"Stāšanās finanšu ministra amatā bija ne tikai smags darbs pie valsts ekonomiskās atveseļošanas, bet arī ne mazāk smaga cīņa ar sevi. Vēlos uzsvērt, ka lielākais atbalsts bija ministrijas kolektīvs, jo tieši kolektīva gars un profesionalitāte visos līmeņos ir devusi to, ka mūs respektē un par mums runā visā Eiropā. Pēc visa piedzīvotā uz šo laiku atskatos ar gandarījumu, un stafetes kociņu nododu tikai ar pozitīvām emocijām, uzsverot, ka vienmēr būšu gatavs atbalstīt ar savu padomu un pieredzi," norāda nu jau bijušais finanšu ministrs.
Viņš finanšu ministra amatā darbu sāka 2010. gada 3. novembrī. Tobrīd Latvija bija ekonomiskās krīzes vissmagāk skartā valsts, tāpēc bija jāiegulda lielas pūles valsts finansiālās situācijas stabilizēšanā un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Nu jau vairākus gadus Latvija ir starp visstraujāk augošām Eiropas Savienības (ES) ekonomikām, priecājas Vilks.
2011. gadā Starptautiskais Valūtas fonds novērtēja Latvijas veikumu un noslēdza starptautisko aizdevumu programmu, kas bija nepieciešama krīzes pārvarēšanai. Tāpat Latvija pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezās ārējos tirgos, kur kopš tā laika esam emitējuši piecas vērtspapīru emisijas.
Ministra darbu saraksta augšgalā ierindojas arī Latvijai vēsturiskais pagrieziens – pievienošanās eirozonai. Ne mazāks pārbaudījums ir valsts budžeta sagatavošanas process. Ministrs budžeta portfeli uz Saeimu ir nesis četras reizes. Pērn tika sastādīts ne tikai nākamā gada, bet arī vidējā termiņa ietvara budžets, norāda Vilks.
Viņš arī atgādina, ka Latvijai patlaban ir viens no viszemākajiem budžeta deficītiem, proti, 2013.gadā 1%. Valsts ārējais parāds pērn bija 38,1% no iekšzemes kopprodukta (pēc Māstrihtas kritērijiem budžeta deficītam jābūt zem 3%, savukārt ārējam parādam – zem 60%).
Finanšu ministra pienākumus no trešdienas, 5.novembra, sāk pildīt Jānis Reirs (V).
