Ministru kabinets otrdien, 14. jūnijā, izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumu par sauszemes vēja parku turpmāko attīstību valstī, kas paredz vietējai sabiedrībai kompensēt vēja elektrostaciju radīto diskomfortu.
EM portālu "Delfi" informēja, ka otrdien valdībā skatītajā ziņojumā analizēta pašreizējā situācija vēja enerģijas jomā, identificēti šķēršļi un problēmas un piedāvāti nepieciešamie risinājumi, lai uzlabotu sauszemes vēju parku attīstību.
"Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, kad Latvijai un arī visam Baltijas valstu reģionam ir būtiski kāpināt savu enerģētisko neatkarību, sauszemes vēja enerģijas attīstība ir vitāli nozīmīga, jo tā sekmēs Latvijas vietējās elektroenerģijas jaudu palielināšanu un veicinās enerģētisko neatkarību. Tādēļ būtiski ir novērst pašlaik novērotos šķēršļus sauszemes vēja parku attīstībai," atzina EM.
Ņemot vērā ziņojumā paustos viedokļus, EM piedāvā īstenot virkni pasākumu. Ar šiem pasākumiem iecerēts veicināt sauszemes vēja enerģijā balstītas atjaunīgās elektroenerģijas (AER) ražošanas attīstību Latvijā, vienlaikus ievērojot līdzsvarotu un kompleksu arī citu AER jaudu (jūras vēja, saules enerģijas, biomasas) un nacionālās enerģētikas nozares sektoru (elektroenerģija, transports, siltumenerģija) attīstību.
EM sadarbībā ar Latvijas pašvaldību savienību (LPS) un Vēja enerģijas asociāciju sešu mēnešu laikā no attiecīgo grozījumu Enerģētikas likumā spēkā stāšanās izstrādās un iesniegs izskatīšanai valdībā Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks vēja elektrostaciju vietējai sabiedrībai radītā diskomforta maksājuma apmēru, maksājuma kārtību un termiņus.
Līdz 2022. gada 1. augustam EM sadarbībā ar Zemkopības ministriju (ZM) un Finanšu ministriju plāno sagatavot un iesniegt grozījumus noteikumos "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi", lai novērstu šķēršļus vēja enerģijas attīstību publiskām personām piederošās meža zemēs.
Līdz šā gada 1. oktobrim EM sadarbībā ar VARAM un LPS plāno identificēt Eiropas Savienības (ES) fondu un klimata finansējuma programmas, kurās iespējams iestrādāt vērtēšanas kritēriju un minēto kritēriju piemērošanas nosacījumus par priekšrocībām pašvaldībām un teritorijām, kurās sekmīgi attīstās ar atjaunīgajiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas ražošanu.
Tāpat līdz šā gada 1. oktobrim EM izstrādās un iesniegs valdībā grozījumus "Aizsargjoslu likumā", kas paredz atcelt pastāvošo aizsargjoslu ap vēja elektrostacijām.
Līdz šā gada 1. oktobrim VARAM sadarbībā ar EM un LPS izstrādās vadlīnijas par vēja parku iekļaušanu pašvaldību teritoriju attīstības plānošanas dokumentos.
Līdz šā gada 1. decembrim EM iesniegs grozījumus noteikumos "Kārtība, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu" attiecībā par kompensāciju kārtību zemes īpašniekiem par vēja enerģijas iekārtu elektrisko tīklu kabeļu līniju aizsargjoslām.
Līdz šā gada 31. decembrim EM plāno izstrādāt un iesniegt izskatīšanai grozījumus noteikumos par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai, lai novērstu informatīvajā ziņojumā identificētās problēmas attiecībā uz situācijām, kādās atļauju izsniegšana būtu ierobežojama.
Līdz 2023. gada 1. maijam ZM sadarbībā ar EM un VARAM, piesaistot iesaistītās pašvaldības izstrādās un iesniegs valdībā informatīvo ziņojumu par vēja elektrostaciju ierīkošanas iespējām nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās.
Savukārt līdz 2023. gada 1. jūnijam EM plāno izstrādāt un iesniegt izskatīšanai valdībā regulējuma projektu par vēja un citu pie elektroenerģijas pārvades tīkla pieslēgto atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jaudu (elektrostaciju) demontāžas kārtību un ietekmētās vides, tai skaitā zemes platību rekultivācijas nosacījumiem, novecojušo vēja parku jaudas atjaunošanas kārtību, tajā skaitā šīm darbībām nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai.
Tāpat līdz nākamā gada 1. jūnijam EM sadarbībā ar Veselības ministriju, VARAM, LPS un Vēja enerģijas asociāciju plāno izstrādāt un iesniegt valdībā normatīvo aktu, kas reglamentēs trokšņu, mirguļošanas un zemfrekvences skaņas ietekmes novērtējumu uz cilvēka veselību.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Saeima 2. jūnijā konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas atvieglos kārtību vēja elektrostaciju (VES) būvniecībai, vienlaikus opozīcijas deputāti pauda kritiku, ka minētais regulējums ignorēs iedzīvotāju intereses un nelabvēlīgi ietekmēs vidi.
Pēc vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) prognozēm, pirmās vēja turbīnas atvieglotā kārtībā varētu tikt uzstādītas 2023. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
