"Savās robežās paliekot, savā sulā vāroties un aizkrāsnē sēžot, vieni paši mēs izcilību diemžēl nespēsim sasniegt," piektdien pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi (ZZS) žurnālistiem sacīja Vīķe-Freiberga.
Viņa uzsvēra, ka daudzās ārvalstu vizītēs, iepazīstoties ar attiecīgo valstu izglītības sistēmām, nereti sastapusies ar to, ka padomju laikā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studējošie to joprojām piemin ar pozitīvām atmiņām.
"Libānā audzis ārsts, ko satieku Parīzē, runā skaidrā latviešu valodā, bet Jordānas karalis stāsta, ka viņa lidotāji braukuši uz Latviju izglītoties," sacīja eksprezidente, piebilstot, ka ir gandarīta par Latvijas Jūras akadēmijas reputāciju kā vienai no labāko speciālistu gatavotājām savā jomā.
Vīķe-Freiberga uzskata, ka Latvijai ir vairākas iestrādnes šajā jomā un, neraugoties uz to, ka tās nāk no Padomju mantojuma, ārvalstu studentu piesaiste ne tikai palielinātu resursus izglītības sistēmā, bet būtu arī intelektuāli stimulējoša.
Vienlaikus Vīķes-Freiberga uzskata, ka Latvijā augstākās izglītības iestāžu ir par daudz, jo pat daudz bagātākās valstīs par Latviju augstskolu skaits ir ievērojami mazāks.
"Es ar šausmām konstatēju, ka mums ir 60 universitātes, pie tam pāri pār simts dažādu institūtu, bet mēs esam mazāka valsts par Šveici un katrā ziņā nabagāka, un te nu strukturāli kaut kas nav kārtībā," secināja Vīķe-Freiberga, "neesam koncentrējuši savus resursus, lai tie dotu visefektīvāko atdevi, kas ir elementārs konstatējums."
Jau ziņots, ka eksprezidente piektdien tikās ar Koķi, lai iepazītos ar izstrādātajiem darba grupas priekšlikumiem pārmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē, kas šonedēļ tika apspriesti plašākā augstākās izglītības un zinātnes sabiedrībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
