Nākotnes Eiropa nedrīkst ieslīgt tikai brīvā tirgus un starpvalstu sadarbības attiecībās, bet jāspēj arī vienoties par kopēju Eiropas garu un dvēseli. Šādu cerību Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pauda vakar Briselē, uzrunājot simpoziju, kas veltīts 50.gadadienai kopš Romas līguma parakstīšanas.
Kā informēja Valsts prezidenta preses dienests prezidente uzsvēra, ka pats Romas līguma parakstīšanas fakts jau ir bijis vēsturisks notikums, it sevišķi atskatoties uz Eiropas 20.gadsimta sarežģīto vēsturi, kurā bija daudz asiņainu konfliktu un nesaskaņu.

Prezidente atzīmēja, ka, šķiet, tikai daži 1957.gadā, kad līgums tika parakstīts, varēja ticēt sapnim, ka piecu gadu desmitu laikā Eiropas ogļu un tērauda savienība pārtaps par, iespējams, lielāko jebkad īstenoto integrācijas projektu, kas tagad vieno jau 27 dalībvalstis.

Šķiet, neviens arī nebūtu varējis ticēt tam, ka valstis varēs vienoties par kopēju valūtu eiro un spēs darboties bez savstarpējām robežām un kontrolēm, kas tagad vieno 15 valstis Šengenas līgumā. Šis spožais integrācija piemērs ir kā veiksmes bāka citām valstīm pasaulē, kuras vēl nedzīvo tādā labklājībā un savstarpējā sadarbībā kā Eiropas Savienības (ES) valstis, teica Vīķe-Freiberga.

"Mēs esam dzīvojuši līdzās viens otram gadsimtiem un gadu tūkstošiem, taču tikai tagad, pēc Romas līguma parakstīšanas, mēs esam iemācījušies dzīvot kopā," norādīja Valsts prezidente.

Noslēdzot runu, viņa izteica cerību, ka mēs nevainosim Briseli visos pasaules grēkos, bet gan uzņemsimies katrs savā dalībvalstī atbildību par to, kur mēs neesam bijuši pietiekami sekmīgi savos lēmumos, lai cilvēki nedomātu, ka visas Eiropas Savienības nepilnības ir meklējamas tikai un vienīgi Briselē.

Kā ziņots, sestdien Briselē, Beļģijā Valsts prezidente turpināja dalību svinīgajos pasākumos, kas veltīti Romas līgumu 50.gadadienai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!