Partija "Vienotība", gatavojoties nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, startam Rīgā gatavo spēcīgu komandu, bet sarunas par kopīgu sarakstu un programmu pašlaik turpina vien ar Reformu partiju, portālam "Delfi" pastāstīja "Vienotības" valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
"Vienotība" pretī pašlaik RD vadībā esošajam "Saskaņas centram" viennozīmīgi likšot spēcīgu komandu, kurā "mēs mēģināsim līdzsvaroti piesaistīt gan gados jaunus cilvēkus, gan pieredzējušus cilvēkus arī no pašreizējā sasaukuma Rīgā," sacīja Āboltiņa.
Pašlaik, kad lieli resursi ieguldīti "Saskaņas centra" un pašreizējās Rīgas domes darbu reklamēšanā, tiekot aizmirsts par tādiem "melnajiem traipiem" kā pārmaksātu "Saktas" puķu tirdziņa izveide un "Rīgas satiksmes" darbība "mīnusos", viņa teica.
Taču "Vienotībai" svarīga būs galvaspilsētā darāmo darbu programma, kuru tā cer izstrādāt un īstenot sadarbībā ar citiem politiskiem spēkiem.
Nav šaubu, ka partijām ir būtiski apvienoties, atceroties, ka iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 19% rīdzinieku nobalsoja par partijām, kas domē neiekļuva, līdz ar to šīs balsis "ir izmestas papīrgrozā", atzina "Vienotības" priekšsēdētāja.
"Par to jādomā tiem politiķiem, kuri domā – veidot vienu, divus vai piecus atsevišķus sarakstus," teica Āboltiņa.
"Vienotība" sarunas turpina ar "Reformu partiju", bet reālās sarunas vēl turpināsies.
Esot skaidrs, ka "neviena partija nevar iegūt vairākumu un skaidrs, ka būs jāveido kāda koalīcija. Partijām, kuras grib likt pretī Ušakova saimniekošanai kādu citu alternatīvu saimniekošanu, jāspēj sadarboties, lai nav atkal kādas mazās lietas, kas šķeļ un liedz vienoties par lielām lietām," partijas redzējumu atklāja Āboltiņa.
Viņa atzina, ka sarunu process ir sarežģīts, tiek apzināti dažādi viedokļi un argumenti, pētīts aptaujās atspoguļotais rīdzinieku viedoklis.
Tomēr pašvaldību vēlēšanas noteikti nav skatāmas vienīgi Rīgas kontekstā, uzsvēra Āboltiņa.
""Vienotībai" noteikti jābūt godam pārstāvētai visā Latvijā, arī vietās, kur pašlaik mūsu nodaļu nav. Mērķis ir stabilizēt Latvijas politisko situāciju, tāpēc tai jābūt pārstāvētai visā Latvijā, ne tikai Rīgā," teica Āboltiņa.
Savukārt "Reformu partijas" līderis Valdis Zatlers sarunā ar portālu "Delfi" atzina, ka nākamgad notiekošās pašvaldību vēlēšanas rādīs tendences - būt vai nebūt pārmaiņām ne tikai valdības un Saeimas līmenī, bet arī pašvaldībās, vai arī tās "rullēs tālāk, kā bija ierasts vecos labos oligarhu laikos".
"Nākamajās pašvaldību vēlēšanās izšķirsies, vai mēs saimniekosim pēc oligarhu laiku standartiem vai ieviesīsim tās pārmaiņas, kas jau ir redzamas gan valdības darbā, gan Saeimā gada laikā pēc ārkārtas vēlēšanām," sacīja Zatlers.
Viņš pagaidām atturējās no jebkādiem minējumiem, vai RP Rīgā varētu startēt kopā ar "Vienotību", kā arī neapstiprināja izskanējušo informāciju, ka tās Rīgas mēra kandidāts varētu būt, piemēram, pašreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Zatlers uzsvēra, ka pašlaik, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, partijas nodaļas visā Latvijā risina sarunas, "un būtu par agru pašlaik kaut ko deklarēt par to, kā rīkosies un ar ko sadarbosies un kas būs konkrēti kandidāti".
