'Vienotība' piedāvās minimālo algu celt straujāk nekā ZZS kontrolētās ministrijas
Foto: LETA

Partija "Vienotība" piedāvās minimālo algu Latvijā celt straujāk, nekā piedāvā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kontrolētās Ekonomikas un Labklājības ministrijas, vēsta TV3.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Vienotība" minimālo algu piedāvās celt no 360 uz 400 eiro, par ko gan vēl tiks diskutēts koalīcijā. Vienlaikus "Vienotība" piedāvās atteikties no likumā ierakstītās apņemšanās nākamgad par procentpunktu samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) atbalsta minimālās darba algas palielināšanu no 360 līdz 375 eiro, bet Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka minimālo algu vajadzētu palielināt vien par septiņiem eiro vai nepalielināt nemaz, liecina LM sagatavotais informatīvais ziņojums par minimālās algas apmēru 2016.gadā.

Ziņojumā teikts, ka pašlaik Latvijā zemas darbaspēka izmaksas joprojām ir konkurētspējas priekšrocība, tāpēc minimālās mēneša darba algas celšana var radīt negatīvu ietekmi uz uzņēmēju konkurētspēju. Algas celšana palielinātu uzņēmēju darbaspēka izmaksas un vēlmi izvairīties no nodokļu nomaksas, samazinot darba ņēmēju nostrādātās darba stundas.

Tomēr ziņojumā minēti arī vairāki faktori, kuru dēļ minimālās mēneša darba algas celšana ir atbalstāma.

Pirmkārt, minimālās mēneša darba algas pieaugums tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot iekšējo pieprasījumu, kas pēdējos gados balsta ekonomikas izaugsmi. Otrkārt, minimālās algas celšana veicinātu algu tuvināšanos Eiropas Savienības vidējam līmenim, kas ir viens no instrumentiem emigrācijas plūsmas samazināšanai.

Treškārt, algu pieaugums var kļūt par nopietnu stimulu jaunu konkurētspējas priekšrocību (kas nav saistītas ar zemām darbaspēka izmaksām) radīšanai, kā arī veicināt inovāciju un investīcijas jaunajās tehnoloģijās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu ražošanas resursu produktivitāti.

Ņemot vērā minēto, EM atbalsta šādu variantu, kas paredz no nākamā gada 1.janvāra palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro. Vienlaikus ministrija uzskata, ka atbilstoši valdības deklarācijai nepieciešams paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu mazo algu saņēmējiem, kas ierobežotu kopējo darbaspēka izmaksu kāpumu uzņēmēju konkurētspējas saglabāšanai.

Tomēr, kā uzskata Finanšu ministrija (FM), pašreizējā situācijā, kad ekonomikas izaugsme jau ir būtiski palēninājusies un tālākas izaugsmes perspektīvas apdraud ārējās vides riski, tajā skaitā saspīlētā ģeopolitiskā situācija reģionā un recesija Krievijā, darbaspēka izmaksu palielinājums uzņēmējiem, paaugstinot minimālo mēneša darba algu, nebūtu ekonomiski pamatots.

Lai nemazinātu Latvijas ārējo konkurētspēju, minimālās mēneša darba algas paaugstināšana būtu jāveic atbilstoši produktivitātes pieaugumam tautsaimniecībā, uzskata FM.

Ministrija norāda, ka pēdējo divu gadu laikā minimālā mēneša darba alga jau ir paaugstināta kopumā par 26,5% - no 284,57 eiro 2013.gadā līdz 360 eiro šajā gadā. Tāpat reālā minimālā mēneša darba alga, ņemot vērā inflāciju, šajā laika posmā ir augusi par 25,6%, kamēr produktivitāte šajā laika periodā palielinājusies tikai par 5,6%, ziņojumā uzsver FM.

Tāpat FM vērš uzmanību, ka minimālās mēneša darba algas pārāk straujš palielinājums var negatīvi iespaidot nodarbinātības līmeni zemāk kvalificēto darbinieku grupā un attiecīgi arī kopējo nodarbinātības līmeni valstī. Kā liecina statistikas dati, darba ņēmēju skaita pieaugums 2014.gadā jau ir kļuvis būtiski lēnāks un privātajā sektorā ir praktiski apstājies, tādējādi minimālās darba algas tālāka paaugstināšana varētu apdraudēt jaunu darbvietu veidošanu.

Savukārt, kā uzskata LM, minimālā mēneša darba alga ir instruments mazkvalificētu darbinieku aizsardzībai, nevienlīdzības mazināšanai un vienlaicīgi darbojas arī kā kopējā pieprasījuma uzturētājs, taču tās apmērs jānosaka, ņemot vērā arī produktivitātes izmaiņas un iespējamo ekonomisko situāciju, kas ģeopolitiskās situācijas un Eirozonas izaicinājumu dēļ nav vērtējama kā labvēlīga.

Tāpat būtiski ņemt vērā, ka noteicošs faktors minimālās mēneša darba algas sistēmā ir arī tās ietekme uz algu skalu saspiestību un faktiskā piemērošana. Ministrija norāda, ka saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem šī gada februārī 20,3% nodarbināto saņēma par minimālo mēneša darba algu mazāku algu, janvārī šādu nodarbināto bija 19,5%, bet pagājušā gada decembrī, kad minimālā mēneša darba alga bija 320 eiro, alga zem minimālās algas bija 17,6% nodarbināto.

Tāpat šī gada februārī nepilnu darba laiku strādāja 395 700 nodarbināto, bet janvārī tie bija 436 200 nodarbinātie. Savukārt 2014.gada decembrī nepilnu darba laiku strādāja 392 800 nodarbinātie.

LM uzskata, ka minētie rādītāji norāda uz to, ka minimālā mēneša darba alga, iespējams, ir radījusi algu saspiestību mazo algu sektorā ar potenciāli nelabvēlīgu ietekmi uz nākotnes produktivitāti šajā grupā, kā arī neapmaksātu virsstundu pieaugumu.

Vienlaikus arī LM uzskata, ka minimālās algas izmaiņas ir jāskata kontekstā ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamā minimuma izmaiņām.

Ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, Labklājības ministrija aicina saglabāt minimālo mēneša darba algu pašreizējā apmērā vai palielināt to līdz 367 eiro.

Kā ziņots, maijā FM nāca klajā ar priekšlikumu par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu, paredzot to ieviest pakāpeniski līdz 2020.gadam. 2016.gadā tāpat kā līdz šim tiktu piemērots mēneša neapliekamais minimums 75 eiro apmērā. Savukārt 2017.gadā nodokļa maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākumu deklarāciju, varētu saņemt pārmaksāto nodokli. To pārrēķinātu, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form