Video: ST spriedums pirmajā lietā par novadu reformu būs marta vidū (plkst.12.23)
Foto: Kadrs no video

Satversmes tiesa (ST) trešdien, 10. februārī, tiesas sēdē ar dalībnieku piedalīšanos pabeidza pēc būtības izskatīt lietu, kurā pērn 26. oktobrī tika apvienotas pēc Limbažu novada domes pieteikuma par Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam ierosinātā lieta un lieta, kas ierosināta pēc Ikšķiles novada domes pieteikuma par Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam. Spriedumu šajā lietā ST pasludinās 12. martā pulksten 13.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

ST sēdei, kurā lietas dalībnieki teica savas debašu runas un replikas, bija iespējams sekot tiešraidē arī portālā "Delfi".

Ikšķiles noada domes pārstāvis Matīss Šķiņķis savā debašu runā akcentēja, ka, pašmērķīgi pieņemot apstrīdēto likumu, salīdzinoši ļoti īsā laikā ticis izlemts iznīcināt vairākas veiksmīgi funkcionējušas un pašorganizējušās kopienas. Sēdes gaitā Šķiņķim esot bijis pat biedējoši dzirdēt tik kritiskus vārdus no ekspertiem par nekvalitatīvo un sasteigti izstrādāto novadu reformu. Šīs nepilnības ar ST spriedumu rad būtu jānovērš.

Jurists akcentēja, ka pašvaldības izveidotas vietējo iedzīvotāju interešu nodrošināšanai, kuri, zinot vietējo situāciju, var visveiksmīgāk regulēt un vadīt savas intereses. Vienu novadu voluntāri pievienojot otram, būtiski tiek skartas pašvaldības intereses un to būtība. Tāpat būtiski skartas Ikšķiles kopienas tiesības īstenot pašvaldības autonomās funkcijas, kā arī būtiski skartas tās intereses, jo Ikšķiles pašvaldība kā Pierīgas pašvaldība, tiek pievienota Ogrei, kas ir cita veida pašvaldība ar atšķirīgiem mērķiem un funkcijām. Tas uzskatāms par būtisku Ikšķiles pašvaldības tiesību ierobežojumu.

Šķiņķa skatījumā tieši tiesību ierobežotājiem, Saeimai, un vai novadu reformas autoriem ir jāpierāda, kāpēc konkrētas kopienas, konkrētas pašvaldības darbība ir izbeidzama, taču šāds vērtējums nav tapis. ST materiālos gan ir gan redzams "novada profils", kur iespējams uzzināt, piemēram, iedzīvotāju skaitu Ikšķilē un Ķegumā 2018. gadā, un to, kādu iedzīvotāju "skaitu mēs iegūstam, ja saskaita kopā iedzīvotāju skaitu" un tā tālāk. "Tas ir tikai un vienīgi datu apkopojums – ne par pašvaldības mērķiem, ne iedzīvotāju pašorganizēšanos, pakalpojumu izmaksām un kvalitāti, kā arī to iespējamo uzlabošanos pašvaldību apvienošanas gadījumā šajos novadu profilos nav iespējams uzzināt.

Jurists akcentēja, ka novadu veidošanas mērķiem šī informācija nav izmantojama. Tāpat likuma pieņemšanas procesā nav sniegts redzējums par ekonomiskajiem rādītājiem un to izmaiņām pašvaldību apvienošanas gadījumā, tāds nav sniegts arī par kopienas specifiku un citiem rādītājiem. Reformas realizētāji arī nav ne pamatojuši, ne centušies pamatot Ikšķiles novada tiesību ierobežošanu, kā arī nav sniegtas skaidras atbildes uz to, kādi mērķi bijuši Ikšķiles novada pievienošanai Ogres novadam. Konkrētā likuma steidzīgā virzība un pieņemšana ir skaidrojama tikai un vienīgi ar 2021. gadā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

Tāpat jurists uzsvēra, ka nav notikušas konsultācijas ar Ikšķiles novada pašvaldību, lai gan tiekot norādīts pretējais. Turklāt, pieņemot strīdus likumu, tas nav pamatots ar pētījumiem, nav arī veikta riska analīze.

