Iepriekš "Baltic Screen" publikācijā laikrakstā "Neatkarīgā" ziņoja par diviem Vīķes-Freibergas dāvanās saņemtiem 950 un 300 latus vērtiem rokas pulksteņiem.
Pārējie divi priekšmeti ir kādas represētās sievietes dāvināta glezna, uz kuras izšūtas magones, kā arī glezna, kas dāvāta Vīķei-Freibergai vizītes laikā Marokā un uz kuras redzams eksprezidentes portrets.
Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu eksprezidentei vistuvākā dāvana, kuru viņa esot atpirkusi, bija kādas represētās sievietes dāvināta glezna - smalks izšuvums ar magonēm, tolaik informēja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga.
Taču Ozols informēja, ka viņa rīcībā ir dokumenti, kas apliecina - Vīķes-Freibergas prezidentūras beigās tikušas norakstītas četras prezidentei pasniegtas dāvanas, tostarp kādas represētās dāvināts izšuvums ar magonēm.
Norakstīšanas akti ir arī par abiem rokas pulksteņiem un Marokā dāvināto gleznu.
Bijušās prezidentes tagadējā sekretāre Karīna Rāviņa-Vimba pagaidām nevarēja komentēt, kur patlaban atrodas visas šīs dāvanas un kas noticis ar gleznu, uz kuras izšūtas magones - vai tā norakstīta un atpirkta, vai arī norakstīta un nav atpirkta, jo Vīķe-Freiberga atrodas vizītē Francijā.
Ar toreizējo kancelejas vadītāja vietnieku, kas nodarbojās ar saimnieciskiem jautājumiem, Juri Ruško neizdevās sazināties.
Pati Vīķe-Freiberga iepriekš telekompānijas LNT ziņu raidījumam sacīja, ka skandāls ap, iespējams, pretlikumīgi iegūtajām dāvanām esot brīdinājums, ja nu gadījumā viņa plānotu iesaistīties politikā.
Kā šodien raksta laikraksts "Neatkarīgā", kļūst aizvien skaidrāks, ka pērn Vīķes-Freibergas pilnvaru pēdējās dienās notikusi apjomīga valsts atbrīvošana no tai "nevajadzīgiem" priekšmetiem. Atklātībā nonākuši dokumenti norāda, ka pat ārvalstu vizītē saņemts prezidentes portrets ticis pārdēvēts par privātu dāvinājumu, lai pēc tam to tāpat kā bēdīgi slavenos valsts galvas dāvanās saņemtos rokas pulksteņus nekavējoties norakstītu kā "tālākai ekspluatācijai nederīgu".
Kā rāda Valsts prezidenta kancelejas dokumenti, pagājušā gada maijā toreizējā Valsts prezidente, viesojoties Marokas Karalistē, saņēmusi dāvanu - viņas pašas portretu, kas pēc atgriešanās, spriežot pēc oficiālā akta, reģistrēts kā Valsts prezidentes saņemta dāvana un novērtēts ar 300 latiem.
Taču 2007.gada jūnija beigās pēc īpaša Valsts prezidenta kancelejas iesnieguma saņemšanas ekspertu komisija, kā rāda tās parakstīts akts, pārbaudījusi gleznu un konstatējusi, ka "kultūras priekšmetu novērtēšanas brīdī mākslas priekšmetu ekspertiem nebija pieejama informācija par abu dāvinājumu privāto raksturu".
Otrs dāvinājums ir minētais izšuvums.
Šādā veidā dāvana, kas saskaņā ar pieejamajiem dokumentiem oficiāli bijusi reģistrēta kā valsts amatpersonas saņemta dāvana, dažas dienas pirms apdāvinātās personas pilnvaru beigām pārtapusi par privātu dāvinājumu.
