'Vienotība': grozot Satversmi valodas jautājumā, mēs grozītu Latvijas vēsturi
Foto: Saeimas administrācija

Grozot Satversmi valodas jautājumā, mēs grozītu Latvijas vēsturi, ceturtdien, skaidrojot partijas "Vienotība" Saeimas frakcijas deputātu balsojumu "pret" Satversmes grozījumiem par krievu valodu kā otru valsts valodu, uzsvēra partijas līdere, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Satversmes grozījumu priekšlikums iesniegts par normu, kura izteic, kas tieši ir Latvijas Republika. Līdztekus pārējiem Satversmes pamatprincipiem latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda izsaka mūsu valsts esības jēgu. Ja latviešu valoda vairs nebūtu vienīgā valsts valoda, tā kļūtu pavisam cita valsts, kuras pamatā būtu citi principi un priekšnoteikumi. Atbalstīt šādus grozījumus nozīmē piekrist būtiski jaunas un atšķirīgas valsts veidošanai," norādīja Āboltiņa.

"Pasaulē nav citas valsts, kur iespējama latviešu valodas izaugsme. Ja atteiksimies no iedzīvotāju vairākuma valodas kā vienīgās valsts valodas un Latvijas Republikas jēgas, latviešu nācija kā iznīcībai lemta būs jāraksta tautu "sarkanās grāmatas" bezcerīgajā nodaļā. Ikvienam Latvijā tas ir saprotams. Mazākumtautību atšķirīgo identitāšu saglabāšana nav pretrunā ar šo kopīgo pamatu," norādīja Saeimas priekšsēdētāja.

Pēc ceturtdienas Saeimas lēmuma nobalsošana par grozījumiem Satversmē var notikt. Tādēļ ikvienam, kas vēl spriež, vai nepieciešams tajā piedalīties, jāizlasa iesniegtie grozījumi un jāsaprot, ko šīs izmaiņas varētu nozīmēt ikviena pilsoņa dzīvē, pauda Āboltiņa.

Viņasprāt, izmaiņas nozīmētu, ka ikvienam pilsonim, kurš grib būt līdzdalīgs savas Latvijas valsts pārvaldē, ir obligāti jāprot krievu valoda. Jo grozījumi paredz, ka gan valsts, gan pašvaldību darbs notiktu gan latviski, gan krieviski. Tas radikāli maina kopš neatkarības atgūšanas Latvijas sabiedrībā iesakņojušos tradīciju, ka jebkuras svešvalodu zināšanas, tajā skaitā jebkuras mazākumtautības valodas zināšanas izglītotam pilsonim ir vēlamas, bet ne obligātas, atgādināja deputāte.

"Vienotības" Saeimas deputāti nosoda mēģinājumus apšaubīt Latvijas valstiskuma pamatus, paust nelojalitāti konstitūcijas pamatprincipiem un sašķelt Latvijas tautu. Tādēļ "Vienotība" balsoja "pret" grozījumiem un aicina visu tautību Latvijas pilsoņus piedalīties gaidāmajā tautas nobalsošanā un balsot "pret" krievu valodu kā otru valsts valodu, uzsvēra Āboltiņa.

Savukārt Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars Satversmes grozījumus nodevēja par "spļāvienu sejā tiem latviešiem, kas reiz jau piedzīvojuši divvalodību 20 gadu garumā bez iespējām nobalsot pret". Viņš atzina, ka brīvā valodu konkurencē latviešu valoda nevar konkurēt ar krievu valodu, kurā runā 100 reižu lielāks pasaules iedzīvotāju skaits. "Oficiāla divvalodība nozīmētu faktisku atteikšanos no latviešu valodas kā Latvijas neatkarības pamata un tā būtu Latvijas pārkrievošanas pabeigšana," uzsvēra Dzintars.

Viņš gan atzina, ka oficiāla divvalodība Latvijā nebūs nekad, tāpēc "runa vairs nav par priekšlikuma saturisko jēgu, bet par to, ka lielai Latvijas iedzīvotāju daļai likts noticēt nekad neīstenojamai un Latvijas vārdu nesavietojamai idejai", kas ir bīstama darbība, kas vērsta pret nacionālo drošību.

