Foto: stock.xchng
Īslaicīgais atkusnis plūdus vēl neradīs un vides institūcijas ir gatavas laikus brīdināt par bīstamām ūdens līmeņu izmaiņām upēs, secināts piektdien atbildīgo vides institūciju vadītāju sanāksmē pie vides ministra Raimonda Vējoņa (ZZS).

Vides ministrijas informē, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs jau pašlaik novērtē sniegā esošā ūdens daudzuma un analizē Latvijas teritorijā iegūstamos datus un visu pieejamo informāciju arī no Baltkrievijas un citām kaimiņvalstīm.

Pirmās prognozes par gaidāmajām ūdens līmeņu izmaiņām Latvijas upēs būs pieejamas jau nākamnedēļ.

Atbilstoši Civilās aizsardzības plānam šīs hidroloģiskās prognozes ik dienas un nepieciešamības gadījumā pat vairākas reizes dienā, tiks nodotas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD), kam nepieciešamības gadījumā ir pienākums un iespējas operatīvi informēt iedzīvotājus.

Arī plūdu apdraudētās pašvaldības visoperatīvāk informāciju par ūdens līmeņa drošumu vai bīstamību var saņemt vēršoties tieši VUGD, secināts sanāksmē.

Gatavošanās plūdiem piektdien pārrunāta arī Iekšlietu ministrijā, kur ministre Linda Mūrniece (JL) tikās ar VUGD priekšnieku Ainaru Penci. Viņam līdz 8.martam uzdots pārbaudīt apziņošanas ierīču tehnisko stāvokli, jo Mūrniece kā vienu no svarīgākajiem jautājumiem uzsver dienestu gatavību nodrošināt iedzīvotāju apziņošanu un evakuāciju riska teritorijās, informē IeM preses pārstāve Sintija Virse.

Ministre VUGD priekšniekam arī uzdevusi sagatavot informāciju par papildus tehniski materiālo resursu piesaisti, ja tie nepieciešami glābšanas darbu veikšanai un ziņot par iespējām tos novirzīt riska zonās. Tāpat ministre gaida priekšlikumus par visu drošības pasākumos iesaistīto institūciju savstarpējo koordināciju.

"Dienestu atbildība ir darīt visu, lai plūdi nekļūtu par "negaidītu ciemiņu, kuram nemākam parādīt durvis""," paudusi iekšlietu ministre.

Tieši cilvēku evakuācija ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, tāpēc ministre aicina izstrādāt priekšlikumus, kā apmācīt iedzīvotājus rīkoties pēc varbūtējās trauksmes izziņošanas. Tāpat, ņemot vērā citu gadu pieredzi, ir jābūt skaidram plānam, ko darīt, ja iedzīvotāji atsakās pamest savas dzīvesvietas. "Viena no lielākajām cilvēku bažām evakuācijas gadījumā ir par sava īpašuma drošību. Jau šobrīd ir skaidrs, ka tajās vietās, kur atrodas iedzīvotāju atstātas, applūdušas ēkas un teritorijas, Valsts policijas un zemessardzes pārstāvji nodrošinās regulāru patrulēšanu, lai nepieļautu īpašumu izlaupīšanu," norāda Mūrniece.

Par plūdu jautājumu 8.martā plānota Krīzes vadības padomes sēde.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!