Vienkārši ļaujiet viņai aiziet... Kā pansionāti Latvijā aizstājuši hospisus
Foto: DELFI

"Vecmāmiņu vajadzēja operēt. Taču stāvoklis jau bija tāds, ka pēc operācijas viņa nodzīvotu vien mēnesi," stāsta rīdziniece Vlada. "Mamma teica: "Nemokiet cilvēku. Vienkārši ļaujiet viņai aiziet... Lūdzu." Un viņai to ļāva."

Pansionāta dzelzs cilvēki

Pērn Vladas 85 gadus vecās vecmāmiņas veselības stāvoklis strauji pasliktinājās. Viņa vairs nestaigāja, zaudēja redzi. Sākās demence. Vienīgais cilvēks, kas varēja rūpēties par vecmāmiņu, bija Vladas māte. "Viņa gāja pēc iepirkumiem, zālēm, vecmāmiņu vajadzēja cilāt un mazgāt. Taču mammai ir 60, viņai ir osteohondroze un artrīts. Kādā brīdī kļuva pavisam slikti. Vecmāmiņa prāta mijkrēslī izsauca policiju – [it kā] mamma viņu sitot," atceras Vlada.

Lai palīdzētu rūpēties par vecmāmiņu, Vlada no Lielbritānijas atgriezās Rīgā. Viņas mātei bija parādījušās nopietnas veselības problēmas, un ģimene nolēma – kamēr Vlada aprūpēs mammu, vecmāmiņu iekārtos pansionātā. Vienīgais bezmaksas variants izrādījās neredzīgo pansionāts Juglā.

Pansionātā vecmāmiņas stāvoklis uzlabojās, tomēr tas nebija uz ilgu. Viņa pēkšņi sāka asiņot, personāls izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību. "Gaiļezerā" mediķi atklāja, ka sirmgalvei ir vēzis ar metastāzēm. Pēc atteikšanās no operācijas sieviete tika nosūtīta atpakaļ uz pansionātu, stāsta Vlada. Vēlāk Nacionālajā veselības dienestā "Delfi" uzzināja, ka 2019. gada sākumā, lai dabūtu vietu Austrumu slimnīcas paliatīvās aprūpes nodaļā, rindā bija jāgaida sešas nedēļas.

Vlada atceras, ka pansionāta darbinieki vienu no ēkas stāviem sauca par hospisu, taču tas nav oficiāli – valsts sociālās aprūpes centrā "Rīga", kura filiāle ir pansionāts Juglā, portālam "Delfi" norādīja, ka paliatīvā aprūpe tur netiek sniegta.

Vecmāmiņas mūža pēdējās dienas Vlada pavadīja pie viņas gultas. "Pansionāta darbinieki ir dzelzs cilvēki. Ar dzelzs gribu. Varoņi," sieviete atminas. Divas dienas pēc atgriešanās no "Gaiļezera" vecmāmiņa nomira, tā arī nenākot pie samaņas. Vlada cer, ka vecmāmiņai nebija pārlieku spēcīgas sāpes.

Paliatīvā aprūpe, kuras nav

Vienkārši ļaujiet viņai aiziet... Kā pansionāti Latvijā aizstājuši hospisus
Foto: LETA

Latvijā sociālo palīdzību sniedz ap 800 organizācijām un iestādēm. 155 no tām nodrošina ilgstošu sociālo aprūpi. Valsts paspārnē esošās organizācijas specializējas cilvēku ar garīgiem traucējumiem aprūpē. Ja pacientam ar psihi viss ir kārtībā, viņš var pretendēt uz vietu pašvaldības pansionātā vai arī meklēt privāto. 87 pansionāti Latvijā tā vai citādi ir saistīti ar novadu pašvaldībām.

