzdevums – cik noravēt, cik sakapāt lapas cūkām. Es nevaru iedomāties, ka es savā mājā pateiktu, ka es to nedarīšu. Mums katram bija savi pienākumi," teica Mediņš.

Komentējot VBTAI pārmetumus par jauniešu badināšanu, priesteris pauda, ka trešdienās un piektdienās kopiena ievēro gavēji, dienas – bez gaļas. "Tēja, ūdens, maize, ievārījums, medus un varbūt vēl kaut kas ir šajās dienās uz galda," teica Mediņš.

Priesteris atzina, ka piekrīt VBTAI pārmetumam, ka jauniešiem nebūtu jāuzturas kopā ar pilngadīgām personām, kuras iepriekš sodītas par dažādiem noziegumiem, kā arī cilvēkiem ar dažādām atkarību problēmām. Taču, kā atgādināja kopienas vadītājs, šie cilvēki ir ceļā uz to, lai tiktu vaļā no savām atkarībām.

Kā novēroja portāls "Delfi", preses konferenci bez plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem apmeklēja arī citas personas, kuras atsevišķos brīžos uzmundrināja Mediņu ar aplausiem. Tie ir arī dzirdami video ierakstā no pasākuma.

Otrdien, 25. augustā, sarunā ar portālu "Delfi" VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Evija Rācene vērsa uzmanību uz vecāku atbildību šajā jautājumā: "Par šo vecāku atbildību – vai tiešām ir vienalga? Vai ir tik izmisuši, ka bērnus jebkur var atstāt?"

Pēc izskanējušās Bruknas lietas Rācene ievērojusi, ka sabiedrība faktiski sašķēlusies divās frontēs, kurās vismaz tiešsaistē virsroku, viņasprāt, guvuši Mediņa atbalstītāji.

"Inspekcija nevēršas pret to, ka bērniem nav jāstrādā vispār, un nav bērniem nekādu pienākumu. Tas tā nav. Mēs nevēršamies personīgi ne pret kristiešiem, ne pret Mediņa kungu, ne pret kopienu. Šeit mēs klausāmies faktos, ko mums stāstīja bērni. Tikai uz tiem balstoties mēs esam uzsākuši šo pārbaudi. Vai mēs šobrīd nevaram ticēt bērniem? Mums nav jātic bērniem? Šajā gadījumā vairāki bērni saka vienu un to pašu, mūsu pienākums ir viņiem ticēt. Runa ir par viņu stāstīto, par viņu viedokli," atgādināja VBTAI pārstāve.

Vaicāta, kāds sods varētu tikt piemērots Mediņam, viņa sacīja, ka konkrētas informācijas šobrīd vēl nav. "Visa informācija ir nodota tālāk Valsts policijai, ir sadarbība ar bāriņtiesām," vēstīja Rācene.

Arī Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa plašākus komentārus otrdien sniegt nevarēja. Siliņa vien atgādināja par konstatētajiem pārkāpumiem: "Nav pareizi, ka bērnus neviens nepieskata. Pārkāpums ir pārlieku garās darba stundas. Atsevišķos gadījumos smagie darbi, kas ir jāveic [bērniem – red.], pat pieaugušajiem ir grūti izpildāmi."

Kā iepriekš portālu "Delfi" informēja pasākuma rīkotāji, Mediņš plānojis stāstīt par "Kalna svētību kopienas" darbu ar grūti audzināmiem pusaudžiem un ļaudīm, kuri cieš no dažādām atkarībām, kā arī izklāstīt notikumus, kuru rezultātā notikusi VBTAI apsekošana. Tāpat kopienas vadītājs iepazīstinās ar organizācijas turpmāko rīcību.

Savukārt Blūma iepazīstinās mediju pārstāvjus ar Bārbeles Zēnu pamatskolas līdzšinējo darbību, valsts uzraugošo institūciju pārbaužu gaitu skolā, kā arī jaunā mācību gada plāniem.

