Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) administrācija nosūtīja ministrijai šādu aicinājumu pēc tikšanās ar profesionālo izglītības iestāžu vadītājiem. Administrācija uzsver visu skolu lomu reģiona vienmērīgā attīstībā.
IZM, uz laiku apturot ERAF projektus mācību aprīkojuma modernizācijai un infrastruktūras uzlabošanai profesionālās izglītības iestādēs, aicinājusi reģionus prioritārā secībā nosaukt trīs reģiona nozīmīgākās profesionālās izglītības iestādes un tajā īstenotās profesionālās izglītības mācību programmas, taču VPR neredz loģisku un vienmērīgu attīstību, ja atbalsts tiks sniegts tikai trīs no deviņām reģiona profesionālajām izglītības iestādēm.
VPR nosūtītā vēstule uzsver nepieciešamību turpināt ERAF iesāktos projektus visās reģiona profesionālo programmu izglītības iestādēs, lai nodrošinātu mācību iespējas dažādās profesijās visa reģiona teritorijā, kā arī nezaudētu speciālistus reģionam nozīmīgās nozarēs - pārtikas ražošana, kokapstrāde, meža un citu resursu inovatīva izmantošana.
VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede uzsver, ka ir rūpīgi jāizvērtē projektos jau paveikto un sekas darbu pārtraukšanai. "Piemēram, Jaungulbenes arodvidusskola pašlaik ir bez sporta zāles jumta, jo tā maiņa bija ieplānota un uzsākta ERAF programmas ietvaros, kā arī būvkompānija ir apņēmusies pabeigt nolīgtos darbus bez papildus finansējuma. Tāpēc šobrīd nav iespējams runāt par atsevišķām skolām, kas varētu turpināt projekta aktivitātes, jo finansējums ir jānovirza vairāk kā trim skolām reģionā," norāda Kalniņa - Priede.
VPR atgādina, ka tas tāpat kā pārējie plānošanas reģioni jau 2007. gadā izvērtēja, kuras profesionālās izglītības iestādes būtu prioritāri atbalstāmas no ERAF. Programmas aktivitātes gan uzsāktas tikai 2010. gadā, bet citi projekti pat tikai 2011. gadā. Plānošanas reģioni sniedza tikai priekšlikumu par prioritāri atbalstāmajām skolām savā reģionā, nevis noteica finansējuma apjomu un tā sadalījumu pa skolām. "Mūsuprāt, nav pamata un objektīvi nav iespējams nedēļas laikā atkārtoti izvērtēt atbalstāmās profesionālās izglītības iestādes, jo aktivitātes ieviešana jau uzsākta projektu līmenī," norāda Kalniņa -Priede.
Latvijas plānošanas reģionu administrācija ir izteikusi vēlmi tikties ar IZM ministru, lai kopīgi ar pašvaldību, reģiona un ministrijas speciālistiem apspriestu optimālāko profesionālās izglītības iestāžu atbalsta mehānismu visā Latvijā, lai arī izglītības jomā tiktu saglabāts Latvijas kopējais mērķis - vienmērīga attīstība visos valsts novados.
Arī Latgales plānošanas reģions uzskata, ka ir jāsaglabā nemainīga ERAF piešķirtā kvota reģiona profesionālo izglītības iestāžu projektu realizācijai, kas daļēji jau ir uzsākti, informēja reģiona birojs.
Latgales stratēģijā "Latgales prasmes: Cilvēkresursu attīstība" minēts, ka Latgales attīstībai nepieciešama stabila sistēma prasmju uzlabošanai, kas nozīmē, esošo izglītības iestāžu efektivitātes paaugstināšanu, tādējādi nodrošinot zināšanu līmeņa celšanos reģionā, kas nozīmē papildus attīstības iespējas un ienākumus iedzīvotājiem Latgalē.
Jau ziņots, ka izglītības uz zinātnes ministrs Roberts Ķīlis (ZRP) pērn decembra beigās lēmis uz laiku "iesaldēt" miljoniem latu vērto ERAF programmu profesionālās izglītības iestāžu modernizācijai. Šāds lēmums pieņemts, "lai nodrošinātu maksimālu atdevi un efektivitāti ERAF līdzekļu ieguldījumiem profesionālās izglītības reformas īstenošanā un izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanā".
IZM sadarbībā ar Finanšu ministriju esot izvērtējusi ERAF aktivitātē "Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai" apstiprināto projektu ieviešanas gaitu, pastāvošās problēmas un iespējamos turpmākos risinājumus un nolēmusi "iesaldēt" projektu darbību, uz laiku neļaujot uzņemties jaunas saistības projektos paredzēto aktivitāšu īstenošanai.
Sarežģījumi projektu ieviešanā radušies, jo būvniecības pakalpojumu izmaksas projektos tika plānotas ekonomiskās krīzes laikā 2009.gadā, kad tās bija ievērojami zemākas, savukārt 2011.gada rudenī būvniecības iepirkumu reālās izmaksas rāda neplānotu sadārdzinājumu vidēji par 30%, skaidroja ministrijā.
Papildus IZM ir secinājusi, ka 2011.gadā veiktā skolu reorganizācija un apvienošana ir ienesusi būtiskas izmaiņas ERAF projektu īstenošanā, jo sākotnēji apstiprinātie projekti vairs nav atbilstoši aktuālākajai situācijai. Apvienotajām profesionālās izglītības iestādēm turpinot īstenot sākotnēji apstiprinātos projektus, netiek nodrošināta ERAF līdzekļu efektīva izmantošana. Savukārt, veicot grozījumus projektos atbilstoši notiekošajām reformām profesionālajā izglītībā, tiek būtiski mainīti sākotnēji apstiprinātie projekti, kas rada risku, ka ieguldītie līdzekļi varētu netikt atgūti no ES fondu līdzekļiem, informē IZM.
Līdz pagājušā gada 31.oktobrim no profesionālo skolu modernizācijai pieejamās naudas bija apgūti vien 15%. Saskaņā ar IZM datiem ERAF aktivitātē "Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai" 34 profesionālās izglītības iestādes īsteno 57 projektus, kuru kopējās izmaksas ir 64 miljoni latu.
No tiem 45 miljoni latu paredzēti 14 profesionālās izglītības iestāžu kompetences centru infrastruktūras modernizācijai un 19 miljoni latu 17 profesionālās izglītības iestādēm ar specializāciju un 3 profesionālās izglītības iestādēm pamatprasmju apguvei.