Oficiāli pansionātos paliatīvā aprūpe nenotiek. To dara tikai slimnīcās, norāda Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte. Ministru kabineta noteikumi Nr. 38 "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem" paredz, ka sociālās aprūpes sniedzējs var piesaistīt darbā medicīnas personālu, bet tā nav obligāta prasība. No pansionāta tiek prasīts, lai tas nodrošina klienta komfortu, rehabilitāciju un iespēju saturīgi pavadīt laiku. Pārējais – medmāsas, ārsti, procedūru kabineti – ir atkarīgs no pansionāta vai pašvaldības vēlmēm un iespējām.

Kopumā pansionātos robeža starp sociālajiem un medicīnas pakalpojumiem ir ļoti izplūdusi, norāda Rudzīte. Pašvaldību budžeta un pašu pansionātu slogs kļūst aizvien smagāks. Šī ir sen zināma problēma, par kuru tiek diskutēts – pagaidām bez rezultātiem.

Ko var piedāvāt pašvaldības un valsts

Vienkārši ļaujiet viņai aiziet... Kā pansionāti Latvijā aizstājuši hospisus
Foto: F64

Rīgas domes pakļautībā ir trīs pansionāti – "Mežciems", "Gaiļezers" un "Stella Maris". Lielākajā – "Gaiļezerā" – ir 400 vietas, skaidro Rīgas domes Labklājības departamentā. Divos lielākajos pansionātos visu diennakti dežurē medmāsas, savukārt "Stella Maris" medicīnas personāls strādā tikai pa dienu, norāda Rīgas domes Veselības pārvaldes priekšniece Inga Solovjova.

"Pansionāts nav slimnīca. Normālā situācijā medmāsām tur nevajadzētu būt. Te cilvēki dzīvo," teic Solovjova. Un tomēr ar katru gadu pansionātu iemītnieku veselības stāvoklis pasliktinās, viņiem ir nepieciešama papildu medicīniskā aprūpe. Medmāsas veic ārstu nozīmētās manipulācijas. "Tie ir parasti ģimenes ārsti, kuru teritorijā atrodas pansionāts," skaidro Solovjova. Ģimenes ārsts pansionātu apmeklē reizi nedēļā. Nepieciešamības gadījumā viņš nozīmē medikamentus, savukārt medmāsas seko līdzi, lai ārsta norādījumi tiktu ievēroti.

Problēmas sākas brīdī, kad personai nepieciešami spēcīgi pretsāpju līdzekļi. Kā norāda Pasaules Veselības organizācija, morfijs un citi opiāti paliatīvajā aprūpē ir visnepieciešamākie medikamenti. Pansionātiem nav tiesību glabāt narkotiskās vielas. Tādu palīdzību var saņemt tikai slimnīcās. Parasti šādos gadījumos glābj ātrā palīdzība, atzīst Solovjova.

Medmāsas apstrādā izgulējumus, cilā guļošos un pilda tās funkcijas, kuras būtu jāveic mājas aprūpes speciālistiem. Atšķirība slēpjas tajā, ka par medicīnisko aprūpi mājās maksā Veselības ministrija, bet pansionātu medmāsām algu maksā Rīgas dome. Būtībā pašvaldību pansionāti, uzņemot paliatīvos pacientus, taupa valsts naudu, uzsver Solovjova.

Tas, kādi tieši pakalpojumi pieejami pansionātā, atkarīgs no konkrētās pašvaldības. Rīgas domē uzsver, ka, līdzīgi kā 1. slimnīcā, pašvaldība centās izveidot sadarbību ar Veselības ministriju, dalot finansējumu. Pašvaldība bija gatava maksāt par sociālo aprūpi, savukārt ministrijai piedāvāja segt izdevumus par medicīnas personālu un zālēm. Vienoties neizdevās.

Ierobežotā apjomā medicīniskā palīdzība pieejama valsts sociālās aprūpes centros cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem. Labklājības ministrijas tiešā padotībā ir pieci centri, kuros ir tā dēvētie veselības punkti, norāda Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš.

