Vienojas partijas no budžeta finansēt no 2012.gada
Foto: F64

Politisko partiju finansēšana no valsts budžeta sāksies 2012.gadā, savukārt par nodokļu atvieglojumiem partiju ziedotājiem būs jālemj, grozot nodokļu likumus – par to trešdien konceptuāli vienojās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, skatot grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā.

No valdības nākušā likumprojekta pārejas noteikumos bija paredzēts, ka partiju finansēšana no budžeta sāktos "ar nākamo gadu pēc 10.Saeimas vēlēšanām". Pēc Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa skaidrojuma, ka tas nozīmē jau 2011.gadu, komisijas deputāti tomēr vienojās šo regulējumu piemērot gadu vēlāk.

"Saskaņas centra" frakcijas piedāvājumu no budžeta partijas finansēt pēc 11.Saeimas vēlēšanām atbalstu neguva, jo vairums deputātu atzina, ka tas esot pārāk vēlu.

Komisija uzklausīja arī Finanšu ministrijas (FM) pārstāvi Dainu Robežnieci, kas iebilda pret iepriekš komisijā konceptuāli atbalstīto ierosinājumu piešķirt nodokļu atvieglojumus partiju ziedotājiem. Tos piemērotu ziedojumiem, kuru kopsumma gada laikā nepārsniegtu 1000 latu.

FM vēstulē norādīja, ka nodokļu atvieglojumiem jābūt noteiktiem nodokļu likumos nevis citos normatīvajos aktos. Ja tiktu ieviests šāds nodokļu atvieglojums, tas būtu attiecināms arī uz ziedojumiem citu ES dalībvalstu politiskajām partijām. Robežniece sēdē arī norādīja, ka šai kontekstā varētu runāt par attaisnojamajiem izdevumiem, kam jābūt pamatotiem ar dokumentiem, nevis nodokļu atvieglojumiem, ko saņem automātiski, piemēram, par katru apgādībā esošo.

Ārpusfrakciju deputāts Jānis Lagzdiņš norādīja, ka joprojām uzskata šo par ļoti labu ierosinājumu, jo tas ļautu beidzot parādīties īstajiem ziedotājiem, nevis personām, kas ir tehniskie naudas pārskaitītāji. Taču gan viņš, gan Kusiņš atzina, ka šie grozījumi būtu veicami kopā ar izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumā.

Komisija vienojās, ka šobrīd - likumprojekta trešā lasījuma laikā - šādu priekšlikumu iekļaut ir par vēlu, tāpēc atbalstīja to konceptuāli un nolēma, ka vēlāk to virzīs kā atsevišķu grozījumu projektu. Priekšlikumu iesniegušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks Alvis Vilks arī atzina, ka šai normai būt jāstājas spēkā ar brīdi, kad valsts sāks finansēt partijas, jo arī te saskatāms netiešs atbalsts no valsts budžeta.

Jau ziņots, ka martā Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Politisko partiju finansēšanas likumā, kas paredz partiju finansēšanu no valsts budžeta. Grozījumu mērķis ir samazināt partiju atkarību no ziedotājiem un to interešu vēlākas realizēšanas riska, mazināt partiju nelikumīgu finansēšanu, kā arī paaugstināt partiju administratīvo kapacitāti, tādējādi atrisinot praksē identificētās problēmas, kas attiecas uz partiju finansēšanu.

Ar likumprojektu tiek noteikts, ka partiju finansēs no valsts budžeta, maksājot 50 santīmus par katru saņemto vēlētāja balsi, ja par to iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ir nobalsojuši vairāk par 2 procentiem vēlētāju, kā arī paredzēta valsts budžeta finansējuma pieprasīšanas un piešķiršanas kārtība, gadījumi, kas valsts budžeta finansējumu partijai nepiešķir vai pārtrauc, vai aptur tā izmaksu.

Tieslietu ministrija norādīja, ka tieši 50 santīmi kā summa, kas maksājama par vienu balsi, ir noteikta, balstoties uz pašreizējās Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Proti, par partijām, kas saņēma vairāk nekā 2% vēlētāju atbalstu, bija nodotas gandrīz 855 000 balsu, tādējādi šīm partijām kopumā ik gadu pienāktos turpat 427 350 lati.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form