Četras Vidzemes pašvaldības - Ainažu un Salacgrīvas pilsētas un Liepupes un Skultes pagasti -, reaģējot uz presē izskanējušām ziņām par nekontrolēto apbūvi Tūjā, gatavo priekšlikumus vienotiem saistošajiem apbūves un uzturēšanās noteikumiem piejūras zonā, informēja Ainažu mērs Ojārs Zvejnieks.
Viņš pastāstīja, ka noteikumos paredzēts iekļaut dažādus ierobežojumus apbūvei un saimnieciskajai darbībai kāpu zonā, pludmales izmantošanai un iebraukšanai piejūrā. Zvejnieks atzina, ka pašvaldību vadītāju savstarpējās konsultācijās noskaidrots, ka tik "dramatiska" apbūve kā Tūjā citur Vidzemes jūrmalā nav, taču ar kopīgajiem noteikumiem plānots koordinēt zemes gabalu pirkšanu un apbūvi nākotnē.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta direktore Sandra Bērziņa sacīja, ka arī rezervāts piedalīsies šo noteikumu izstrādē, sniedzot ziņas par vietām pludmalē un kāpu zonā, kur nav vēlams veicināt cilvēku uzturēšanos, kur nevajadzētu iebraukt ar automašīnām, kur savukārt varētu veidot atpūtas vietas. Rezervāta darbinieki arī uzsākuši kāpu izpēti, lai šo informāciju sagatavotu. "Par pārējām teritorijām tiesīgi lemt ir pašvaldību vadītāji, tāpēc mēs ceram uz viņu godaprātu, lemjot par piejūras zonas apbūves koncepciju," sacīja Bērziņa.

Savukārt Liepupes pagasta padomes priekšsēdētājs Kārlis Treijs sacīja, ka pagastā saņemta vēstule no kāda zemes gabala īpašnieka, kas piedāvā savu zemi automašīnu stāvlaukuma izbūvei, kā arī piedāvā gar zemes gabalu ierīkot pieeju jūrai. Par šo ideju vēl lemsim padomes sēdē, solīja Treijs.

Viņš uzsvēra, ka šis ir viens no pozitīvajiem piemēriem, kā vajag atvērt pieeju jūrai, jo ar detālplānu un karšu studēšanu, kā arī pieprasījumu rakstīšanu zemes īpašniekiem atbrīvot pieeju jūrai tam noteiktajās vietās tiks tērēts daudz laika, taču pašvaldība, kā solījusi, drīzumā ķersies šim darbam klāt.

Liepupes pagasta padome līdz pavasarim cer noskaidrot visu Vidzemes jūrmalu Tūjā norobežojošo žogu īpašniekus, kā arī pieprasīs nelikumīgi uzceltos žogus nojaukt. Treijs konstatējis vairākus Vidzemes jūrmalu norobežojošus žogus un novērojis, ka pieeju jūrai zemes gabalu īpašnieki norobežojuši ar sētām un pat mūra žogiem cilvēka augumā, vairākās vietās izvietotas arī videonovērošanas kameras, starp sētām un žogiem nav atstātas taciņas atpūtnieku vajadzībām.

Tāpat ziņots, ka uzmanību apbūvei Tūjā pagasts pievēra pēc presē izskanējušām ziņām par uzņēmēja Ērika Masteiko uzcelto sētu, kas norobežo pieeju jūrai. Pagasts arī nosūtījis vēstuli Masteiko ar lūgumu necelt sētu pār blakus esošo gājēju celiņu un plāno arī skatīt jautājumu par autostāvvietas ierīkošanu šajā vietā. Masteiko pagaidām pagastam atbildi nav devis.

Masteiko laikrakstam "Diena" iepriekš sacījis, ka viņš ir atvērts sarunām, taču mēģinājumus apšaubīt viņam piederošās zemes iemērīšanas kārtību nosaucis par denacionalizācijas centieniem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!