Video: Vairākums aptaujāto skolēnu, vecāku un pedagogu pozitīvi vērtē attālināto mācīšanos
Foto: LETA

Lielākā daļa skolēnu, vecāku un pedagogu aptaujā ir atzinuši, ka viņu skola attālināto mācību procesu ir nodrošinājusi drīzāk labi vai ļoti labi, trešdien, 3. jūnijā, tiešsaistes preses konferencē, skaidrojot aptaujas rezultātus, atzina Valsts izglītības satura centra vadītājs (VISC) Guntars Catlaks.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un uzņēmuma "Edurio" aptaujā uz jautājumu, kā skola ir nodrošinājusi attālināto mācīšanos, drīzāk labi vai ļoti labi atzīmēja 84% skolēni, 78% vecāku un 95% skolotāju.

Līdz šim pašreiz notiekošajā aptaujā ir piedalījušies vairāk nekā 8600 skolēnu, 6700 vecāku un 3500 skolotāju.

Iepazīstinot ar aptaujas secinājumiem, Catlaks norādīja, ka aptuveni 54% vecāku sniedza pozitīvu atbildi uz jautājumu, vai viņi ir pārliecināti, ka bērns attālinātajā mācību procesā ir apguvis jaunas prasmes un kompetences, kā arī ir vērojama izaugsme.

Viņš arī atzīmēja faktorus, kas skolēniem ir palīdzējuši veiksmīgākām attālinātām mācībām. 57% aptaujāto bērnu atzina, ka viņiem palīdzēja ģimenes iesaiste mācību procesā, 55% pozitīvi novērtēja gan iespēju ilgāk pagulēt, gan mācībās izmantot internetu, bet 51% skolēnu palīdzēja iespēja pašiem plānot savu dienas režīmu.

Savukārt lielākais izaicinājums bija tas, ka mācību laikā pietrūka skolotāju sniegtie skaidrojumi – 51% aptaujāto skolēnu saskārās ar šo problēmu. 45% bija satraukums par nespēju laicīgi izpildīt uzdevumus, 42% pietrūka motivācijas, bet 40% paralēli mācībām bija jāpilda citi pienākumi.

Aptaujas dati arī iezīmēja dažādu pieeju mācību stundu organizēšanā tiešsaistē. Ja 56% skolēnu nedēļā tika organizētas dažas mācību stundas un 23% vismaz puse no tām, tad 22% respondentu attālināto mācību procesā neviena stunda netika organizēta tiešsaistē.

Vienlaikus 52% skolēnu bija visas nepieciešamās tehnoloģiskās ierīces, lai pilnvērtīgi piedalītos attālinātajā mācību procesā. Savukārt 23% skolēnu nākamjā mācību gadā būs nepieciešams stabils interneta savienojums. Tāpat 23% būs nepieciešams dators, taču austiņas un mikrofons pietrūka 15%, bet vebkamera – 12% skolēnu.

Lielākajai daļai skolēnu – 44% – attālinātās mācības apgrūtināja diskomforts, pavadot daudz laika pie datora. Nestabils vai lēns internets sagādāja problēmas 21% skolēnu, bet 19% nepatika, ka saziņa ar skolotājiem norisinājās dažādās platformās. Vienlaikus 18% bija daļēji pieejamas mācībām nepieciešamās ierīces.

Runājot par skolotāju noslodzi, Catlaks norādīja, ka 90% skolotāju attālinātajām mācībām veltīja vairāk laika nekā klātienes mācībām, bet 75% pedagogu bieži vai ļoti bieži ir jutušies pārstrādājušies.

Ieskicējot turpmākos plānus, Catlaks atgādināja, ka no 1. septembra sāksies jaunā, kompetenču pieejā balstītā mācību satura ieviešana pirmo, ceturto, septīto un desmito klašu skolēniem. "Mācības, ko mēs esam guvuši vai vēl gūsim no attālinātā procesa, noteikti noderēs turpmāk," atzina VISC vadītājs.

Ņemot vērā, ka tehnoloģiju izmantošana mainīs skolu ikdienu un mācību procesu, tad VISC vasaras laikā plāno organizēt vairākus tiešsaistes forumus, aicinot visus iesaistītos dalīties ar pieredzi un izaicinājumiem, lai attālināto mācību pieredzi varētu izmantot, ieviešot jauno mācību saturu.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) informēja, ka ir plānots veidot vienotu "Virtuālās klases" platformu, lai novērstu to, ka mācības norisinās dažādās platformās.

