Vienošanās projekts paredz visām četrām partijām uzņemties kopīgu atbildību par krīzes pārvarēšanu. Aicinājumā potenciālajiem koalīcijas partneriem Dombrovskis uzsver, ka "vēlēšanas ir robežšķirtne un politiķu eksāmens vienlaikus, tomēr ar vēlēšanām nekas nebeidzas" un darbs ir jāturpina. "Ja ambīcijām būs tikai konkrēta politiskā spēka pašpietiekamības motivācija, savu uzdevumu varam arī neizpildīt," skaidro premjers.
Sadarbības projekts paredz vienoties par darbības principiem, lai "apvienotu visu Latvijas sabiedrību kopīgas izaugsmes veicināšanai un atjaunotu sabiedrības uzticību varai".
Projekts paredz, ka vienošanas darbības laikā, "respektējot sadarbības partneru politisko uzstādījumu dažādību un atšķirības", valdības un parlamenta darba kārtībā neparādīsies vairāki "tabu" jautājumi, piemēram, par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa izmaiņām, grozījumiem latviešu valodas un mazākumtautību valodu lietojumā valsts, pašvaldību institūcijās, tai skaitā, izglītības iestādēs, tiesās un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs un privātajā sektorā.
Tāpat projekts paredz neizskatīt "izmaiņas nepilsoņu un personu, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā, politiskajās, ekonomiskajās, sociālajās un kultūras tiesībās, pilsonības piešķiršanas un naturalizācijas kārtības grozījumus".
Vienošanās projekts paredz, ka jebkāda šo aizliegto jautājumu neievērošana ļauj Ministru prezidentam nekavējoties pieprasīt sadarbības partnera izvirzīto ministru demisiju.
Tāpat vienošanās paredz, ka "sadarbības partneriem jāievēro vispārpieņemtās ētikas normas – savstarpēja cieņa, uzticība, koleģialitāte un godprātības princips". "Katram sadarbības partnerim jāuzņemas atbildība par tās izvirzīto ministru atbilstību augstākajiem morāles standartiem, kā arī uzticību labējās politikas ideāliem. Ministru prezidenta un ministru pienākums ir paust vienotu nostāju visos ārpolitikas jautājumos," paredz vienošanās.
Vienošanās projekts paredz saglabāt koalīcijas padomes sēdes, kurās koalīcijas partneri pēc vairākuma principa vienojas par svarīgajiem izskatāmiem jautājumiem. Paredzēts arī bez iepriekšējas saskaņošanas sadarbības padomē neiesniegt Saeimā likumprojektus, kas skar grozījumus Satversmē, Pilsonības likumā un likumā par valsts budžetu, kā arī neatbalstīt šādus likumprojektus, ja tos iesniedz opozīcija.
Paredzēts arī pirms apspriešanas un lēmuma pieņemšanas sadarbības padomes sēdēs neierosināt un neatbalstīt aicinājumus sarīkot tautas nobalsošanu, aicinājumus Valsts prezidentam neizsludināt kādu likumu, aicinājumus veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kā arī parakstīt pieteikumu lietas iesniegšanai Satversmes tiesā.
Jau ziņots, ka "Vienotība" ceturtdien valdes sēdē izlēmusi uzrunāt trīs partijas – Zaļo un Zemnieku savienību, "Saskaņas centru" un apvienību VL-TB/LNNK – par četru partiju koalīcijas veidošanu uz līdzvērtīgiem nosacījumiem visiem partneriem. ZZS un SC pirms iepazīšanās ar piedāvājumu un tā nosacījumiem no komentāriem atturējās.
"Vienotības" premjera amata kandidāts, pašreizējais valdības vadītājs Dombrovskis (JL) uzreiz pēc 10.Saeimas vēlēšanām sācis sarunas par nākamo Ministru kabinetu ar iepriekšējiem koalīcijas partneriem – ZZS un VL-TB/LNNK, taču pieļāva arī kādu sadarbības formu ar līdz šim opozīcijā esošo SC. Tomēr, tā kā SC un VL-TB/LNNK paziņoja par kategoriskiem iebildumiem sadarbībai valdībā, premjers nāca klajā ar piekšlikumu veidot "2+2 modeli", kad koalīcijas kodolu veidotu "Vienotība" un ZZS, bet abi pārējie partneri piedalītos valdības darbā uz sadarbības līguma pamata.
10.Saeimas vēlēšanās uzvarēja apvienība "Vienotība", kas ieguva 33 deputātu vietas, SC ieguva 29 deputāta mandātus, ZZS – 22, VL-TB/LNNK – astoņas un arī PLL – astoņas deputāta vietas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
