Ministu prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka valdība otrdien arī lēma atbalstīt Kultūras ministrijas priekšlikumu Nacionālo akustisko koncertzāli būvēt Elizabetes ielā 2, kur patlaban atrodas Pasaules tirdzniecības centra biroja ēka.
Raksturojot pieņemto lēmumu, kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) to nodēvēja kā vēsturisku, jo tas atšķir jauna lappusu gan kultūras, gan būvniecības, gan ar tām saistīto nozaru attīstībā Latvijā.
Valdības lēmums paredz, ka nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai tiek piesaistīts nekustamais īpašums Elizabetes ielā 2 un Kronvalda bulvārī 6.
Pedagogiem minimālo algas likmi no 1. septembra palielinās par 40 eiro
Valdība otrdien lēma no šā gada 1. septembra vispārējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogu zemākā mēnešalga tiks palielināta no 750 eiro līdz 790 eiro par 30 stundu darba nedēļu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skaidroja, ka valdības lēmums paredz atlīdzības palielināšanu arī profesionālās, vispārējās un interešu izglītības iestāžu vadītāju un vietnieku, kā arī izglītības metodiķu zemākās mēneša darba algas likmes.
Tāpat no jaunā mācību gada noteikta piemaksa 10% apmērā valsts ģimnāziju un profesionālās izglītības kompetences centru pedagogiem, kuri īsteno vidējās izglītības programmas.
Līdzekļi darba samaksas palielināšanai ir rasti no trim avotiem – sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu, kā arī piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību un valsts budžeta, norādīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Pedagogu algu palielināšanai šogad nepieciešami aptuveni 8 miljoni eiro, ko ministrija iegūs, veicot pārdali starp IZM budžeta apakšprogrammām un piešķirot finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Savukārt jautājumu par augstākās izglītības pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, tāpat par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanas nodrošināšanai turpmākajos gados, Ministru kabinets skatīs vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta un gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.
Subsidēs algas jauniem darbiniekiem no bezdarbnieku vidus
Valdība otrdien lēma pēc ārkārtējās situācijas beigām paredzēt finansiālu atbalstu darba devējiem jaunu darbinieku pieņemšanai darbā no bezdarbnieku vidus. Darba devējs trīs mēnešus varēs saņemt subsīdiju darba algai 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša algas, bet ne vairāk kā 430 eiro mēnesī.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) skaidroja, ka subsīdiju programma bezdarbnieku pieņemšanai darbā ir aicinājums darba devējiem izvērtēt, un ja ir iespējams, radīt darba vietas. "Valsts nāk palīgā ar atbalstu, lai krīzes skartās nozares pēc iespējas ātrāk atgūtos un nostātos uz kājām. Šī programma nodrošinās divpusēju efektu – gan radīs darba vietas, gan samazinās bezdarbnieku rindas," uzskata politiķe.
Lai veicinātu pastāvīgu darba vietu veidošanu, pieņemtie grozījumi darba devējam paredz pienākumu nodarbināt bezdarbnieku ne mazāk kā trīs mēnešus pēc algas subsīdijas atbalsta pasākuma īstenošanās beigām. Darba devēji varēs pieteikties šim atbalstam līdz 2021. gada 31. decembrim.
Pasākumā iecerēts iesaistīt 15 000 bezdarbnieku, bet plānotais finansējums sasniedz 23,5 miljonus eiro. LM skaidro, ka tas ir papildus piešķirtais finansējums no Eiropas Savienības (ES) fondiem.
Vienlaikus bezdarbnieka statusu ieguvušajiem klātienes studentiem ir paredzēta iespēja piedalīties prasmju un iemaņu attīstības pasākumā, kas ļautu studējošajiem studiju laikā attīstīt pētnieciskās, organizatoriskās, IT prasmes, veicot noteiktus uzdevumus savā augstskolā vai koledžā.