Preses konferencē piedalījās arī arī viens no trim patiesā labuma guvējiem Maltā reģistrētajā uzņēmumā "B5 Holding Limited" – Gints Dandzbergs. Šī kompānija ir lielākais ziedotājs "Bruknas kalna svētību kopienai".

“B5 Holding Limited" pieder Eiropas komercsabiedrības "Balcia Insurance" kapitāldaļas 26,5% apmērā. "Balcia Insurance" patiesie labuma guvēji ir Gints Dandzbergs, Marts Dandzbergs un Pauls Dandzbergs.

Jau vēstīts, ka "Kalna svētību kopienā" VBTAI kopā ar tiesībsarga biroja pārstāvjiem 5. augustā konstatēja vairākus pārkāpumus – bērni bijuši nodarbināti lauku darbos no 10 līdz 12 stundām dienā bez iespējas saņemt medicīnisko palīdzību un, pārkāpumu gadījumā, tikuši sodīti ar pārtikas devu ierobežošanu.

Iepriekš izskanējušas arī ziņas par vairākām fiziskas un emocionālas vardarbības epizodēm. Par papildu risku bērniem uzskatāms arī apstāklis, ka viņi kopienā ikdienā uzturas kopā ar pilngadīgām personām, kuras iepriekš sodītas par dažādiem noziegumiem, kā arī ar cilvēkiem ar dažādām atkarību problēmām.

Lai atbildīgās iestādes būtu drošas par to, ka konstatētie pārkāpumi ir novērsti, 20. augustā VBTAI un tiesībsargs veica atkārtotu pārbaudi. Tiesa, tās laikā bērnu tiesību pārstāvji neguva pārliecību, ka pārkāpumi ir novērsti – tā portālam "Delfi" iepriekš ziņoja VBTAI pārstāvis Taivo Trams. Turklāt 21. augustā Bruknā speciālisti konstatēja, ka uz vietas ir vismaz viens nepilngadīgais, bet sarunās tika konstatēts, ka bērnu tur bijis vairāk.

Informācija par pārbaudē konstatēto atbilstoši kompetencei nodota tālākai izvērtēšanai Valsts policijā (VP), Pārtikas un veterinārajam dienestam un Valsts darba inspekcijai. VP pēc VBTAI iesnieguma par pārbaudēs Bruknas muižā konstatēto sāka resorisko pārbaudi.

Valsts darba inspekcijā (VDI) portālam "Delfi" iepriekš sacīja, ka tā saņēmusi informāciju par "Kalna svētību kopienu", proti, baznīcas atjaunošanas darbos cilvēki tiekot nodarbināti bez darba līgumiem, tāpēc tās inspektori devušies turp veikt pārbaudi. Pārbaudē konstatēts, ka cilvēki tur strādā brīvprātīgi. VDI darbinieki konstatējuši, ka Bruknas muižā bērni un pusaudži nestrādā.

Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) portāls "Delfi" iepriekš noskaidroja, ka dienests ir saņēmis informāciju VBTAI par iespējamiem pārkāpumiem ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanā zēnu skolā Bārbelē un "Kalna svētību kopienā" Bruknā.

PVD noskaidrojis, ka neviens sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kas sniegtu ēdināšanas pakalpojumus "Kalna svētību kopienā", PVD nav reģistrēts. Tāpat pēc PVD rīcībās esošās informācijas Bruknas muižā nav reģistrēta neviena bērnu vasaras nometne, kurā tiktu nodrošināti sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi. Pārbaude ēdināšanas uzņēmumā, kas nodrošina pakalpojumus Bārbeles skolas audzēkņiem, jau ir notikusi. Tās laikā konstatēti atsevišķi pārkāpumi, kas saistīti ar pārtikas produktu izsekojamību. Lai pārliecinātos, ka neatbilstības novērstas, PVD veikšot atkārtotas pārbaudes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!