Pašreiz spēkā esošais likums liedz iegūt dubultpilsonību tiem latviešiem, kuri jau ilgstoši strādā ārvalstīs un var pretendēt uz mītnes zemes pilsonību. Tāpat ārvalstīs Latvijas pilsoņu ģimenēs dzimst bērni, kuriem ir liegta iespēja saņemt dubulto – mītnes zemes un Latvijas – pilsonību, norāda apvienība.
Apvienības priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis pauž pārliecību, ka Latvijas valstij jārīkojas gudri un tālredzigi. "Spēkā esošās likuma normas, kas liedz dubulto pilsonību, radušās pirmskara starptautiskās prakses kontekstā un neatbilst mūsdienu pasaules globālajiem, dinamiskajiem procesiem. Cilvēku brīva pārvietošanās, ilgstoša profesionālā darbība ārpus savas valsts ir pilnībā mainījusi daudzu valstu attieksmi par labu dubultpilsonības ieviešanai. Tā ir iespēja nodrošināt ciešu saikni ar savas izcelsmes valsti, motivēt cilvēku vai viņa pēcnācējus pēc gadiem atgriezties savā vai vecāku dzimtenē," uzskata Kristovskis.
Viņš norāda, ka šāds risinājums joprojām ir vienlīdz svarīgs kā II pasaules kara politisko bēgļu paaudzei, to pēcnācējiem, kā arī daudziem Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēdējos gados ir devušies darba gaitās uz Īriju, Lielbritāniju un citām valstīm."
Savukārt "Vienotība" līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs atgādina Mirjanas Ādamsones stāstu, kuras bērnu patvaļīgi uz Austrāliju aizveda bērna tēvs. Esošais Pilsonības likums neļauj Mirjanas bērnam iegūt Latvijas Republikas pilsonību, ja bērns jau ir ieguvis Austrālijas pilsonību. Šajā situācijā Latvijas valsts nevar aizstāvēt bērnu, un arī māte ir nostādīta bezizejas situācijā. Pilsonības likuma grozīšana dotu jaunas iespējas gan Mirjanai, gan citām mātēm, jo līdzīgu stāstu nav mazums, uzskata Štokenbergs.
"Attieksme pret dubultpilsonību ir arī jautājums par valsts nākotni. Piemēram, ja Īrijā dzimuša bērna vecāki šajā valstī ir nodzīvojuši 3 gadus, šiem bērniem automātiski pienākas arī Īrijas pilsonība. Neoficiālā statistika liecina, ka daudziem Īrijā dzimušajiem bērniem automātiski tiek piešķirta Īrijas pilsonība, un viņi netiek reģistrēti kā Latvijas pilsoņi. Tas nozīmē, ka Latvijas valsts izsēj un zaudē savus bērnus. To nedrīkst pieļaut. Esmu pārliecināts, ka ir jākoriģē Pilsonības likums, lai Latvijas pilsoņu pēcnācēji formālu iemeslu dēļ nezaudētu vai neatteiktos no Latvijas pilsonības. Valsts politikai ir jābūt vērstai uz savu pilsoņu skaita saglabāšanu un rūpēm par viņu pēcnācējiem. Tas ir Latvijas valsts un nācijas, mūsu kultūras un savdabības pastāvēšanas jautājums," uzsver Kristovskis.
Pilsonības likums pašlaik liedz iegūt dubultpilsonību arī personām, kuras nav reģistrējušās vai nevarēja reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā līdz 1995. gada 1.jūlijam. Pēc Pasaules brīvo latviešu apvienības datiem, ārvalstīs patlaban dzīvo apmēram 23 000 latviešu, kas ir Otrā pasaules kara bēgļi un viņu pēcnācēji, kas dažādu iemeslu dēļ nereģistrējās vai nevarēja reģistrēties līdz norādītajam laikam, norāda "Vienotība".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
