Koalīcijā panākta vienošanās asistentu algošanai nākamgad piešķirt papildus 10 miljonus eiro. Tā ir puse no Labklājības ministrijas prasītā, tāpēc 608 eiro par slodzi pirms nodokļiem sāks maksāt no 2021.gada vidu. Tā publikācijā sabiedrisko mediju portālā "lsm.lv" vēstīto otrdien sociālajā tīklā "Twitter" citēja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV). Kādēļ šis pakalpojums ir tik būtisks un kā panākto vērtēt, skaidroja portāls "Delfi."
"Asistentu trūkums ir saistīts arī pakalpojuma sniedzējam noteikto atalgojumu. Kopš pakalpojuma ieviešanas atlīdzība asistentam ir noteikta atbilstoši attiecīgajā gadā spēkā esošajai minimālajai stundas tarifa likmei," vēstīts Labklājības ministrijas (LM) konceptuālajā ziņojumā "Par asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanu". Norādot, ka šis atalgojums ir "nepieņemami zems" un ņemot vērā to, ka asistenta pienākumi ir salīdzināmi ar aprūpētāja pienākumiem, LM ieskatā asistenta pienākumus un līdz ar to atalgojumu vajadzētu pielīdzināt valsts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs noteiktajai aprūpētāju algai 608 eiro par slodzi.
Asistentu zemajam atalgojumam un līdz ar to problemātiskajai šā pakalpojuma pieejamībai cilvēkiem ar smagām veselības problēmām pēdējos gados mediji pievērsušies pastiprināti. Tas ir bijis viens no pamattematiem portāla "Delfi" sadarbībā ar labdarības organizāciju "Ziedot.lv" rīkotās akcijas "Stiprini stipros" publikācijās (secinājumi lasāmi šeit), kā arī šogad Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" kopā ar sabiedriskajiem medijiem veidotajā sērijā "Mūžīgie bērni."
Ilonai Balodei-Ūdrei, kuras vīrs Rolands Balodis-Ūdris pēc smagu traumu gūšanas avārijā kļuva kopjams, par valsts līdz šim atvēlēto summu neizdevās atrast cilvēku, kurš uzņemtos asistenta pienākumus. "Lai varētu asistentam samaksāt normālu atalgojumu, no valsts naudas sanāk aptuveni 300 eiro mēnesī, bet neviens normāls cilvēks uz to "neparakstās"," viņa stāstīja portālam "Delfi" (vairāk lasīt šeit). Nācās piesaistīt labdarības organizāciju "Ziedot.lv," un pēdējos gadus asistentu Rolandam daļēji apmaksā ziedotāji.
Tiesa, Baložu-Ūdru ģimene nebūt nav vienīgie, kam nākas lūgt ziedojumus, lai varētu apmaksāt asistentu savam ilgstoši aprūpējamam ģimenes loceklim.
""Ziedot.lv" no iedzīvotāju ziedojumiem jau šobrīd palīdz apmaksāt asistentus un aprūpētājus vairāk nekā 50 ģimenēm. 608 eiro samaksa nebūs risinājums, jo ģimenēm joprojām nāksies piemaksāt vai asistentiem strādāt nakts maiņas, lai nopelnītu cienījamu atalgojumu. Par 608 eiro mēnesī ģimeni uzturēt nav iespējams", stāsta Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. Turklāt jānorāda, ka asistents ir tikai pieaugušā vai bērna pavadonis ārpus dzīvesvietas, aizvedot no punkta A līdz punktam B, nevis aprūpētājs.
Intervijā publikācijai par "Mūžīgajiem bērniem," jautāta, kad vajadzētu būt risinājumam, "Re:Baltica" direktore Sanita Jemberga intervijā portālam "Delfi" atbildēja šādi: "Atrisinājumu, kas attiecas uz asistentu atalgojumu, es gribu redzēt jau šogad. Ir sagatavoti varianti, valdībai tikai atliek izlemt. Uz sērijas viļņa ar vecākiem publiski tikās gan ministre Ramona Petraviča, gan premjers (Krišjānis) Kariņš. Manuprāt, bērnu vecāki jau tā ir izmocījušies, nedrīkst viņiem dot veltīgas cerības. Satikāties – tad izlemiet. Nevis – atrisināsim nākamgad." Kopumā nepieciešamā summa asistentu pakalpojuma pilnveidošanai bija 19 miljoni eiro.
Santa Survila, kura pārstāv biedrību "Wings for Wheels" un kurai pašai ikdienas gaitās nepieciešams asistenta pakalpojums, portālam "Delfi" norāda, ka sagatavotais likumprojekts asistenta pakalpojuma saņemšanai tika sākotnēji virzīts, to pamatojot ar pakalpojuma vienkāršošanu, lai mazinātu cilvēkiem ar smagu invaliditāti un viņu atbalsta personām šobrīd apgrūtinošo uzskaiti, kā arī novērstu piešķirto aktivitāšu stingro atskaitīšanās sistēmu. "Lai jaunās sistēmas darbība būtu pilnvērtīga, pieaugtu ilgi gaidītais asistentu atalgojums un reāli būtu izjūtama jauno izmaiņu efektivitāte ir nepieciešami papildu līdzekļi no budžeta. Ilgi tika gaidīts, vai valsts piešķirs nepieciešamo finansējumu jaunajam asistenta pakalpojuma modelim," viņa uzsver.
Foto: DELFI
Survila arī akcentē problēmu, ka asistenti vairumā gadījumu nav sociāli aizsargāti, kā arī trūkst profesionālo asistentu.
"Piekrītu, ka 10 miljoni, kas ir puse no Labklājības ministrijas prasītā, ir labāk nekā nekas, tomēr, ja asistenta pakalpojuma stundas netiktu samazinātas no 160 stundām mēnesī uz 80 stundām mēnesī, bērnu vecākiem šādas problēmas nebūtu šobrīd jāatrisina. Un nebūtu jādomā kā asistenta vai pavadoņa pakalpojumu apvienot ar sociālās aprūpes pakalpojumu.
Diemžēl vecāku iebildumi un prasības pret jauno asistentu pakalpojuma modeli netika apmierinātas. Bieži tiek uzsvērts, ka par bērniem rūpēties ir vecāku pienākums, par kuru valstij nav jāmaksā alga. Tomēr vecāki, kuri pieskaita "mūžīgos bērnus" 24/7, meklē variantus, lai nodrošinātu sev kaut minimālo algu mēnesī. Vecāki nevar strādāt algotu darbu, jo viņiem ir jāpieskaita bērns pašiem, jo trūkst profesionālu asistentu un aprūpētāju, kuriem uzticēt bērna pieskatīšanu," stāsta Survila.
Asistenta pakalpojums pašvaldībās, ko finansē no valsts budžeta, tika ieviests 2013.gadā ar mērķi sniegt atbalstu nokļūšanai darbavietā, izglītības iestādē vai pakalpojumu saņemšanas vietā, kā arī, lai sniegtu atbalstu personu ar invaliditāti ģimenes locekļiem un veicinātu to iesaisti darba tirgū, vēstīts koncepcijā. Kopš tā ieviešanas šī pakalpojuma mērķis ir veicināt personu ar invaliditāti iesaisti darba tirgū un izglītošanās procesā, kā arī sekmēt personu iekļaušanos sabiedrībā.
Invaliditātes likums nosaka, ka asistenta pakalpojumu līdz 40 stundām nedēļā var pieprasīt personas ar I vai II invaliditātes grupu, kurām Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija izsniegusi atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību un personas no piecu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām Valsts komisija izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.