Partijas "Vienotība" Saeimas frakcija pirmdien vienojās par vairākiem kandidātiem ministru amatiem, taču gala lēmums par tiem tiks pieņemts partijas valdes sēdē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Izglītības un zinātnes ministra amatam topošajā valdībā tiek piedāvāts vērtēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju Kārli Šadurski un Saeimas deputātu, tā dēvētā opozicionāru "sešinieka" pārstāvi Intu Dālderi, ekonomikas ministra amatam - Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Arvilu Ašeradenu un Saeimas deputātu, tā dēvētās "reģionāļu" grupas pārstāvi Viktoru Valaini, bet labklājības ministra amatam - finanšu ministru Jāni Reiru un Saeimas deputāti Ilzi Viņķeli.

Jau iepriekš tika pausts, ka ārlietu ministra pienākumus jaunajā valdībā turpinās pildīt Edgars Rinkēvičs (V), bet iekšlietu ministra pienākumus - Rihards Kozlovskis (V).

Partijas vadītāja Solvita Āboltiņa pēc frakcijas sēdes žurnālistus informēja, ka frakcija viennozīmīgi atbalsta, ka darbu jaunajā valdībā turpinās Rinkēvičs un Kozlovskis.

Viņa informēja, ka Ašeradena kandidatūru izvirzīja demisionējusi premjerministre Laimdota Straujuma, Valaini – deputāts Aldis Adamovičs, Dālderi – Andrejs Judins, Šadurski – Edvards Smiltēns, Viņķeli izvirzīja Judins un atbalstīja Lolita Čigāne, bet Reiru – Ainars Latkovskis.

"Vienotības" deputāti vienojušies –-ja kāds no diviem kandidātiem gūst valdes atbalstu, tad viņam ir visas 23 frakcijas deputātu balsis. Proti, ja valdē atbalstu gūs Valainis vai Ašeradens, tad visa frakcija un arī atbalstu neguvušais kandidāts balsos par vairākuma akceptēto, akcentēja Āboltiņa. Savukārt tas izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts, kurš negūs valdes vairākuma atbalstu, varētu kandidēt uz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja amatu.

Kā skaidroja politiķe, no informācijas publiskajā telpā varot noprast, ka Zaļo un zemnieku savienība "Vienotībai" vēlas "atņemt" Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadību, "mainot" to pret Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.

Iepriekš "Vienotībai" jaunajā valdībā piedāvāts uzņemties arī Ministru prezidenta biedra pienākumus, ko partija vēlējās deleģēt ekonomikas ministram. Taujāta, vai, Valainim kļūstot par ekonomikas ministru, no šis ieceres varētu atteikties, Āboltiņa atbildēja – vēl tiks diskutēts par viņa kompetenci uzņemties premjera biedra pienākumus. Tomēr kopumā par šo jautājumu vēl pāragri spriest, jo vispirms valdei jāizvēlas kandidāts ministram amatam.

"Vienotības" līdere pirms valdes sēdes nevēlējas atklāt savus favorītus ministru amatiem. Taujāta par iespējamo premjera amata kandidāta Māra Kučinska atbalstu šiem kandidātiem, politiķe norādīja, ka viņš nav izteicis kategoriskus iebildumus pret kādu no šīm kandidatūrām.

Šadurskis ir bijis izglītības un zinātnes ministrs Einara Repšes valdībā no 2002.gada novembra līdz 2004.gada martam. Viņš Latvijas Universitātē ieguvis matemātikas doktora grādu. Šadurskis kā deputāts darbojies vairākos Saeimas sasaukumos, strādājis arī Eiropas Parlamentā, tāpat viņš arī ir profesors Rīgas Tehniskajā universitātē.

