'Viens otram māca vārdiņus' – kā ukraiņu bērni uzsākuši skolas gaitas Latvijā
Foto: DELFI

Šonedēļ daudzviet Latvijā Ukrainas bēgļu atvases uzsāk skolas gaitas. Bērni un jaunieši skolās tiek gaidīti un uzņemti ar lielu atbildību. Tieši draudzība ar vienaudžiem un kopīgas mācības ļauj no kara aizbēgušajiem bērniem tuvoties normālai dzīvei, pauž vairāki "Delfi" aptaujāto skolu direktori.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā vietējās skolās iekļaujas ukraiņu bērni, sarunājoties ar trīs skolu vadītājiem, skaidro portāls "Delfi".

Valmieras sākumskolā ceturtdien mācījās kopumā 17 ukraiņu bērni. Skolas direktors Mārtiņš Vētra stāsta, ka mazie skolēni mācības uztver kā jaunu pieredzi un jauniegūtus draugus. Turklāt viņi uzskata, ka Latvijā mācīsies vien neilgu brīdi. "Viņiem iekšēji ir sajūta, ka viņi jau tūlīt, tūlīt atgriezīsies mājās," nosaka Vētra.

Tie bērni, kuri prot krievu valodu, savā starpā šajā valodā arī sarunājas. Jaunāki bērni, kuri šo valodu neprot, komunicē, kopā rotaļājoties. Tieši draudzība ar vienaudžiem, ārpusskolas nodarbības un mācības, sēžot skolas skolā, ļauj bērniem, kas pametuši dzimteni, bēgot no kara briesmām, tuvināties normālai un ierastai dzīvei, stāsta Vētra.

Pagaidām ilgtermiņa risinājumi, kā kara bēgļu bērnus integrēt Latvijas izglītības sistēmā, nav, iepriekš atbildīgās Saeimas komisijā pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K). Tos veidos jūnijā, kad būs noslēdzies šis mācību gads un kad ministrija izvērtēs gūto pieredzi. Tad arī plānots apzināt, cik daudzas bēgļu ģimenes Latvijā plāno palikt ilgtermiņā.

Kā stāsta Valmieras sākumskolas vadītājs, visi kara bēgļi "gaida brīdi, kad varēs doties uz mājām". "Protams, viņi ļoti cer, ka tas būs drīz. Es neesmu dzirdējis nevienu, kurš domā šeit arī palikt uz dzīvi," turpina Vētra, kura vadītajā skolā pirmie ukraiņu bērni ieradās 10. martā.

Sarunājas krievu valodā

Daugavpils 10. vidusskolā no kopumā 570 skolēniem deviņi ir Ukrainas kara bēgļu bērni. Viņi skolā aizvada pirmo nedēļu. Visi uzņemtie bēgļu bērni prot sarunāties krieviski. Tā ir galvenā sazināšanās valoda ar vienaudžiem. "Vecāki kā savu galapunktu izvēlējās Latviju, jo šeit var brīvi krieviski komunicēt. Citviet Eiropā tas nebūtu iespējams," vērtē skolas direktore Valija Salna.

Skolas direktore arī stāstīja, ka divi no skolā uzņemtajiem bērniem izglītības programmu apgūst latviešu valodā, bet pārējie mācās mazākumtautību izglītības programmā.

Taču, piemēram, Valmieras sākumskolā, kur mācās bērni no 1. līdz 6. klasei, mazie skolēni neprot krievu valodu, bet viņi raduši veidu, kā sazināties. Viņi kopā krāso grāmatas un rotaļājas. Tagad, kad pagājušas jau pāris nedēļas, bērni sākuši cits citu arī apmācīt – latviešu bērni ukraiņiem māca latviešu vārdiņus, ukraiņu bērni latviešiem māca ukraiņu vārdiņus.

"Tieši tā tas arī notiek. Šobrīd no ukraiņu bērniem ir ļoti pozitīva attieksme un vēlme mācīties latviešu valodu. Bērni tiešām cenšas, atkārto vārdiņus," pauž Vētra.

Jelgavas 5. vidusskolā valodas barjeras bērnu starpā nav, jo skolā teju visi prot krievu valodu. "Dažreiz ukraiņu bērni stundās izmanto arī ukraiņu valodu, bet tā ir līdzīga krievu valodai. Šāds dialogs visus apmierina," stāsta skolas direktore Natela Seļiščeva.

