Stambulas konvencija, kuras mērķis ir iestāties pret vardarbību ģimenē, ir dokuments, ar kura parakstīšanu un ratificēšanu Latvija kā moderna un demokrātiska valsts nedrīkst kavēties, uzskata politiskā partija "Vienotība".
Partijas valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pauž neizpratni, ka vispār notiek diskusija par to, vai nepieciešams parakstīt Stambulas konvenciju.
"Stambulas konvencijas parakstīšana un iespējami drīza ratifikācija Saeimā būs stingrs signāls, ka 21. gadsimta Latvijā nav vietas cilvēku pazemošanai tāpēc, ka kāds ir sieviete, vīrietis, cittautietis vai cilvēks, kura vecākiem pietrūcis mīlestības vai iespēju, lai savus bērnus audzinātu. Ir nožēlojami, ka Latvijā vispār ir jādiskutē par to – parakstīt vai neparakstīt Stambulas konvenciju," norādīja Āboltiņa. Viņa piemetināja, ka nožēlojama ir arī Tieslietu ministrijas (TM) rīcība - par valsts budžeta līdzekļiem pasūtīt pētījumu, kas "būtībā pamato atpakaļrāpulību".
"Es gan kā sieviete, gan arī kā tiesību speciāliste nevēlos, lai cilvēktiesību jomā man būtu jāsēž pie viena galda vien ar Krieviju un Moldovu, jo mums būtu kopīgas tradīcijas – dūru vicināšana un vājāko izolēšana," pauda Āboltiņa.
Jau vēstīts, ka, pēc tieslietu ministra Dzintara Rasnača (NA) teiktā, Saeimā Stambulas konvenciju atbalsta tikai liberālo spārnu pārstāvošā "Vienotība". "Saeimā ir tikai viena partija, kas atbalsta konvenciju. Liberālo spārnu pārstāvošā "Vienotība". Virzot konvenciju uz priekšu, mēs tērēsim spēku un resursus. Liberālā sabiedrības daļa nodarbojas ar sabiedrības šķelšanu," sacīja ministrs.
Tajā pašā laikā atsevišķas nevalstiskās organizācijas ir izteikušās, ka TM darbā ir manāmas bīstamas tendences un paudušas gatavību pieprasīt Rasnača atkāpšanos. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) gan norādījis, ka prasība par Rasnača atkāpšanos nav pamatota, jo ir tikai normāli, ka valdībā ir dažādi viedokļi.
Kā ziņots, TM ir sagatavojusi informatīvu ziņojumu par Stambulas konvenciju, secinot, ka Latvijai to nevajadzētu parakstīt. Izvērtējumu ārpakalpojumā veica Ingas Kačevskas birojs.
Ministrs iepriekš izklāstīja, ka Stambulas konvencija ir pirmais starptautiskais līgums, kurā ietverta "gender" definīcija sociālās teorijas izpratnē. "Konvencija uzliek valstīm pienākumu atteikties no diskriminācijas ne tikai uz dzimuma pamata, bet arī uz "gender" jeb dzimtes pamata. Lai šo nediskriminācijas principu ievērotu, Latvijai agri vai vēlu būs nepieciešams sākt interpretēt Satversmes 110.pantu, kā arī CL 35.panta otro daļu "gender" sociālās teorijas gaismā. Tas nozīmē viendzimuma laulību atļaušanu, pat nemainot Satversmes 110.panta 1. teikuma redakciju," tostarp pauda ministrs.
TM atzīst, ka Stambulas konvencijas analīzes veicēju izvēlējās tieši viņas uzskatu dēļ. Arī Rasnačs neiebilda pārmetumiem, ka dokumentā ir jūtama politiskā iedoloģija, uzsverot, ka "liberāli domājošas partijas bieži veic analīzes un pētījumus balstoties uz savu ideoloģiju".
Iepriekš Labklājības ministrija prognozēja, ka Latvija Stambulas konvenciju varētu parakstīt 2016.gadā, bet to ratificēt 2018.gadā. Ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") to uzskata par nozīmīgu instrumentu cīņā pret vardarbību.