Savukārt koalīcijā esošā Nacionālā apvienība ir paziņojusi, ka Rīgas domes vēlēšanās startēs ar atsevišķu sarakstu. NA viens no līderiem Raivis Dzintars portālam "Delfi" šo lēmumu skaidroja ar atšķirīgu viņa vadītā politiskā spēka ideoloģiju.
"Ļoti vienkārši. Uzskatām, ka mums salīdzinājumā ar partijām, ar ko varētu veidot kopīgu sarakstu, ideoloģijas un vērtības ir atšķirīgas. Veidojot kopīgus sarakstus ar atšķirīgu vērtību organizācijām, bieži vien daļu atbalstītāju var zaudēt. Viņi aiziet kaut kur citur, iespējams, nobalso par kaut ko neprognozējamu un tās balsis ir pazaudētas," viņš skaidroja.
Dzintars uzsvēra – Rīgā būs izšķirīga cīņa par to, vai SC turpinās valdīt Rīgas domē, tomēr tas nepaģēr partijām startēt kopīgā sarakstā. Gluži otrādi – "Vienotība" un NA startējot atsevišķi, būtu lielāka iespēja savākt vairāk balsu un vēlāk, jau pēc vēlēšanām, sadarboties par kopīgu koalīciju.
Arī NA līderis par iespējamiem kandidātiem pagaidām vēl konkrēti nerunāja. Viņš sacīja, ka NA būs vairākas kandidatūras gan uz potenciālajām domes deputātu vietām, gan Rīgas mēra amata kandidāti.
"Jāiziet zināms cikls, lai dabūtu šo cilvēku piekrišanu, jāizdiskutē nodaļā, vadības un atbalstītāju līmenī. Nebūtu pareizi tos nosaukt šobrīd un ne par vienu no personām teikt "nē" pēc izslēgšanas metodes," teica Dzintars.
Iespējamo NA kandidātu uzvārdi varētu kļūt skaidri vēl līdz šā gada beigām, atzina Dzintars.
Ar atsevišķu sarakstu ārpus Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Rīgā plāno startēt Latvijas Zaļā partija un tās mēra kandidāts varētu būt Saeimas deputāts, ilggadējais vides ministrs Raimonds Vējonis, viņš apliecinājis jau iepriekš. Partijas gala lēmumi par startu RD vēlēšanās sagaidāmi nākamā gada pavasarī.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS jūlijā rīkotās aptaujas dati liecina – RD vēlēšanās 50% balsstiesīgo rīdzinieku, kas ir izdarījuši izvēli, balsotu par "Saskaņas centru" (SC). Par "Vienotību" savu balsi gatavi atdot 20,9% aptaujāto pilsoņu, bet par Nacionālo apvienību - 14,3%. Savukārt pārējās partijas nesasniegtu pat nepieciešamo piecu procentu robežu, lai iekļūtu Rīgas domē, - Latvijas Zaļajai partijai būtu 3,4%, Reformu partijai - 3,3%, Latvijas Zemnieku savienībai - 3,1%, bet atlikušās partijas saņemtu mazāk par 2% balsu.
Atbilstoši pētījuma rezultātiem SC iegūtu 35 deputātu mandātus, "Vienotība" - 15 mandātu, bet Nacionālā apvienība - 10 mandātu.
Aptauja notika no 5.jūnija līdz 4.jūlijam, un tajā piedalījās 1944 cilvēki vecumā no 18 gadiem, kas deklarējuši savu dzīvesvietu Rīgā. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS aptauju veica pēc apvienības "Saskaņas centrs" pasūtījuma.
Pašvaldību vēlēšanas notiks 2013.gada 1.jūnijā.