Pasākumā iesaistītajiem studentiem plānots izmaksāt stipendiju 10 eiro apmērā par katru dalības dienu, mēnesī tie būs aptuveni 200 eiro. Pasākuma ilgums ir līdz sešiem mēnešiem, kurā LM plāno iesaistīt 3000 bezdarbnieku, atvēlot finansējumu 3,6 miljonu eiro apmērā. LM skaidro, ka tas ir ministrijas iekšēji pārdalītais ES fondu finansējums.
Pašvaldību projektiem atvēl 9,4 miljonus eiro ES fondu līdzekļu
Ekonomikas sildīšanai Ministru kabinets atbalstīja ES fondu finansējuma piešķiršanu vairāk nekā 9,4 miljonu eiro apmērā dažādiem projektiem 13 Latvijas pašvaldībās. Par atvēlētājiem līdzekļiem paredzēts pašvaldību ēkās paaugstināt energoefektivitāti un attīstīt publisko infrastruktūru uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos.
Atbalstu 4,31 miljonu eiro apmērā energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanai saņems deviņas reģionālas nozīmes attīstības centru novadu pašvaldības – Balvu, Cēsu, Krāslavas, Kuldīgas, Madonas, Ogres, Preiļu, Smiltenes un Talsu novads. par kopējo Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu 4,31 miljonu eiro apmērā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) skaidroja, ka valdība atbalstīja augstas gatavības projektus, kurus uzsākt iespējams šogad, atbilstoši ministrijas Reģionālās attīstības koordinācijas padomē saskaņotajam sarakstam.
Savukārt otrā specifisko atbalsta mērķu programmā, kas veidota ar mērķi attīstīt publisko infrastruktūru un veicināt uzņēmējdarbības attīstību reģionos, finansējumu 5,12 miljonu eiro apmērā uzņēmējdarbības attīstībai saņems sešas pašvaldības – Siguldas, Kuldīgas, Valkas, Smiltenes, Aizkraukles un Līvānu novads.
Projektu īstenošanas rezultātā plānots radīt vismaz 103 jaunas darba vietas un piesaistīt komersantu nefinanšu investīcijas gandrīz deviņu miljonu eiro apmērā.
Rīgas vēlēšanās balsošanas iecirkni varēs mainīt elektroniski
Gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās iedzīvotājiem būs iespēja elektroniski vai pa pastu mainīt savu vēlēšanu iecirkni, paredz valdības otrdien apstiprinātie grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā.
Kā skaidroja VARAM, likumprojekts paredz sniegt vēlētājiem iespēju balsot ne tikai savā vēlēšanu iecirknī, bet jebkurā citā Rīgas vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā un iepriekšējās balsošanas dienās, nodrošinot vēlētāju sarakstā iekļauto ziņu elektronisku apmaiņu starp iecirkņiem.
Tāpat likumprojekts paredz garāku vēlēšanu iecirkņu darba laiku iepriekšējās balsošanas dienās, kas dos iespēju izvairīties no liekas drūzmēšanās vēlēšanu iecirkņos, kā arī ļaus vairāk aizsargājamām vēlētāju grupām nobalsot laikos, kad iecirkņu apmeklējums zems.
Valsts aizdevumu veidā vietvaru projektiem piešķirs 38,38 miljonus eiro
Valdība otrdien lēma 93 pašvaldību projektu īstenošanai valsts aizdevumu veidā novirzīt 38,38 miljonus eiro. Atbalstītie projekti ir ar augstu gatavības pakāpi un realizāciju, kā arī darbs pie to īstenošanas sāksies šogad.
No 142 iesniegtajiem atbalstu guvuši 93 projektu pieteikumi, kuru kopējais finansējums ir 52 805 344 eiro.
Tas sevī ietver valsts aizdevumu 38 388 930 eiro, kas 2020. gadā plānots 22 727 861 eiro, bet 2021. gadā – 15 661 069 eiro apmērā.