Šie punkti reģistrēti kā medicīniskās palīdzības iestādes. Parasti tur strādā vairākas medmāsas un ārsts – pamatdarbā vai ar līgumu. Personāls var nodrošināt pamata medicīnisko palīdzību, bet, ja pacienta stāvoklis kļūst nopietnāks un nepieciešama paliatīvās aprūpes ārsta-speciālista vai algologa konsultācija, pacients tiek nosūtīts uz slimnīcu, piebilst Dūdiņš.

Pēdējā desmitgadē medicīnas darbinieku skaits valsts sociālās aprūpes centros ir dubultojies – no 61 mediķa 2008. gadā līdz 124 mediķiem 2018. gadā.

Ko var piedāvāt privātie pansionāti?

Labklājības ministrijas sociālo pakalpojumu reģistrā iekļauti 23 privātie ilgstošas sociālās rehabilitācijas un aprūpes centri: trīs Rīgā, pārējie izkaisīti pa visu Latviju. Latvijas Pašvaldību savienībā portālam "Delfi" skaidroja – ja vietējā pašvaldība nevar laikā nodrošināt vietu pašvaldības pansionātā (vai pašvaldības teritorijā tāda nav), pašvaldība pilnībā vai daļēji sedz izdevumus par uzturēšanos privātajā pansionātā. Piemēram, Rīgā šī summa ir 400 eiro.

Privāto pansionātu sniegto pakalpojumu kvalitāti kontrolē Labklājības ministrija. Privātais pansionāts var piedāvāt ne tikai izmitināšanu, bet arī medicīnisko aprūpi. Piemēram, pansionātā "Dzintara melodija" pieejama arī psihiatra, terapeita, fizioterapeita un psihologa palīdzība. Ja klients par sevi rūpēties nevar, uzturēšanās pansionātā izmaksās vismaz 1200 eiro mēnesī jeb 40–57 eiro diennaktī. Līdzīgu pakalpojumu kopumu piedāvā arī cits privātais pansionāts Rīgā – "Liepa". Te uzturēšanās maksās 600 eiro mēnesī jeb 20 eiro diennaktī.

Par 20 eiro diennaktī – blaktis un plēve palaga vietā

Pansionāts jeb sociālās aprūpes centrs "Liepa" atrodas Rīgā līdzās dzelzceļa sliedēm, pie pārbrauktuves, kas savieno Imantu ar Zolitūdi. Tas nedaudz atgādina skolu vai bērnudārzu. Vienkāršās, hostelim līdzīgās istabās uzturas veci ļaudis – vai nu guļ, vai vienkārši gaida medmāsas. Kāda guļoša sieviete šurp atvesta no Liepājas – tur viņai nevarēja nodrošināt pienācīgu aprūpi. Gaitenī atpūšas tie klienti, kas vēl spēj kaut ko patstāvīgi darīt. Medmāsas no palātas uz palātu pārstumj ratiņus ar autiņbiksēm. Gaiss ir sastāvējies – te ož pēc vecuma, medikamentiem un tīrīšanas līdzekļiem.

Uz pansionātu "Liepa" tik tiešām tiek vesti paliatīvie pacienti, atzīst pansionāta valdes priekšsēdētāja Marika Žuravļova. "90 procentos gadījumu tie ir komercklienti, paliatīvie pacienti. Radinieki netiek galā – ne fiziski, ne psiholoģiski," viņa stāsta. Minimālo ikdienas aprūpi nodrošina medmāsas. Ārsti ir pieejami pēc pieprasījuma, ikdienā viņi pansionātā neuzturas. Zāles pērk paši pacienti vai viņu tuvinieki.

2019. gada februārī sociālās aprūpes centrs "Liepa" tika izslēgts no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistra. Mēnesi vēlāk sadarbību ar pansionātu pārtrauca Rīgas dome. 29. aprīlī Labklājības ministrija konstatēja, ka pansionāts nemaz neplāno pārtraukt darbību – pavasarī noslēgti 17 jauni līgumi. Par pakalpojumu sniegšanu bez licences tika piespriesta soda nauda, vadība to samaksāja.

