Foto: stock.xchng
Partijas "Vienotība" Saeimas frakcija rosinās noteikt, ka televīzijas pakalpojumu pamatpakās vismaz 90% satura ir jānodrošina Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valodās, lai tādējādi ierobežotu Kremļa propagandu Latvijā, informēja politiskā spēka pārstāvis Sandris Sabajevs.

Vienotība" šonedēļ iesniegs izskatīšanai Saeimā attiecīgus priekšlikumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

"Par nozari atbildīgās Kultūras ministrijas (KM) un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) ilgstošā nespēja piedāvāt izsvērtu risinājumu ir novedusi pie situācijas, ka šobrīd jau jādzēš ugunsgrēks un risinājumi cīņai ar arvien pieaugošo Kremļa propagandas mašinēriju steidzami jāizstrādā Saeimai," izteikusies "Vienotības" frakcijas priekšsēdētāja vietniece, Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere.

Politiķe norādīja, ka viens no sākotnējiem priekšlikumiem būs noteikt, ka TV satura izplatītājiem pamatpakalpojumā (pamatpakā) ir jānodrošina vismaz 90% satura kādā no ES dalībvalstu valodām. Tāpat tiks rosināts kanālu secības regulējums, paredzot, ka ne ES valodās raidošiem kanāliem ir jābūt sarindotiem kā pēdējiem. Lībiņa-Egnere uzsvēra, ka priekšlikumu izskatīšanas gaitā tiks sagatavoti vēl papildu priekšlikumi, kā stingrāk vērsties pret Latvijai naidīgas informācijas izplatīšanu.

Parlamenta atbildīgo komisiju vadība šodien pēc NDK sēdes pieļāva, ka Latvijā varētu tikt ieviests līdzīgs informatīvās telpas aizsardzības regulējums, kāds ir Lietuvā.

Komisijas priekšsēdētāja Lībiņa-Egnere norādīja, ka situācijā, kad Lietuva ir spējusi aizsargāt savu mediju telpu ar jauna regulējuma pieņemšanu, jautājums ir, kāpēc Latvijas politikas veidotāji attiecīgajās institūcijās to nespēj. Ja būs politiska nepieciešamība, tiks tulkots Lietuvas likums, lai tā normas iestrādātu mūsu valsts likumā, norādīja politiķe. Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Kārlis Seržants (ZZS) prognozēja, ka deputāti ar Lietuvas likumu varētu iepazīties nedēļas laikā.

Izmaiņu sagatavošanu veiks Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija kopā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvjiem un Kultūras ministrijas (KM) ierēdņiem. Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) skaidroja, ka komisijas sēdes laikā var veidot priekšlikumus izmaiņām likumā. Politiķe skaidroja, ka Lietuvā saistībā ar iespējamajiem sodiem ir noteikta lielāka atbildība kabeļoperatoriem, ja viņi nepilda noteiktos ierobežojumus.

Lībiņa-Egnere uzsvēra, ka informatīvās telpas aizsardzība ir nacionālās drošības jautājums, un skaidroja, - ja likums pašlaik kaut ko neļauj darīt, tad to var grozīt. NDK priekšsēdētāja arī norādīja, ka visi kabeļoperatori ir jāregulē vienādi. Komisija neatbalsta to, ka "Lattelecom" būtu izvirzāmi īpašāki nosacījumi valsts kapitāldaļu dēļ šajā uzņēmumā, jo deputāti nevēlas, lai cilvēki izvēlas citu kabeļoperatoru tikai tāpēc, ka "Lattelecom" kaut ko nevar piedāvāt. Reizē komisijas priekšsēdētāja norādīja, ka NDK jau iepriekš atbildīgajām amatpersonām norādīja, ka ir jānosaka tāds regulējums kabeļtelevīzijas pamatpaketēm, lai Kremļa propagandas kanāli nebūtu tajās uzreiz primāri iekļauti.

Seržants norādīja, ka iepriekšējā sēdē tika izskatīta iespēja par iespējamo procedūras sākšanu pret vienu no Krievijas televīzijām. Deputāts pauda skepsi par to, ka NEPLP uz NDK sēdi ieradusies tikai ar "uzsildītām idejām", kas ir aktuālas jau vairākus gadus, piemēram, par vienota medija izveidi.

NDK sēdē izskanējis, ka saistībā ar NEPLP vēršanos par Zviedrijā reģistrēta Krievijas kanāla darbību attiecīgs iesniegums pašlaik ir nonācis Zviedrijas policijā. Seržants uzsvēra, ka tas nav pareizi, ka šī jautājuma virzība ir atkarīga, iespējams, no viena zviedru policista gaidāmās atbildes.

Kā ziņots, NDK deputāti trešdien pauda neapmierinātību, ka NEPLP un KM nav sagatavojusi nepieciešamos priekšlikumus informatīvās telpas aizsardzībai. Komisijas priekšsēdētāja norādīja, ka, pretēji iepriekš paustajam, ka NEPLP un KM ir gatavas nākt ar konkrētiem priekšlikumiem, komisija nav saņēmusi konkrētus rosinājumus. Līdz ar to NDK nevar nākt ar jaunu piedāvājumu šajā jomā.

"Likumā ir skaidri noteikta procedūra, kas nav sākta. Šī procedūra būtu jāiedarbina, (..) jāvēršas ar paziņojumu, ka mēs iedarbināsim slēgšanas procedūru," uzsvēra politiķe. Viņa akcentēja, ka šī instrumenta neizmantošana ir "vai nu liela muļķība vai milzu ļaunprātība". Iepriekš Lībiņa-Egnere bija norādījusi uz NEPLP tiesībām lemt par attiecīgo televīziju retranslēšanas pārtraukšanu uz laiku.

Politiķe uzsvēra, ka NDK jau iepriekš atbildīgajām amatpersonām norādīja, ka ir jānosaka tāds regulējums kabeļtelevīzijas pamatpaketēm, lai Kremļa propagandas kanāli nebūtu tajās uzreiz primāri iekļauti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!