Adamkus Vīķes-Freibergas ieceri novērtēja atzinīgi, taču uzsvēra, ka visu deviņu kandidātvalstu paziņojumam būtu lielāka ietekme nekā paziņojumam, kuru būtu pieņēmušas tikai trīs Baltijas valstis, BNS pastāstīja prezidenta preses sekretāre Violeta Gaižauskaite.
Pa diplomātiskajiem kanāliem plānots par šo ieceri informēt pārējās kandidātvalstis. Pieņemšanas gadījumā šis būtu jau otrais deviņu NATO kandidātvalstu kopējais paziņojums aliansei.
Pirmo, tā dēvēto Viļņas paziņojumu, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Slovēnijas, Slovākijas, Rumānijas, Bulgārijas, Albānijas un Maķedonijas ārlietu ministri pieņēma konferences laikā Viļņā pērnā gada maijā. Kandidātvalstis aicināja NATO dalībvalstu līderus pieņemt lēmumu par alianses tālāku paplašināšanos 2002.gadā.
Vīķe-Freiberga vizītes laikā Viļņā trešdien pauda viedokli, ka pareizi būtu uzaicināt visas trīs Baltijas valstis nākamajā NATO paplašināšanās kārtā. Lietuvas televīzijas raidījumā "Preses klubs" prezidente sacīja, ka, pēc viņas domām, nebūtu pareizi, ja NATO neuzaicinātu visas trīs Baltijas valstis vienlaikus.
Šis viedoklis nesakrīt ar Lietuvas nostāju, kas uzskata, ka kaut vienas Baltijas valsts uzaicināšana iestāties aliansē 2002.gadā gaidāmā saieta laikā būtu liels ieguvums visām trim. Lietuva tiek uzskatīta par vienu no vislabāk sagatavotajām NATO kandidātvalstīm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
