Darba grupā tiks pulcināti Latvijas Bankas un uzņēmēju pārstāvošo organizāciju pārstāvji, ekonomisti, arodbiedrību pārstāvji, kā arī citi speciālisti.
Papildus pie Ekonomikas un Finanšu ministrijām tiks veidotas atsevišķas darba grupas, kas arī piedalīsies priekšlikumu izstrādē.
Otrdien plašās tikšanās laikā vairāk nekā divu stundu garumā tika runāts par ekonomikas stabilizācijas soļiem īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Izskanējuši daudzi priekšlikumi, kas nu esot apspriežami un diskutējami.
Kalvītis norādīja, ka nesen pieņemtais inflācijas mazināšanas plāns ir šaurāk orientēts, nekā vajadzētu ekonomikas stabilizācijai, tāpēc nepieciešams plašāks pasākumu un priekšlikumu kopums.
Arī Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Helmuts Ancāns norādīja, ka jau darbs pie inflācijas mazināšanas plāna parādījis, ka kompleksu pasākumu ieviešana var nostrādāt, kā jau tas ir noticis nekustamo īpašumu un finanšu sektorā. Virkne pasākumu jau ir zaudējusi aktualitāti, tāpēc ir nepieciešami jauni papildinājumi.
Nolemts, ka jau nākamnedēļ premjers ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un arodbiedrību pārstāvjiem sāks sarunas par iespējamu darba samaksas pieauguma tempa samazināšanu valstī. Mērķis ir panākt, lai darba samaksas pieaugums nepārsniedz darba ražīguma pieaugumu vai vismaz ir vienā līmenī ar inflācijas rādītājiem, nevis kā esošajā situācijā, kad darba samaksa ik gadu pieaug par 20%.
Tāpat darba samaksas pieauguma un izmaksu mazināšana tiks veikta valsts sektorā, bez jebkādiem izņēmumiem. Sarunas par atalgojuma palielināšanas samazināšanu notikšot arī ar valsts uzņēmumu vadību.
Kā vēl viens instruments ekonomikas uzlabošanai būšot 2008.-2010.gada budžeta izstrāde ar reālu pārpalikumu, kas būs lielāks par 1%. Pēc premjera teiktā, tas būs nopietns pasākums un nekas tāds līdz šim nav veikts.
Kalvītis arī apliecināja, ka valdība nākotnē neplāno būtiskas izmaiņas nodokļu politikā.
Tiek plānots, ka ekonomikas stabilizācijas plāns tiks izstrādāts līdz gada beigām un jau 2008.gada beigās varētu būt novērojami tā pirmie rezultāti.
Kalvītis uzsvēra, ka mērķis ir saglabāt 7%-8% iekšzemes kopprodukta pieaugumu ar inflāciju tuvu 3% un tekošā konta deficītu 10% robežās.
"Ekonomistu apvienības 2010" vadītājs Ojārs Kehris, komentējot valdības ieceri, norādīja, ka "labāk vēlāk nekā nekad". Pēc ekonomista domām, ir svarīgi, ka valdība sāk apzināties problēmas dziļumu un dramatiskumu.
Pēc Kehra domām, pozitīvs solis ir teritoriālā reforma, tomēr valdībai beidzot būtu jāveic arī visaptveroša veselības nozares reforma, jo pakalpojumiem beidzot būtu jāmaksā tik, cik tie maksā. Tāpat jāveic eksporta veicināšana.
Viņš uzsvēra, ka nav viena milzīga soļa situācijas uzlabošanai un būs jāveic daudzi mazi soļi, piemēram, jāsamazina nodokļi darbaspēka sfērā un jāpalielina patēriņš, kas veicinātu eksportu.
Kehris gan neatbalsta tūlītēju darba algas iesaldēšanu valstī. Tomēr šodienas sanāksmē izskanējuši priekšlikumi, piemēram, piemērot nodokli 100% apmērā jebkuriem atalgojuma palielinājumiem.
Savukārt ekonomists Uldis Osis norādīja, ka valstij tomēr vajadzētu apsvērt uz neilgu laiku veikt "algu iesaldēšanu". Pēc Oša domām, nodokļus valstī nevajadzētu palielināt, tomēr vajadzētu palielināt to administrēšanas efektivitāti.
