Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izprot Latvijas iedzīvotāju negatīvo nostāju pret ASV plānotajām militārajām akcijām Irākas atbruņošanā un saista to ar cilvēku vēl dzīvajām atmiņām par Otro pasaules karu.
Vīķe-Freiberga piektdien konferencē "NATO un 21.gadsimta drošības problēmas" sacīja, ka arī viņa labi atceras karu un "savas bēgļu gaitas". "Es atceros, kā es pati sēdēju pagrabā un katru dienu redzēju nāvi apkārt. Es arī esmu piedzīvojusi badu un bēgļu gaitas",viņa sacīja, norādot, ka karam "ir smaga cena, bet neizlēmībai cena bieži vien ir vēl lielāka".

Viņa atgādināja, ka tieši lielvalstu "gļēvā nostāja" pieļāva Molotova - Ribentropa pakta noslēgšanu pirms Otrā pasaules kara un tam sekojošo Baltijas valstu okupāciju.

Prezidente konferencē skaidroja Latvijas nostāju Irākas atbruņošanas jautājumā un sacīja, ka valsts, paužot atbalstu ASV plānotajām akcijām, rīkojusies ātri un izlēmīgi, bet nekādā gadījumā neapsteidzot notikumus.

Jau vēstīts, ka ASV paudušas gatavību atbruņot Irāku ar spēku. Atbalstu ASV nostājai paudušās vairākas pasaules valstis, tajā skaitā vairākas Eiropas Savienības valstis un tā sauktais Viļņas desmitnieks, kurā ietilpst arī Latvija. Tomēr vairākas Eiropas valstis vēl nav paudušas atbalstu ASV militārajām operācijām.

Savukārt trīs ceturtdaļas - 74,4% - Latvijas iedzīvotāju neatbalsta ASV militārā spēka lietošanu Irākā, liecina "Latvijas faktu" aptauja. Atbildot uz jautājumu par Sadama Huseina režīma gāšanu Irākā ar ASV militāro spēku līdzdalību, 48,8% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju to "nekādā ziņā neatbalstītu", bet 25,4% aptaujāto ASV iebrukumu Irākā drīzāk neatbalstītu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!