Dzintars arī noliedza, ka kampaņu par krievu valodu izprovocēja VL-TB/LNNK ierosinājums finansēt no valsts budžeta izglītību tikai valsts valodā. "Nacionālās apvienības redzējumā divvalodības kampaņas pamatā ir pavisam citi cēloņi. [..] Pirmkārt, tā ir Latvijas okupācija 1940. gada 17. jūnijā, tai sekojoša nelikumīga kolonizācija un gadu desmitiem īstenota pārkrievošanas politika. Otrkārt, tā ir līdzšinējā Latvijas valsts vadītāju nespēja stingri īstenot latviskas Latvijas politiku un dot nepārprotamu signālu visiem Latvijas iedzīvotājiem – mūsu saliedēšanās un draudzīga kopā dzīvošana ir iespējama tikai uz neapstrīdamiem latviešu valodas un kultūras dominances pamatiem," sacīja Dzintars.

Savukārt Zatlera Reformu partija skaidro, ka "ar savu balsojumu "pret" mēs apliecinājām vienu no svarīgākajiem Zatlera Reformu partijas dibināšanas pamatprincipiem - "visi ir mūsējie, kas godā un ciena latviešu valodu"". "Tādēļ, sargājot Latvijas valsts pamatlikumu - Satversmi - un godājot un cienot latviešu valodu, mēs arī aicinām visus, neatkarīgi no dzimtās valodas katrā Latvijas ģimenē, piedalīties sarīkojamajā tautas nobalsošanā un iestāties par mūsu kopīgo Latvijas vērtību - latviešu valodu, paust tai savu cieņu un godāt to," teikts partijas paziņojumā.

ZRP uzskata, ka "mums jāpārtrauc dalīt Latvijas pilsoņus pēc etniskās izcelsmes - labajos un ne tik labajos, pareizajos un mazāk pareizajos, nevaram vairs atļauties neveidot dialogu un krāt aizvainojumu sevī". Partija norāda, ka Latvijas valsts izaugsme šajā globālo izaicinājumu pilnajā laikā ir mūsu visu kopīgs pienākums. "Tādēļ šodien, neskatoties uz to, kāda bijusi katra Latvijas pilsoņa sākotnējā motivācija parakstīties par piedāvātajiem Satversmes grozījumiem, Zatlera Reformu partija aicina ne vien latviešus, bet jo īpaši Latvijā visu dzīvojošo mazākumtautību pārstāvjus, vienoties un nākt talkā mūsu kopīgajai izaugsmei. Mūsu kopīgajā Latvijas zemē, mūsu kopīgajā Latvijas tautā un mūsu Latvijas valstī. Ar vienu – mūsu kopīgo – latviešu valodu," teikts paziņojumā.

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien ārkārtas sēdē vienprātīgi noraidīja biedrības "Dzimtā valoda" ierosinātos grozījumus Satversmē, kas noteiktu krievu valodai oficiālu statusu. Pirms balsojuma "Saskaņas centra" frakcija atstāja zāli.

Parakstu vākšanā par krievu valodu abās parakstu vākšanas kārtās kopumā piedalījušies 187 378 vēlētāji jeb 12,14% no pagājušajās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem. 

Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdienas rītā iesniedza savāktos parakstus Saeimā, taču uzsverēra, ka šie grozījumi ir pretrunā ar Satversmes kodolu. 

Parakstu vākšanu iniciēja biedrība "Dzimtā valoda". Apvienība "Saskaņas centrs" sākotnēji norobežojās no parakstu vācējiem, bet pēc tam, kad apvienība netika uzaicināta valdošajā koalīcijā, vairāki tās politiķi parakstījās par Satversmes grozījumu ierosināšanu, tostarp Rīgas mērs Nils Ušakovs un Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs, kā arī SC pašvaldību vadītāji un deputāti.

Koalīciju veidojošās partijas "Vienotība", Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK  kopīgā paziņojumā aicināja  visu tautību Latvijas pilsoņus balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, aktīvi piedaloties gaidāmajā referendumā par Satversmes grozījumiem.

Biedrīvas "Dzimtā valoda" rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Biedrības līderi ir bijušais nacionālboļševiku līderis Vladimirs Lindermans un Osipova partijas vadītājs Jevgenijs Osipovs.

Tā kā likumprojekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu, neatkarīgi no tā, kāds būs Saeimas lēmums, par grozījumiem būs jārīko referendums. Tautas nobalsošana šajā jautājumā būs jāsarīko ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā Satversmes grozījumu projekta izskatīšanas Saeimā.

Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem - 771 350 pilsoņiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Valodas referendums
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form