Rīgas domē un Labklājības ministrijā deviņus gadus tika saņemtas sūdzības par SAC "Liepa". Centrā notika regulāras pārbaudes, taču mēģinājumi sniegt metodisku palīdzību neko nedeva, stāsta Labklājības ministrijas Metodiskās vadības un kontroles departamenta direktora vietniece Ilze Skrodele-Dubrovska. Viņa norāda, ka parasti pansionātu vadība ieklausās un risina problēmas, taču SAC "Liepa" viss palika, kā bijis.

"Klienti bija ieslēgti telpās bezpalīdzīgā stāvoklī – arī tie, kam ir ļoti smaga diagnoze," stāsta Skrodele-Dubrovska. "Tur bija kukaiņi, ne tikai prusaki, bet arī blaktis. Kādas klientes gultā bija blakšu perēklis, viss ķermenis sakosts. Cilvēks ir bezpalīdzīgā stāvoklī, nesaprot [kas notiek], un viņi to izmanto bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem." Daži pacienti ar demenci gulēja bez gultasveļas, uz plēves apvalka. Vienā istabā varēja tikt izmitināti līdz pat 13 klientiem. Valsts darba inspekcija un Valsts ieņēmumu dienests uzņēmumā atklāja pārkāpumus. Klienti bija iebiedēti, stāsta Skrodele-Dubrovska.

SAC "Liepa" vadība izslēgšanu no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistra apstrīdēja, tomēr vēlāk savu iesniegumu atsauca. Jūlija beigās sarunā ar "Delfi" pansionāta pārstāvji apgalvoja, ka atrisinājuši visas problēmas, uz ko norādīja Labklājības ministrija, Pārtikas un veterinārais dienests, kā arī citas iestādes. Pansionāts gatavoja dokumentāciju, lai no jauna reģistrētu uzņēmumu, kas sniedz sociālos pakalpojumus.

Trīsarpus slodzes uz visu valsti

SAC "Liepa" ir izņēmums, nevis norma, norāda Labklājības ministrija. Pārkāpumi tiek atklāti arī citos sociālās aprūpes centros, tomēr tie visbiežāk saistīti ar dokumentāciju. Viss atduras darbaspēka trūkumā, norāda Skrodele-Dubrovska. Darbinieku nepietiek, viņi nepagūst visus pabarot, steigā piemirst fiksēt, ka kādu jau pabarojuši. Pārbaudēs tas viss nāk gaismā.

Pirms krīzes sociālo pakalpojumu kvalitāti kontrolēja atsevišķa valsts institūcija, kas tika likvidēta. Tagad šo funkciju veic Labklājības ministrija. Uz visu Latviju sociālo pakalpojumu kvalitātes kontrolei piešķirtas trīsarpus slodzes.



Turpinot pērn aizsākto akciju "Stiprini stipros", portāls "Delfi" nāk klajā ar rakstu sēriju "Sāpju slieksnis" par to, kā Latvijā veidota paliatīvā medicīna – par sistēmu un cilvēkiem, kas ar to ik dienu saskaras:

  • ko piedzīvo cilvēki, kas saskārušies ar neārstējamu slimību;
  • paliatīvās medicīnas iespējas Latvijā;
  • kā un kāpēc hospisu funkciju Latvijā pārņēmuši pansionāti;
  • kāda ir pacientu paliatīvā aprūpe mājās;
  • kā valsts un mediķi var palīdzēt bērniem un viņu vecākiem;
  • un galu galā – kas kaiš paliatīvajai aprūpei Latvijā un vai to var labot.


Raksti sagatavoti ar "Re:Baltica" mazo grantu programmas atbalstu.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Sāpju slieksnis Stiprini stipros Paliatīvā aprūpe Austrumu slimnīca Cilvēks Labklājības ministrija Latvijas Pašvaldību savienība Pasaules Veselības organizācija Re:Baltica
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form