Trešdienas, 26. jūnija, rītā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) Daugavā pie Zaķusalas, aptuveni 200 metru attālumā no krasta, rīkoja mācības, kuru leģenda paredzēja divu peldlīdzekļu – lielāka atpūtas kuģa un mazāka kutera – sadursmi. Nelaimē glābēju palīdzība bija nepieciešama cilvēkiem, kas iekrituši ūdenī, bet evakuācija – uz peldlīdzkļiem palikušajiem pasažieriem. Portāls "Delfi" varēja piedalīties mācībās, tās vērojot gan no krasta, gan iejūtoties to cilvēku, kas nonākuši ūdenī, situācijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sadursmes rezultātā kuģa un kutera korpusos radušās sūces, un abi peldlīdzekļi dreifē Daugavas akvatorijā, bija noteikts mācību norises plānā. Tāpat leģenda paredzēja, ka daļa no ūdenī nonākušajiem, kā arī uz borta palikušajiem, guvuši traumas – dažs vieglākas kā traumēta roka, bet cits – smagākas, tostarp bezsamaņu. Pirms nonākšanas ūdenī glābēji sniedza instrukcijas mācību dalībniekiem, lai netiktu apdraudēta viņu dzīvība un veselība.

"Sākotnēji, ierodoties uz norīkoto vietu, manī bija neliels satraukums, jo šāda tipa pasākumos iepriekš es nepiedalījos. Ko nozīmē šāda veida mācības? Vai man vajadzēs lekt no kuģa klāja iekšā Daugavas tumšajā dzelmē? Smagais, oranžais hidrotērps, maska, briļļu un telefona atstāšana krastā un, protams, glābšanas veste lika domāt, ka vajadzēs iziet krietni ārpus savas komforta zonas. Kontrastā tam, mazliet tālāk stāvošie kadeti un ugunsdzēsēji izstaroja bezrūpību un mieru," par pieredzi mācībās stāsta "Delfi" digitālā satura izplatīšanas nodaļas kolēģis Eduards, kurš bija viens no mācību dalībniekiem.

"Tuvojoties "stundai x" pienāca laiks pilnībā uzvilkt hidrotērpu, ko līdz šim biju uzsteberējis līdz viduklim. Uz galvas tika uzmaukta gumijas cepure, kas ieskāva visu galvu, aiz muguras aiztaisīts hidrotērpa rāvējslēdzējs, virsū uzvilkta glābšanas veste un es biju gatavs. Šajā brīdi es sapratu, ka mācībās mans lielākais ienaidnieks būs vasaras karstums, nevis Daugavas ūdens," smejas Eduards.

"Kad es ielecu Daugavā, es jutos kā iegūlies ūdens gultā. Gan hidrotērps, gan drošības veste neļāva man nogrimt un atlika vien apgriezties uz muguras un gaidīt. Mazliet pabaudīju skatu uz Zaķusalas torni un glābējs jau bija klāt. Kopumā šī pieredze man atgādināja klases ekskursiju, kurā aizved uz kādu vietu un parāda kaut ko jaunu. Varbūt tas nav nekas elpu aizraujošs, taču jebkurā gadījumā noderīgs. Visasākās izjūtas es piedzīvoju pirms braukšanas ar kuģi, kad vēl nebija skaidrs, ko šīs mācības sevī ietvers, taču tajā pašā laikā pēc šīs pieredzes avārija uz ūdens šķiet mazliet mazāk baisa," smejas Eduards.

Vērojot mācības no malas, var redzēt, cik svarīga ir visu glābēju koordinācija un organizācija, kā arī sadarbība ar citiem dienestiem. Šajā gadījumā mācībās piedalījās arī Rīgas pašvaldības policija, kuras darbinieki un kuteris noderēja palīdzības sniegšanā tām personām, kas bija palikušas uz avarējušā kuģa klāja, bet nebija guvušas traumas.

Tāpat redzams, ka peldlīdzekļi kā vestes un glābšanas riņķi var izglābt cilvēka, kas nonācis ūdenī, dzīvību. Laiks, cik ilgi persona var noturēties virs ūdens, ir atkarīga no daudziem faktoriem, tostarp ūdenstilpnes veida, ūdens temperatūras, kā arī no, piemēram, drēbju daudzuma, kas ir uzvilktas nelaimē nonākušajam cilvēkam, norāda VUGD Rīgas reģiona pārvaldes 1.daļas komandieris Agris Asups jau pēc mācību noslēgšanās.

Viņš žurnālistiem skaidroja, ka ir dažāda veida mācības, bet lielāka apjoma mācības VUGD notiek katru mēnesi. Tas nepieciešams, lai VUGD darbinieki uzlabotu gan katrs savas individuālās spējas un iemaņas, gan savstarpējo sadarbību ar citiem dienestiem.

Uzreiz pēc mācību noslēgšanās Asups norādīja, ka kopumā mācības norisinājušās veiksmīgi, bet VUGD vēl analizēs mācību norisi, lai izdarītu padziļinātus secinājumus par plusiem un mīnusiem. "Mēs izdarīsim secinājumus, no kuriem mācīsimies, bet, protams, kā jau vienmēr kaut ko var izdarīt labāk. Visā visumā mācības noritējušas veiksmīgi," tā Asups.

Kopumā mācībās bija iesaistītas četras VUGD laivas, divas pašvaldības policijas laivas un apmēram 20 glābēji. Glābšanā bija iesaistīti pieredzējuši ugunsdzēsēji, bet statisti un cietušie pārsvarā bija koledžas kadeti.

Vaicāts, ko nepieciešams paturēt prātā, ja patiešām notiek nelaime, atrodoties uz kuģa vai kutera, VUGD pārstāvis norādīja, ka uz peldlīdzekļiem obligāti ir jābūt glābšanas vestēm, lai pat nonākot ūdenī, nelaimē nonākušais kādu laiku varētu noturēties virs ūdens. "Kā redzējāt mācībās, šoreiz kuģis atradās kādus 200 metrus no krasta – reti kurš varētu nopeldēt visus 200 metrus. Ja nav veste, tad jārēķinās, ka arī drēbes velk uz leju, kad piesūcas ar ūdeni, un ātrāk izsīkst spēki," atgādināja Asups.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Rīgas pašvaldības policija Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests VUGD
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form