Pēc viņa domām, turpmākajos mēnešos par šo jautājumu ir jāizvērš diskusija un gada otrajā pusē valdībai vajadzētu būt gatavai jau konkrēti rīkoties.
Šādu pasākumu īstenošana būs jāveic kopā ar sociālajiem partneriem, ar kuriem jāslēdz kopīgas vienošanās un jāpanāk izpratne, līdzīgi kā tas iepriekš darīts Slovēnijā, kur pirms pievienošanās eirozonai ir panāktas solidāras vienošanās ar sabiedrības grupām.
Piemēram, varētu būt nepieciešama visas sabiedrības solidarizēšanās, lai piebremzētu atalgojuma pieaugumu, vai uz zināmu laiku varētu ierobežot prēmiju izmaksas lielajos uzņēmumos, kas slāpētu inflācijas kāpumu, norādīja ministrs.
Pēc Vilka teiktā, ļoti liela loma inflācijas ierobežošanā turpmāk būs arī regulatoram un Konkurences padomei, jo būs ļoti rūpīgi jāizsver un jāizvērtē visi iespējamie tarifu paaugstinājumi.
Svarīgi būšot sekot līdzi arī cenu dinamikai, jo iespējama situācija, ka pasaules ekonomiskā situācija sāk straujāk uzlaboties un arī iekšējais patēriņš sāk palielināties straujāk.
Vilks arī uzsvēra, ka eiro ieviešanas mērķis ir ļoti tuvu un ir jāapzinās, ka inflāciju būs jāspēj kontrolēt jau ar nākamā gada pavasari, lai izpildītu nepieciešamos Māstrihta kritērijus.
Pēc Vilka aplēsēm, lai izpildītu kritērijus, gada vidējai inflācijai nākamgad jābūt 2% robežās un šāds rādītājs jau liktu justies kaut cik komfortabli.
Ministrs pauda pārliecību, ka "īsam brīdim ir iespējams mobilizēties" un, tikai vērtējot iekšējos faktorus, Latvija kritērijus spēs izpildīt, tomēr nezināmais joprojām esot ārējie faktori, piemēram, situācija arābu valstīs, tāpēc šo faktoru patlaban esot ļoti grūti prognozēt.
Pēc Vilka teiktā, var nākties gatavoties arī iespējamam divu līmeņu Eiropas attīstības scenārijam - viena varētu būt "ziemeļu valstu dimensija", kurā valstis spēj kontrolēt ekonomiskos procesus, bet otra - nosacīta "rietumu valstu dimensija", kurs procesi var būt arī sarežģītāki.
LETA jau ziņoja, ka šā gada februārī vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, bija jau par 4% augstāks.
Precēm cenas pieauga par 5,7%, bet pakalpojumiem - kritās par 0,4%, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Savukārt šā gada februārī pret janvāri vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,3%. Precēm cenas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem - par 0,2%.
Kā ziņots, Māstrihtas kritēriji nosaka, ka valsts inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentu punktiem pārsniegt vidējo inflācijas līmeni trijās Eiropas valstīs, kur iepriekšējā gadā bija viszemākā inflācija. Latvijai šis kritērijs būs jāizpilda 2012.gadā.