"Vienotības" valdes priekšsēdētāja, Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa atzina, ka Zatlera pozīcija nesniegt politiksus paziņojumus, vēl esot prezidenta amatā, ir "Satversmē pamatota un cienījama", tomēr "Vienotības" saruna ar Zatleru neesot bijusi par amatiem, bet gan par valsts mērķiem. Redzējums par to gan "Vienotībai", gan Zatleram esot bijis praktiski vienāds.
Āboltiņa gan atzina, ka "Vienotības" aicinājums Zatleram pievienoties apvienībai joprojām paliek spēkā. Viņasprāt, tas būtu nepieciešams, lai Latvijā veidotos "stipras, daudzskaitlīgas partijas", jo sīkpratiju šķelšanās esot valstij nodarījusi lielu ļaunumu gan pirms Otrā pasaules kara, gan arī pēc neatkarības atjaunošanas.
Savukārt ārlietu ministrs un "Vienotības" līdzpriekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis uzsvēra, ka "ir skaidrs, ka vēlēšanās mēs nebūsim konkurenti, bet sabiedrotie". Kristovskis atzina, ka "Vienotības" programmā ierakstītie mērķi nav sasniegti, jo to esot traucējusi pašreizējā koalīcja un "ietekmīgu finanšu grupējumu intereses", tāpēc svarīgi, lai nākamajā valdībā vairs nebūtu "ietekmes no malas".
Premjers Valdis Dombrovskis (V) atzina, ka "Vienotībai" ar Zatleru sakrīt viedokļi gan par tiesiskuma jautājumiem, gan arī valsts finansēm un ekonomiku, jo arī Zatlers esot paudis atbalstu Māstrihtas kritēriju pildīšanai, lai 2014.gadā Latvija varētu ieviest eiro, sekmīgai starptautiskā aizdevuma programmas slēgšanai un tam, ka nākamā gada budžeta konsolidācija būtu jāveic uz izdevumu rēķina.
Vienīgās atšķirības, kuras bijušas Zatlera un "Vienotības" pārstāvju uzskatos, saistītas ar diviem šobrīd Saeimā skatāmajiem likumprojektiem, sacīja "Vienotības" līdzpriekššedētājs un tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs. Zatlers uzskata, ka Saeimai ātrāk jāvirzās uz priekšu un jau šajā sasaukumā jāpieņem likuma grozījumi, kas paredz atklāt masu mediju īpašniekus līdz fiziskām personbām, ko, kā norādīja Štokenbergs, šī Saeima, visticamāk, nevarēs pagūt.
Tāpat prezidents uzskata, ka patiesā labuma guvēji, kuri slēpjas aiz ārzonu kompānijām, būtu jāatklāj, ja to dalība uzņēmuma ir vismaz 10%, savukārt Komerclikuma grozījumi, kurus Saeima, visticamāk, pieņems jūlija sākumā, paredz 25% līdzdalību.
Āboltiņa norādīja, ka "Vienotība" plāno dialogu ar Zatleru turpināt pēc viņa pilnvaru termiņa beigām, jo līdz tam viņa darba grafiks esot ļoti saspringts, tāpēc apvienība "neuzdrošinājās lūgt viņa laiku līdz tam". Tomēr spīkere uzsvēra, ka trešdienas tikšanās laikā sarunā ar Zatleru piedalījās gandrīz visa "Vienotības" valde, un izrunāts plašs jautajumu loks, kas pierādot - vēlme aicināt Zatleru "Vienotībā" neesot tikai dažu tās pārstāvju iniciatīva, bet to atbalsta visa apvienība.
Jau vēstīts, ka Zatlers trešdien vēl pirms tikšanās ar "Vienotību" paziņoja, ka līdz savu pilnvaru termiņa beigām nesniegs konkrētu atbildi, vai viņš varētu pievienoties šim politiskajam spēkam.
Prezidents uzsvēra, ka, vēl būdams Valsts prezidenta amatā, nekādus politiskus paziņojumus nesniegs, tāpēc viņa konkrētās atbildes par tālāko politisko darbību būs "pēc 7. – 8.jūlija", kad zvērestu būs nodevis jaunievēlētais prezidents Andris Bērziņš un beigsies Zatlera pilnvaru termiņš.
Zatlers norādīja, ka "neiespējamā misija" neesot arī jauna politiska spēka kā alternatīvas šobrīd esošajiem izveidošanās. Viņaprāt, tas ir iespējams, lai gan laiks līdz vēlēšanām ir ļoti īss, taču arī vēlēšanu kampaņa būšot ļoti īsa. Jauna spēka tapšana arī būtu atkarīga no cilvēkiem, kas paustu gatavību iet politikā un veidot jaunu spēku, norādīja prezidents.
Jau ziņots, ka apvienība "Vienotība" līdz šim bija vienīgais politiskais spēks, kas aicināja Zatleru stāties savās rindās, bet otrdien tādu aicinājumu izteica arī Reģionu partija. Zatlers solīja līdz Jāņiem rūpīgi izvērtēs "Vienotības" piedāvājumu un tikties ar šīs apvienības vadību.
Zatleram no Rīgas pils atslēgām būs jāšķiras 7.jūlijā, jo Saeimas vairākums, balsojot par jauno prezidentu, atbalstīja piecu "zaļo zemnieku" deputātu izvirzīto frakcijas biedru eksbanķieri Andri Bērziņu. Pēc Saeimas balsojuma medijos un politiskajā vidē parādījušās dažādas spekulācijas par Zatlera tālākajiem karjeras plāniem. Viņš pats atzinies, ka nebūs "malā stāvētājs", taču skaidri savus plānus nav atklājis.
Maija pēdējās dienās pašreizējais prezidents Zatlers nāca klajā ar paziņojumu, ka, izmantojot Satversmē paredzētās tiesības, ierosina atlaist Saeimu. 23.jūlijā notiks referendums par šo jautājumu. Uzrunā tautai Zatlers atzina, ka nolēmis rīkoties radikāli un šis lēmums prezidenta vēlēšanu priekšvakarā ir politiski un konstitucionāli sarežģīts, un var mazināt viņa izredzes tikt pārvēlētam uz otro termiņu, taču viņa kā prezidenta pienākums ir rīkoties valsts labā nevis savā labā.