Šķiņķis uzsvēra, ka rezultāts būtu citāds, ja likuma pieņemšanā būtu ievērots labas pārvaldības princips. Arī visi eksperti ST sēdē atzinuši, ka tādas normas, kādas apstrīdējis Ikšķiles novads, nedrīkstēja tikt pieņemtas. Neviens eksperts ST sēdē arī neatzina, ka būtu konstatējams kāds pamats Ikšķiles pašvaldības pievienošanai Ogres novadam. Tāpat likuma pieņemšanas gaitā nav ievērots mazākuma tiesību ievērošanas princips. Turklāt, neievērojot proporcionalitātes principu, izveidota Administratīvi teritoriālās reformas komisija, lai pusotra gada laikā un steigā īstenotu novadu reformu.

Viņš lūdza atzīt Ikšķiles novada domes apstrīdētās tiesību normas par spēkā neesošām.

Saeimas interešu aizstāvis Lauris Liepa tiesu debatēs sacīja, ka ST sēdēs bieži izskanējuši izteikumi, kas, lai gan iepriekš iekļauti plašākā kontekstā, sēdes laikā no šī konteksta izrauti un iekļauti pilnīgi citā gultnē, ieliekot atsevišķu ekspertu un pārstāvju mutēs apgalvojumus, ko viņi nemaz nav izteikuši. Viņš aicināja ST kritiski vērtēt vairākās ST sēdēs izskanējušo, pievēršot uzmanību tam, kas patiešām ir būtiski reformas kontekstā. Reforma ir izskatīta īsā laika posmā, bet tā notikusi saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kā arī atbilst valsts kopējām interesēm.

Liepa arī akcentēja, ka Saeimu saista patvaļas aizlieguma princips, tādējādi nav pamatots ST sēdē izskanējušais arguments par reformas izstrādes gaitā neesošiem kritērijiem viena vai otra novada izveidei. Kritēriji, pēc kuriem Ministru Kabinets (MK) un Saeima vadījušies, ir formulēti likumprojekta anotācijā un tie nav ietverti likuma tekstā, bet gan ir kā meta dati, kas pamato, kāpēc likumā iekļauta viena vai cita norma, sacīja Liepa.

Kritēriju definēšana ir nepieciešama kā atskaites punkts reformas mērķu sasniegšanai, taču gan likumprojekta izstrādātājiem, gan Saeimai ir tiesības izdarīt izņēmumus no tiem. Šī likumprojekta izstrādes gaitā vienīgā tāda atkāpe bijusi attiecībā uz Saulkrastu novadu.

Runājot par pieteikuma iesniedzēju argumentu, ka neesot notikušas konsultācijas ar pašvaldībām, ko izvirzījuši pieteikuma iesniedzēji, jurists sacīja, ka arī Limbažu novada domei ir bijis pietiekami daudz laika, lai sagatavotu un izteiktu savu viedokli par novadu reformas komisijas pausto konceptuālo atbalstu atsevišķas Saulkrastu novada pašvaldības veidošanai, tās sastāvā iekļaujot arī Skultes pagastu. Konsultēšanās ar pieteikuma iesniedzēju notikusi arī apstrīdēto normu pieņemšanas procesā parlamenta sēdē. Visām Latvijas pašvaldībām bijis pietiekami laika, lai izstrādātu un izteiktu savu viedokli par reformu, pauda Liepa.

Liepa akcentēja, ka Saeimas lēmums par novadu reformas turpināšanu nenoteic no Eiropas pašvaldību hartā noteiktās atšķirīgu kārtību. Saeima ir paskaidrojusi, ka ar šo lēmumu tā uzticējusi MK turpināt reformu, taču jaunas prasības, kas hartā nav ietvertas, nav tikušas ietvertas arī attiecīgajā parlamenta lēmumā. Tāpat arī neesot ticis pārkāpts subsidiaritātes princips.

Limbažu novada dome pieteikumā ST norādījusi, ka, nodalot Skultes pagastu, nepamatoti samazinātas Limbažu novada pašvaldības finanšu autonomijas tiesības, tādējādi ierobežota pašvaldības veiktspēja īstenot tās pienākumus. Neesot noteikti nekādi kompensējošie pasākumi un finanšu līdzekļi pašvaldības funkciju īstenošanai. Šāds apsvērums, Saeimas ieskatā, ir nepamatots. Liepa sacīja, ka nav pamata uzskatīt, ka bez Skultes pagasta Limbažu novads nevarētu finansiāli īstenot savas funkcijas, jo tajā līdz ar jauno reformu būs virkne citu jaunu novadu un teritoriju.