Draudzības un pirmie bērnu iespaidi

Jelgavas 5. vidusskolā ceturtdien mācījās 14 ukraiņu bērni, kuri Latvijā raduši patvērumu no Doņeckas, Kijivas, Harkivas un citām Ukrainas pilsētām. Starp bērniem – jaunpienācējiem un tiem, kas jau iepriekš skolā mācījās – strauji izveidojušās draudzīgas attiecības, portālam "Delfi" stāsta skolas direktore Natela Seļiščeva. Turklāt bērni draudzējas ne tikai skolā, bet kopā laiku pavada arī pēc mācībām, zina stāstīt skolas vadītāja

"Mums jau nav iepriekšējas pieredzes šādā situācijā. Mēs tikai veidojam šo pieredzi" Daugavpils 10. vidusskolas direktore Valija Salna

Latvijā ukraiņu bērni, dodoties uz skolu, pietuvinās normālai dzīvei – tiekas ar saviem vienaudžiem un mācās, sēžot skolas skolā. Un tieši tas šobrīd ir galvenais – tuvināties normālai dzīvei, uzskata Valmieras sākumskolas vadītājs. "Protams, ka mēs nerunājam par kaut kādiem rezultātiem vai mācību sasniegumiem, mēs runājam par to, ka bērni ir iekļauti mācītu procesā un ka bērnu diena ir aizraujoša," teic Vētra.

Dienas aizraujošas padara arī interešu izglītība. Piemēram, pirmie ukraiņu bērni, kas Valmierā ieradās 10. martā, ir hokejisti, tāpēc viņi uzreiz turpināja šajā sporta veidā trenēties arī Valmierā. Tāpat ukraiņu bērni Valmierā sākuši apmeklēt arī vietējo mūzikas un mākslas skolu.

Arī Jelgavas 5. vidusskolas personāls apzina ukraiņu bērnu interesi par interešu izglītību, taču par bērnu izvēli vēl ir pāragri spriest, jo viņi skolā mācās vien dažas dienas, atgādina mācību iestādes direktore.

Savukārt Daugavpils 10. vidusskolas vadītāja norāda, ka pirmā mācību nedēļa ukraiņu bērniem bija iepazīšanās laiks. Skolotāji meklē atbildes uz jautājumiem, ko bērni jau zina konkrētajā priekšmetā un kas viņiem būtu jāapgūst.

Pirmās problēmas

Kā stāsta Valmieras sākumskolas vadītājs Vētra, Ukrainā skolēni mācības 1. klasē sāk gadu ātrāk nekā Latvijā, proti, sešu gadu vecumā. Tieši šī iemesla dēļ diviem bērniem, kas sākotnēji uzsāka mācības Valmieras sākumskolas 6. klasē, tomēr nācās mainīt skolu, jo viņiem jāmācās 7. klasē. "Tādas tehniskās lietas (atklājas), kuras nevar paredzēt. Tas parādās, kad iepazīstas tuvāk ar cilvēkiem un saprot, kas un kā," vērtē direktors.

"Pateikt, ka viss ir kārtībā, mēs nevaram, bet to, ka viss notiek – to varam," vaicāta par to, kā sokas ar ukraiņu bērnu skološanu Daugavpils 10. vidusskolā atbildēja direktore Valija Salna.

"Mums jau nav iepriekšējas pieredzes šādā situācijā. Mēs tikai veidojam šo pieredzi. Tik tālu jau esam tikuši, ka izstrādājam individuālos plānus katra audzēkņa mācīšanai. Kas katram bērnam būs vajadzīgs," skolas darbu ar ukraiņu bēgļu bērniem raksturo iestādes vadītāja Salna.

Vairākas neskaidrības par ukraiņu iekļaušanu Latvijas izglītības sistēmā aktualizēja trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē. Tajā Muižniece norādīja, ka ukraiņiem, kuri šogad absolvēs pamatskolu un vidusskolu, nebūs jākārto eksāmeni. Vienlaikus viņiem būs jāiegūst gala vērtējumi noteiktos mācību priekšmetos.

Savukārt Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko iepriekš skaidroja, ka šobrīd tiek virzīti normatīvo aktu grozījumi, kas paredzēs, ka kara bēgļu bērniem nebūs jāiegūst gala vērtējums latviešu valodā, Latvijas vēsturē un literatūrā, lai saņemtu apliecību par izglītības posma noslēgšanu.

Kā iepriekš informēja Muižniece, trešdien, 23. martā, Latvijas izglītības sistēmā mācījās 1343 Ukrainas civiliedzīvotāju bērni, no kuriem 199 mācību vielu apgūst pirmsskolā, savukārt pārējie bērni izglītojas 1. līdz 12. klašu posmā.


Jāpiebilst, ka 123 no 680 bērniem, kuri mācās mazākumtautības plūsmā no 1. līdz 12. klasei, izglītību apgūst ukraiņu skolā Latvijā. Turklāt arī izglītība mazākumtautības skolās paredz, ka bērni apgūst latviešu valodu.

Tiesa, sākot ar nākamo mācību gadu, visiem ukraiņu bērniem būtu jāmācās latviešu plūsmā, piektdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" vērtēja Muižniece.

Vairāk par kara bēgļu bērnu iekļaušanu Latvijas izglītības sistēmā var lasīt šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Anita Muižniece Bērni Izglītība Jelgava Saeima Skola Ukraina Valmiera
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form