Videonovērošana kažokzvēru fermās nerisina sistēmiskas problēmas, uzskata 'Dzīvnieku brīvība'
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Zemkopības ministrijas (ZM) plānotās izmaiņas kažokzvēru audzētavās – 24 stundu videonovērošanas ieviešanu, darba rokasgrāmatas strādniekiem un citas – biedrība "Dzīvnieku brīvība" vērtē kritiski, portālam "Delfi" pauda biedrības pārstāvis Aivars Andersons.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Aģentūra LETA, atsaucoties uz Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas (LZA) valdes locekli Sandras Vilciņas teikto, kažokzvēru novietnēs būs jāievieš 24 stundu videonovērošana. Iegūtos video materiālus glabās zvēraudzētavās.

ZM pārstāve Dagnija Muceniece portālam "Delfi" teica, ka sūdzību gadījumos un plānveida pārbaudēm video uzņēmumam varēs pieprasīt Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kā arī "pats uzņēmējs varēs kontrolēt darbinieku rīcību ar dzīvniekiem".

"Kažokzvēru labturības un aizsardzības jomā pieeja videomateriāliem pēc pieprasījuma ir tikai PVD un uzņēmējam, jo safilmētais video materiāls ir uzņēmuma īpašums," norādīja Muceniece.

Taču Andersons videonovērošanas kameru uzstādīšanu vērtē kritiski. "Kādu problēmu kameras risinās? Ka zvēraudzētavas īpašnieks varēs redzēt un pārliecināties, vai viņu darbinieki strādā pienācīgi," viņš saka.

Videonovērošana kažokzvēru fermās nerisina sistēmiskas problēmas, uzskata 'Dzīvnieku brīvība'
Foto: F64

Foto: Aivars Andersons

Proti, pēc Andersona domām, videonovērošanas kameras nerisina sistēmiskas labturības problēmas kažokzvēru audzētavās, jo uzņēmēji bieži jau zinot, kā notiek lapsu un ūdeļu audzēšana. "Pat tad, ja kaut kas tajā parādīsies, vienmēr varēs atrast grēkāzi – varēs pateikt, ka tas darbinieks ir vainīgs," saka dzīvnieku tiesību aizstāvis.

LETA iepriekš vēstīja, ka tiek izstrādāti arī citi pašreizējā normatīvā regulējuma "Labturības prasības kažokzvēru turēšanai" grozījumi. Tie paredz, ka novietņu īpašniekiem būs jānodrošina obligāta darbinieku apmācība kažokzvēru labturības jautājumos, jāizstrādā labas prakses rokasgrāmata, kā arī jāveic citi pasākumi labturības uzlabošanai.

Andersons gan atzīmē, ka šis ierosinājums jau ir ļoti novēlots: "To viņi saka vairākus gadus pēc pirmā fiksētā pārkāpuma". Atsaucoties uz biedrības veiktajiem pētījumiem, kas pieejami šeit, viņš norāda, ka "tie visi ir tādi kosmētiski viltus risinājumi."

"Dzīvnieku brīvība" jau gadiem cīnās par to, lai Latvijā būtu kažokzvēru audzēšanas aizliegums. Trešdien tika sākta akcija "Mēnesis sprostā" – 30 dienas, sākot no 15. septembra, dzelzs sprostā atradīsies kāds dzīvnieku tiesību aizstāvis, lai iejustos kažoku izstrādei sprostos audzēto dzīvnieku "ādā". Sīkāk par šo akciju var lasīt šeit.

Ceturtdien, 16. septembrī, parlaments lēma nodot Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai izvērtēt grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz no 2026. gada 1. janvāra Latvijā aizliegt kažokzvēru audzēšanu ar mērķi iegūt kažokādas.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Labturība Dzīvnieku brīvība Pārtikas un veterinārais dienests Saeima Zemkopības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form