Šadurskis jau iepriekš pauda, ka piekristu ieņemt šo amatu arī jaunajā valdībā, ja saņemtu piedāvājumu no paša pārstāvētās partijas "Vienotība". Politiķis norādīja - ja būtu ministrs, tad pedagogu samaksas jaunais modelis tiktu sagatavots trīs mēnešu laikā, lai pēc tam to varētu izdiskutēt ar iesaistītajām pusēm. Šadurskis ir pārliecināts, ka pedagogu minimālajam atalgojumam jābūt ievērojami augstākam nekā pašlaik un atalgojuma skaitļi varētu būt līdzīgi pašlaik izstrādātā modeļa projektā minētajiem. Politiķis būtu gatavs īstenot arī plašākas reformas, tostarp nepieciešams virzīties uz mūsdienīga skolu tīkla ieviešanu.

Dālderis ir diplomēts klarnetists, kurš politikā ienāca 2009.gadā, kad kļuva par kultūras ministru Valda Dombrovska (V) valdībā. 2010.gadā viņš kandidēja 10.Saeimas vēlēšanās no partiju apvienības "Vienotība" saraksta un tika ievēlēts, 2011.gadā viņš neiekļuva Saeimā un sāka strādāt par dažādu politiķu padomnieku, bet 2014.gadā viņš iekļuva 12.Saeimā.

Ašeradens bija ievēlēts 10.Saeimā, kā arī ar tā dēvēto mīksto mandātu strādājis 11.Saeimā. Tāpat viņš savulaik pildīja Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus.

Iepriekš, lūgts nosaukt svarīgākos darbus nākamajam ekonomikas ministram, Ašeradens minēja gāzes tirgus liberalizācijas jautājuma sakārtošanu, investīciju piesaisti, kā arī uzlabojumu veikšanu nodarbinātības politikā. Politiķis skaidroja, ka patlaban dažādās tautsaimniecības nozarēs bieži izveidojas darbaspēka pārpalikums, bet tajās, kuras reāli varētu veicināt tautsaimniecības attīstību, novērojams darbinieku trūkums, un šo situāciju vajadzētu mainīt.

Valainis ieguvis profesionālo maģistra grādu Rīgas Tehniskajā universitātē būvuzņēmējdarbībā un nekustamā īpašuma vadībā. Viņš iepriekš strādājis Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvaldē, bija arī nodibinājuma "Latvijas Namu pārvaldnieku ģilde" valdes loceklis. 11.Saeimas vēlēšanās tika ievēlēts no Zatlera reformu partijas sarakstā, bet dienu pirms pirmās parlamenta sēdes paziņojis par izstāšanos no partijas. Viņš savulaik pildīja Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāru pienākumus. 12.Saeimā viņš ieguva deputāta vietu mandātu nolikušā Vjačeslava Dombrovska vietā.

Arī Reirs iepriekš strādājis vairākos parlamenta sasaukumos, bija arī īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Aigara Kalvīša valdībā, iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces ārštata padomnieks parlamenta jautājumos, tāpat viņš vadīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Šīs valdības veidošanas laikā Valsts prezidents Raimonds Vējonis bija uzrunājis Reiru kļūt par premjera amata kandidātu. Tomēr Reirs attiecies, norādot, ka arī jaunajā valdībā labprāt turpinātu pildīt finanšu ministra pienākumus.

Viņķele iepriekš, 10.Saeimas sasaukuma laikā, bija Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāres, bet 2011.gadā kļuva par labklājības ministri Valda Dombrovska valdībā. Viņķele ir tā dēvētā "Vienotības" frakcijas "sešinieka" līdere, un viņas vārds minēts arī kontekstā ar izglītības un zinātnes ministra amatu.

Kā ziņots, koalīcijas partneri pagājušajā nedēļā vienojās par atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā. Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) jaunajā valdībā varētu būt seši pārstāvji - premjers Māris Kučinskis, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, veselības ministrs Guntis Belēvičs, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kā arī satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Savukārt nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK valdībā pārstāvēs pašreizējie ministri - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, kā arī kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka parlaments par jaunās valdības apstiprināšanu varētu balsot 11.februārī.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Edgars Rinkēvičs Ilze Viņķele Jānis Reirs Māris Kučinskis Rihards Kozlovskis Vienotība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form