Ceļot trauksmi par savu profesionālo dzīvotspēju, Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi otrdien piketā ar saukli "Kultūrai ir jāstrādā" izstūma savas tehniskā aprīkojuma transporta kastes pretī Kultūras ministrijai un devās gājienā pretī Ministru kabinetam.
Pasākumu jomas tehniskās puses profesionāļi ar piketu aicināja atbildīgās institūcijas pieņemt lēmumus, lai glābtu viņu darbavietas. Piketam tiešraidē varēja sekot līdzi arī portālā "Delfi".
"Kultūra nav tikai koristu un dejotāju kolektīvi, mūziķi uz skatuves, aktieri un performatori. Pasākumu industrija sevī apvieno plašu "neredzamo" darbinieku pulku, ko pasākumu apmeklētājs bieži pat nepamana un neiedomājas par viņu eksistenci," iepriekš norādīja Latvijas Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienības vadītājs Normunds Eilands.
12. martā pirmoreiz izsludinātā ārkārtējā situācija un noteiktie pulcēšanas ierobežojumi apstādināja pasākumu un kultūras notikumu darbību. Kā portālam "Delfi" pauda Eilands, tad tieši pasākumu industrija, salīdzinot ar citām nozarēm, visvairāk cieš no pulcēšanās ierobežojumiem.
"Mēs esam tie, kas pirmie ierodas pasākuma vietā un pēdējie aizbraucam, kad visi jau saldi guļ savās mājās. Un šobrīd mēs esam tie, kas ir palikuši bez darba, iespējas pelnīt iztiku un liela daļa no mums arī ārpus valsts atbalsta pasākumiem," nozares problēmu skaidroja SIA "3S" valdes loceklis Agris Galiņš.
Šobrīd gan pulcēšanās ierobežojumi ir krietni sarukuši, salīdzinot ar ārkārtējo situāciju. Piemēram, ārā, nodrošinot divu metru distanci starp personām, kā arī publiski pieejamu informāciju par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu pasākuma norises vietā, pulcēties var līdz 3000 cilvēkiem, ziņots mājaslapā "covid19.gov.lv".
Tomēr pārmaiņas nav pietiekamas. Kā medijus preses relīzē informēja SIA "Kompānija NA" valdes priekšsēdētājs Aldis Janevics, tad "pasākumu ir maz un esošo ierobežojumu dēļ nespēj sevi atpelnīt, un to budžeti ne tuvu nespēj noturēt tehniskās kompānijas virs ūdens".
Pēc SIA "Tent For Event Baltic" valdes locekļa Reiņa Pētersona aplēsēm, problēma skar 100 uzņēmums un vairāk nekā 700 nozarē strādājošos.
Pēc pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma pārstāvju vēršanās pie medijiem Kultūras ministrijā (KM) informēja, ka pasākumu rīkotājiem, tostarp tehniskā nodrošinājuma uzņēmumiem, jau krīzes sākumposmā nodrošināti tie paši atbalsta mehānismi, kas citām Covid-19 izraisītās krīzes nozarēm. Piemēram, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi saimnieciskās darbības veicējiem, kredītu brīvdienu garantijas uzņēmumiem, kuriem Covid-19 izplatības dēļ radušās objektīvas grūtības veikt aizdevumu maksājumus komercbankās, un nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi.
Šobrīd pasākumu rīkotāji, tostarp arī tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi var pieteikties atbalstam Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) 2,4 miljonu eiro vērtajā mērķprogrammā "Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja".
Tāpat tehniskā nodrošinājuma uzņēmumiem pieejama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta programma "Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai un nodarbinātības sekmēšanai tūrisma nozares uzņēmumiem". Tā paredz vienreizēju grantu jeb dāvinājumu darba samaksas kompensēšanai, ko uzņēmējs saņems 30% apmērā no 2019. gadā nomaksātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet ne vairāk nekā 0,8 miljoni eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
