"Labāk kūlu nodedzināt marta sākumā, nevis atstāt nenodedzinātu, kam kāds tomēr uguni pielaidīs aprīļa beigās vai maijā, kad jau būs atgriezušies gājputni. Kūlas un niedru agrīnā dedzināšana ir pietiekami efektīvs pļavu apsaimniekošanas veids īslaicīgam periodam. Labi rezultāti tiek panākti, pēc dedzināšanas turpinot pļavas pļaut vai noganīt," skaidroja Vilkaste.
Biedrības "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga stāstīja, ka no dabas aizsardzības viedokļa labāk būtu atļaut kontrolētu kūlas dedzināšanu līdz tam brīdim, kamēr Latvijā atgriežas gājputni un sākas ligzdošana.
"Latvijā kūlas dedzināšana vairāk ir sociāla problēma. Cilvēki baidoties no kontroles dienestiem, aizdedzina pagājušā gada zāli un pamet to bez uzraudzības. Manuprāt, ja kūlas dedzināšanu saskaņotu ar Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) un paši dedzinātāji to uzraudzītu, valstī varētu izvairīties no dzīvojamo un saimniecības ēku nodedzināšanas, cilvēku sadegšanas. Nelaime tikai tā, ka Latvijā ceļmalas un pļavas ir piemēslotas ar plastmasas maisiņiem, kurus dedzinot, piesārņotu gaisu," teica Brizga.
Jau ziņots, ka šogad siltās ziemas dēļ, pirmais kūlas dedzināšanas gadījums reģistrēts jau janvāra vidū. VUGD statistika liecina, ka vislielākais kūlas dedzinātāju izraisīto ugunsgrēku skaits 2006.gadā bija reģistrēts aprīlī, bet 2007.gadā - marta otrajā pusē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