"Ir skaidrs, ka vienotā platforma tiks veidota uz kāda prototipa pamata. Jautājums ir, cik lielā mērā tā būs adaptējama un finansiāli pielāgojama mūsu iespējām, bet tur noteikti būs konkurss, kurā varēs startēt," pauda ministre.

Viņa arī informēja, ka augustā ir plānots uzsākt intensīvus kursus skolotājiem un akadēmiskajam personālam augstākajā izglītībā, kuriem ir nepieciešams uzlabot digitālās prasmes. IZM līdz 1. septembrim plāno vietnē www.skola2030.lv ievietot ne tikai programmas un vebinārus, kas ir paredzēti skolotājiem, bet arī individuāli veidotos materiālus, kas ļaus pedagogiem labāk sagatavoties un vienā vietnē atrast nepieciešamo mācību vielu.

Tāpat sadarbībā ar Satiksmes ministriju un pašvaldībām IZM vērtē jautājumus, kas ir saistīti ar tehnoloģiju pieejamību mācību procesā iesaistītajiem.

"Aptaujas dati šobrīd uzrāda, ka aptuveni pusei lietotāju nepieciešamā tehnika ir labā stāvoklī. Mēs noteikti centīsimies un tieksimies uz to, lai pilnīgi katram, kas ir iesaistīts izglītības sistēmā, interneta pieslēguma jauda vai konkrētā programmatūra ir pieejama," pauda Šuplinska.

Runājot par iespējamo mācību norisi klātienē, sākot ar jauno mācību gadu, viņa norādīja, ka amatpersonas pieņem, ka ar 1. septembri būs normāls klātienes process, uz ko amatpersonas koncentrē savu uzmanību. Vienlaikus viņa atzina, ka veids, kā mācību process tiks organizēts klātienē, galvenokārt ir atkarīgs no katras skolas individuāli.

"Ja pastāvēs divu metru distancēšanās prasība, tas vēl nebūs pats traģiskākais. Savukārt šobrīd ir nosacījums, ka vienā telpā nevar atrasties vairāk par 25 cilvēkiem un ka nedrīkst pārklāties skolēnu plūsmas – tā ir sarežģītākā prasība. Man šķiet, ka tīri izvietojuma prasība daudzām skolām varbūt arī nebūtu šķērslis," pauda ministre, norādot, ka sliktākajā gadījumā mācības ir iespējams organizēt divās plūsmās vai tās segmentēt, piemēram, nosakot, cik daudz skolēnu varētu mācīties klātienē vai attālināti.

"Sarežģītākais ir tas, kā skola nodrošinās koplietošanas telpas – tur pati skola neko daudz pārkārtot īsti nevar. Līdz ar to tas rīks, kas šobrīd būs, ir organizēšanas darbs un variēšana ar attālinātā mācību procesa un stundu sadalījumu atbilstošajam vecuma posmam," skaidroja Šuplinska.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Latvijā kopš 23. marta valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ visās skolās uzsākta attālināto mācību īstenošana. Noslēdzoties attālināto mācību pirmajai nedēļai, IZM aicināja skolotājus, skolēnus un vecākus līdz 1. aprīlim piedalīties aptaujā un novērtēt mācību norisu.

Kā aprīlī skaidroja aptaujas veicēji, noskaidrots tika vairāk nekā 60 000 skolēnu, vecāku, skolotāju un skolu direktoru viedoklis. Iegūtie rezultāti liecināja, ka visiem iesaistītajiem bija pietiekami laba gatavība attālinātajam mācību procesam.

Vienlaikus aptaujā 60% skolēnu norādīja, ka slodze, mācoties attālināti, bija lielāka nekā klātienes nodarbībās. Arī vecākiem, mācību procesā atbalstot savas atvases, slodze esot bijusi lielāka. Piemēram, 70% pirmklasnieku vecāku atzina, ka katru dienu, palīdzot bērnam mācībās, ir nācies atvēlēt trīs vai vairāk stundas.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

IZM Ilga Šuplinska Koronavīruss Covid-19 Izglītības un zinātnes ministrija Valsts izglītības satura centrs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form