Tāpat izmaiņas likumā paredzēs paaugstināt līgumcenu slieksni būvdarbiem līdz 50 000 latu, piegādēm un pakalpojumiem saglabājot slieksni 10 000 latu apmērā. Ja pasūtītājs būs komercsabiedrības, regulējums visiem iepirkumiem tiks piemērots no 50 000 latu.
Likumā tiks ieviests jauns iepirkuma procedūras veids - konkursa dialogs. Tā mērķis ir izstrādāt vienu vai vairākus prasībām atbilstošus alternatīvus risinājumus, uz kuru pamata atlasītos kandidātus uzaicina iesniegt piedāvājumus. Pasūtītājs būs tiesīgs piemērot konkursa dialogu vienīgi noteiktos izņēmumu gadījumos, turklāt par šīs procedūras piemērošanu katrā konkrētā gadījumā lems Ministru kabinets.
Aktuāls jautājums par konkursa dialoga ieviešanu Latvijā ir kļuvis arī tādēļ, ka bez šādas procedūras esamības nav iespējams noslēgt līgums par publisko un privāto partnerību.
Likumprojekts paredz izslēgt no Publisko iepirkumu likuma vairākas normas, kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību regulējumu. Piemēram, tiks izslēgtas normas, kas kā vienu no vērtēšanas kritērijiem nosaka vidējās darba devēja sociālās iemaksas apmēru.
ES direktīva skaidri norāda, ka vērtēšanas kritēriji var būt vienīgi tie, kas ir saistīti ar līguma priekšmetu, savukārt Eiropas Kopienu tiesas spriedumi sniedz sīkāku skaidrojumu par saistību ar līguma priekšmetu. Līdz ar to ir nepārprotami secināms, ka pašlaik Publisko iepirkumu likumā ietvertais regulējums neatbilst ES tiesībām.
Grozījumi likumā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē un vēl tiks skatīti valdībā un Saeimā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