Pašvaldības atbalstu valsts aizdevuma veidā var saņemt, ja projekti ir saistīti ar vietvaru ēku energoefektivitātes paaugstināšanu, transporta infrastruktūras attīstīšanu, jaunu pašvaldības pakalpojumu sniegšanas veidu attīstību, kas samazina klātienes saskarsmes nepieciešamību, vai iedzīvotāju nekustamo īpašumu pievienošanu pie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja centralizētiem kanalizācijas un ūdensapgādes tīkliem.
Kopējais pašvaldību aizņēmumu palielinājums valsts budžetā ir 150 miljoni eiro.
Kultūras nozarei piešķir 9,7 miljonus eiro
Valdība arī lēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem šogad piešķirt 9,7 miljonus eiro kultūras un pasākumu nozares iestādēm, uzņēmējiem, radošajām personām un nevalstiskajām organizācijām. Finansējuma mērķis ir sniegt atbalstu Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas radīto negatīvo seku mazināšanai, veicināt jaunradi un ekonomisko aktivitāti, kā arī kultūras nozares ilgtspēju un izaugsmi.
No atvēlētajiem 9 757 000 eiro Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) piešķirts finansējums 4 765 000 eiro apmērā, kuru konkursa kārtībā ieguldīs kultūras piedāvājuma veidošanā un institūciju ilgtspējas nodrošināšanā. Savukārt Nacionālajam kino centram jaunu Latvijas filmu veidošanai piešķirti 2 000 000 eiro, bet valsts un nevalstiskajām kultūras organizācijām – 2 992 000 eiro kultūras piedāvājuma īstenošanai.
Valdības apstiprinātajā rīcības plānā, lai mazinātu Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz kultūras nozari un veicinātu jaunradi, paredzēts īstenot sešas jaunas VKKF mērķprogrammas, radot atbalsta mehānismu kultūras piedāvājumam digitālajā vidē, jaunu mākslas darbu un kultūras projektu radīšanai, kultūras nozares dokumentēšanai.
Atbalsts arī paredzēts Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspējai, Dziesmu un deju svētku kustības amatiermākslas kolektīvu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai un muzeju nozares pakalpojumu attīstībai.
Tūrisma operatori varēs iesniegt pieteikumus ceļotāju repatriācijas izmaksu segšanai
Valdība otrdien apstiprināja noteikumus "Īpašā atbalsta mehānisma repatriācijas izmaksu segšanas kārtība tūrisma operatoriem", paredzot, ka Latvijā reģistrēti un licencēti tūrisma operatori varēs iesniegt pieteikumus Patērētāju tiesību aizsardzības centrā granta saņemšanai, lai kompensētu Covid-19 izplatības rezultātā radušās tūristu repatriācijas izmaksas.
To mērķis ir piešķirt atbalstu dzīvotspējīgiem tūrisma operatoriem to likviditātes uzlabošanai, lai mazinātu apgrozāmo līdzekļu iztrūkumu, kas radās tūrisma operatoriem saistībā ar ceļotāju repatriācijas izmaksām, un palīdzēt tiem pakāpeniski atjaunot savu darbību vīrusa uzliesmojuma laikā un pēc tā.
Atbalsts komersantiem tiks sniegts tiem licencētajiem tūrisma operatoriem, kas repatriācijas reisus organizēja, jo tūrisma ceļojums tika pārtraukts priekšlaicīgi sakarā ar Latvijas valdības izziņoto ārkārtējo situāciju saistībā ar Covid-19, lai tūristi atgrieztos Latvijā pirms 17. martā tika atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām.
Atbalstu varēs saņemt komersanti, kas repatriāciju organizēja pēc 2020. gada 12. marta, kad izsludināja ārkārtas stāvoklis Latvijā, un par repatriācijas reisu no tūristiem neiekasēja papildu samaksu.
Repatriācijas izmaksu segšanai piešķirts finansējums 800 000 eiro. Vienam operatoram maksimālās izmaksas noteiktas 220 000 eiro apmērā.
