Prezidente atzina, ka viņa ir nonākusi kontaktos ar čekas aģentiem, jo gluži vienkārši tādi bija starp tiem cilvēkiem, kas devās viesos pie trimdas latviešiem. Pēc Vīķes-Freibergas teiktā, tolaik trimdas latviešu vidū valdījuši divi viedokļi - vieni uzskatījuši, ka nav pieļaujami nekādi kontakti ar padomju Latvijas iedzīvotājiem, "jo viņi visi ir čekisti", bet otri bijuši pārliecināti, ka kontakti ir jāizvērš, lai paplašinātu aiz dzelzs priekškara dzīvojošo redzes loku.
Vīķe-Freiberga esot atbalstījusi otro nostāju, vienlaikus brīdinot trimdas tautiešus no čekas aģentiem. Viņas skatījumā, vairāk bijis jāsargās nevis no tiem cilvēkiem, kas pauduši atbalstu komunistu uzskatiem, bet gan no tiem, kuri apgalvojuši, ka viņi tikai izliekas par komunistiem, jo šādas personas caur šādu pozu varētu būt mēģinājušas izzondēt situāciju un vervēt aģentus.
Savukārt skaidrojot, kāpēc viņa jau trīs reizes nav izsludinājusi likumu par čekas maisu publiskošanu, prezidente uzsvēra, ka galvenais motīvs ir tas, ka publicēta varētu tikt tikai neliela daļa iespējamo čekas aģentu vārdu, kas viņai nav pieņemami nedz juridiski, nedz morāli.
Runājot teorētiski, prezidente pieļāva, ka starp Saeimas deputātiem varētu slēpti čekas aģenti, kuru vārdi nav atrodami nepilnīgajā Latvijā esošajā čekas aģentu kartotēkā, savukārt drošības iestādēs un izpildvarā tādiem nevajadzētu būt, ņemot vērā dažādās pārbaudes.
Kā ziņots, Staprāns intervijā stāstīja, ka gan viņa, gan arī Vīķes-Freibergas vārds varētu būt atrodams tā saucamajos čekas maisos. Mākslinieks stāstīja, ka uzturējis saikni ar čekistiem un to nenožēlo, bet uz jautājumu, kā sadarbību uztvēra trimdas latvieši, viņš atbildēja, ka viņi tika uzskatīti par pakalpiņiem.
Vēlāk gan mākslinieks uzsvēra, ka nekad nav uzskatījis Latvijas prezidenti par čekas aģenti. "Zinu, ka ne viņa, ne es tādi neesam," norādīja mākslinieks. "Allaž esmu pieturējies pie uzskata, ka Vīķe-Freiberga ir izcils notikums Latvijas vēsturē, un man nav pieņemams, ja kāds, izmantojot manis sacīto, vēlas to apšaubīt."
Staprāns norādīja, ka viņš ir pārprasts. "Čekas maisi man liekas satrūdējusi mistērija, kuru pie dzīvības uztur cilvēku intereses. Dažas no tām man ir skaidras, par dažām varu nojaust, bet noteikti ir arī tādas, par kurām man nav pat nojausmas. Tieši tas trūdu aromāts mudināja mani ironiski izteikties par lietām, kuras, kā man likās, jau ir tālas no šodienas Latvijas ikdienas," skaidroja Staprāns.
Savukārt prezidentes pārstāvji kategoriski noliedza, ka politiķes vārds esot atrodams čekas maisos. Kā skaidroja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga, šāda varbūtība nav iespējama, jo, kļūstot par Valsts prezidenti, Vīķes-Freibergas kandidatūra tika ļoti rūpīgi izvērtēta, tai skaitā no sadarbības aspekta ar bijušo Valsts drošības komiteju.
Prezidenta kancelejas rīcībā esot izziņa no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra, kurā teikts, ka nav faktu un informācijas par prezidentes atrašanos čekas maisos. Turklāt Vīķei-Freibergai ir piešķirta piekļuve ne tikai valsts noslēpumiem, bet arī NATO klasificētajai informācijai, kuras slepenības pakāpe ir vēl augstāka, sacīja Rozenberga.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