Kā raksta "Baltic Screen", tālākais ceļš bijis identisks jau iepriekš aprakstīto Vīķes-Freibergas dāvanās saņemto rokas pulksteņu norakstīšanas procesam: balstoties uz šo konstatējumu, Valsts prezidenta kancelejas komisija kancelejas vadītāja vietnieka Ruško vadībā apskatījusi gleznu un nolēmusi izslēgt to no pamatlīdzekļiem.
Vēl pēc tam toreizējais kancelejas vadītājs Andrejs Pildegovičs apstiprinājis šī ar 300 latiem novērtētā valsts īpašuma "norakstīšanu bez grāmatojumiem".
Tāpat kā abiem rokas pulksteņiem, arī gleznas norakstīšanas dokumentā nav pat aizpildītas ailes "Apskatē komisija konstatēja, ka objekts ir tālākai ekspluatācijai nederīgs šādu apsvērumu dēļ..." un "Tehniskais stāvoklis un norakstīšanas iemesls...".
Kā raksta "Neatkarīgā", šāds process rada iespaidu, ka, pārvēršot valsts amatpersonas saņemtu dāvanu par privātu dāvinājumu un to nekavējoties norakstot, ir pārkāpts likums "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu", kurā noteikts, ka, izņemot "dāvanas, kuras Valsts prezidents saņem kā privātpersona, ja to vērtība nepārsniedz 100 latu", visas pārējās prezidenta dāvanas "ir valsts īpašums un tiek glabātas Valsts prezidenta rezidencē".
Eksperte Inese Sakne, kas parakstījusi aktu, kurā minēts "dāvinājuma privātais raksturs", kategoriski norobežojās no Valsts prezidenta kancelejas lēmuma par gleznas "privātā dāvinājuma" raksturu: "Ja dāvana ir personiska rakstura, mums tā nav jāvērtē. To, ka tā ir personiska rakstura, nosaka kāds cits, ne mēs. Mūs tikai informē, ka tā ir privāta. Tur bija visādas somiņas un šallītes, tās tur stāvēja, kamēr mēs vērtējām. To, ka tās ir privātas, laikam nosaka protokola cilvēki..."
Informācija par šiem gadījumiem nosūtīta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), kam jālemj par iespējamu kriminālprocesa uzsākšanu.
Nezinot precīzus gleznas "pārkvalificēšanas" apstākļus, KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs vakar norādīja: "Vienīgais, uz ko var atbildēt pilnīgi droši, ir tas, ka gan pēc iepriekšējā, gan jaunā regulējuma dāvanas, ko valsts amatpersona pieņem, pildot valsts amatpersonas pienākumus, ir valsts vai pašvaldības institūcijas īpašums." Uz Maroku Vīķe-Freiberga devās nevis kā privātpersona, bet oficiālā valsts vizītē kā Valsts prezidente.
Saskaņā ar 1996.gada 16.jūlijā pieņemto Saeimas prezidija lēmumu par kārtību, kādā izpērkamas dāvanas, kuras valsts amatpersonai atļauts pieņemt amata pienākumu pildīšanas laikā, pēc prezidenta pilnvaru termiņa beigām mākslas priekšmetu eksperti dāvanas novērtē, tādējādi bijušais valsts vadītājs var izpirkt jebkuru dāvanu.
Kopumā Vīķe-Freiberga, beidzoties prezidentūrai, atpirka dāvanas par 9485 latiem. Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Vīķe-Freiberga atpirkusi vairākas dāvanas no valstu līderiem - Nīderlandes karalienes Beatrikses dāvāto tulpju vāzi, bijušā Francijas prezidenta Žaka Širaka dāvinātās divas tējas tases, Lielbritānijas karalienes Elizabetes II dāvināto tējas servīzi, bijušā Krievijas prezidenta, nelaiķa Borisa Jeļcina dāvinātās tējas tases, kā arī citas dāvanas.
Ozols sacīja, ka prezidentiem pasniegtās dāvanas ir iespējams norakstīt, piemēram, ja dāvāta servīze, kura nokritusi un saplīsusi.