Viņa uzsver, ka Jēkabpils gadījums un vardarbības apmēri pret sievietēm Latvijā ir dramatisks vēstījums tiem, kas gadiem ļāvušies propagandai, ka Latvijā jau viss ir kārtībā.
"Nav kārtībā," secina eksprezidente, uzsverot, ka Stambulas konvencija ir solis uz priekšu, kas jāsper nekavējoties.
Jau ziņots, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdien apstiprināja Eiropas Savienības pievienošanos Konvencijai par vardarbības pret sievietēm novēršanu un apkarošanu.
Sešus gadus pēc Stambulas konvencijas parakstīšanas ES beidzot ratificēja šo pirmo juridiski saistošo starptautisko instrumentu vardarbības pret sievietēm un meitenēm novēršanai un apkarošanai.
ES pievienošanās Stambulas konvencijai neatbrīvo dalībvalstis no pienākuma pašām ratificēt šo konvenciju, kā Eiropas Parlamenta deputāti to jau vairākkārt norādījuši, mudinot atlikušās sešas valstis – Bulgāriju, Čehiju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu un Slovākiju – nekavējoties ratificēt konvenciju, lai tā varētu aizsargāt sievietes pilnā konvencijas darbības apjomā.
Lai gan iniciatīva par Stambulas ratifikāciju ir parādījusies Saeimas gaiteņos, tai līdz šim nav bijis pietiekams deputātu atbalsts. Vienlaikus valdības rīcības plānā pausta apņemšanās ieviest atsevišķas Stambulas konvencijā minētas prasības.
Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm novēršanu un apkarošanu ("Stambulas konvencija") ir pirmais starptautiskais dokuments, kurā juridiski definēta vardarbība pret sievietēm un izveidota visaptveroša tiesisku un politisku pasākumu sistēma, lai novērstu šādu vardarbību, atbalstītu upurus un sodītu vainīgos.
Komisija 2015. gada oktobrī pieņēma ceļvedi, kurā secināja, ka ES pievienošanās konvencijai radītu saskaņotu ES sistēmu vardarbības pret sievietēm apkarošanai, uzlabotu novēršanu un sniegtu labāku aizsardzību un atbalstu sievietēm un bērniem, kas cietuši no vardarbības, kā arī atsevišķām konkrētām sieviešu grupām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