Advokāts akcentēja, ka Valsts kontrole iepriekš norādījusi – ir ierobežotas iespējas objektīvi vērtēt izmaiņu pašvaldību teritorijā ietekmi uz pašvaldību finansiālo spēju nodrošināt to funkciju īstenošanu. Šāds secinājums izdarīts pēc pašvaldību ieņēmumu, izdevumu un norēķinu dokumentācijas analīzes. Valsts kontrole secinājusi, ka vadības grāmatvedības organizēšana pašvaldībās nav ierasta prakse, uzsvēra Liepa. Līdz ar to ST uzaicināto ekspertu pārmetumi, ka nav analīzes par ekonomiskiem faktoriem ir visnotaļ sofistiski. So izejas datu nav, jo pašas pašvaldības nav pacentušās būt precīzas savu saimniecisko rēķinu uzturēšanā un turēšanā pienācīgā kārtībā. Līdz ar to tie dati, kas bijuši deputātu rīcībā pirms lēmuma pieņemšanas, ir tieši iepriekš ST sēdē kritizētie pašvaldību profili.

Liepa sacīja, ka Saeima lūdz pieteicēju apstrīdētās normas par atbilstošām Satversmei.

Jau ziņots, ka lietu ST sāka izskatīt 13. janvārī. ST uzklausīja gan novadu pārstāvjus, gan Saeimas pārstāvju un pieaicināto personu viedokļus.

Apvienotajai lietai ST tika piešķirts nosaukums "Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 28.2., 28.19. un 35.4. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam.

Satversmes 1. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, bet 101. pants paredz, ka "ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda."

Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta attiecīgās daļas nosaka, ka pamatā valsts pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk pilsoņiem. Uzdodot kāda pienākuma izpildi citai varai, ņem vērā uzdevuma apjomu un būtību, kā arī efektivitātes un ekonomijas nosacījumus. Plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām nepieciešams konsultēties, cik iespējams savlaicīgi un atbilstošā veidā.

Savukārt hartas 5. pants paredz, ka vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts.

Ņemot vērā valstī joprojām noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, tiesas sēdes ar lietas dalībnieku piedalīšanos notika attālināti video konferences režīmā.

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu apstrīdējušas 21 novada domes: Alojas, Alsungas, Auces, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Iecavas, Ikšķiles, Ilūkstes, Inčukalna, Jaunjelgavas, Kandavas, Limbažu, Mazsalacas, Mārupes, Ozolnieku, Rugāju, Rundāles, Salacgrīvas, Salas un Varakļānu novada domes.

"Delfi" jau ziņoja, ka pērn 10. jūnijā Saeimā pieņemta novadu reforma jeb Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas paredz 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Jaunās pašvaldības darbu sāks 2021. gada 1. jūlijā.

Par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā nobalsoja 58 deputāti, pret bija 12 un atturējās 20. Par balsoja valdošās koalīcijas frakcijas, pret bija ZZS, "Saskaņa" atturējās.

Vienlaikus ar likuma pieņemšanu no opozīcijas pārstāvjiem un novadiem, kuri nav apmierināti ar reformas saturu un gaitu, izskanējuši solījumi likumu apstrīdēt ST.

Saeima ir lēmusi, ka Latvijā pēc reformas būs septiņas valstspilsētu pašvaldības – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, kā arī 35 novadi – Aizkraukles novads, Alūksnes novads, Ādažu novads, Augšdaugavas novads, Balvu novads, Bauskas novads, Cēsu novads, Dienvidkurzemes novads, Dobeles novads, Gulbenes novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Krāslavas novads, Kuldīgas novads, Ķekavas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Madonas novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saldus novads, Saulkrastu novads, Siguldas novads, Smiltenes novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valkas novads, Valmieras novads, Ventspils novads.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Novadu reforma Ikšķile Ogres novads Satversmes tiesa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form