Foto: LETA

Līdz šā gada vasarai Latvijā vismaz puse iedzīvotāju atbalstīs eiro ieviešanu, ir pārliecināti finanšu ministrs Andris Vilks un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Vilku un Rimšēviču otrdien Briselē izjautāja Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas deputāti. Taujāts par iedzīvotāju atbalstu eiro, Rimšēvičs uzsvēris: "33% atbalsts un 33% neizlēmība liecina par lielu atbalstu." Viņš arī atgādinājis, ka aktīva komunikācija vēl nemaz nav sākta.

Savukārt Vilks uzskata, ka "pēc pāris mēnešiem varētu būt 50 pret 50".

Ministrs gan norāda, ka patlaban galvenā skepse saistīta ar inflāciju, savukārt Rimševičs ir pārliecināts, ka "inflācija ir vēsturiski zemā līmenī, kur, domājams, paliks ilglaicīgi".

Eiropas Parlamentam līdz ar Eiropas Komisiju un Eiropas Centrālo banku drīzumā būs jāvērtē Latvijas gatavība pievienoties eirozonai no nākamā gada 1. janvāra.

Uz jautājumu, kāpēc pievienoties eirozonai tagad, kad tur ir visai sarežģīta situācija, finanšu ministrs norādīja, ka pērn eirozonas valstis spērušas nozīmīgus soļus reformu virzienā. Viņš arī uzsvēra, ka pievienošanās vienotajai valūtai būs spēcīgs tautsaimniecības virzītājs un Latvija negrib tērēt laiku un gaidīt.

Tikšanās laikā EP deputāts no Latvijas Krišjānis Kariņš (EPP), atsaukdamies uz neseno krīzi Latvijā, jautāja par to, kā tiks nodrošināta stabilās ekonomikas ilgtspēja. "Šobrīd izaugsme ir plaši balstīta visās nozarēs," atbildēja Rimšēvičs, piebilzdams, ka algas aug lēnāk un uz produktivitātes kāpuma rēķina.

Citam EP Latvijas deputātam Robertam Zīlem (ECR) neesot bažu par ilgtspēju, taču esot jārisina sociālās nevienlīdzības jautājums. Finanšu ministrs uz to atbildēja ar informāciju par plānoto minimālās algas un neapliekamā minimuma palielināšanu. "Dzimstība aug un tas ir svarīgi. Jāsamazina nabadzība," rezumēja Vilks.

Latvijas pārstāvjiem tika jautāts arī par bezdarba samazināšanu, uz ko Vilks atzīmēja, ka tagad tas ir ap 10% pretstatā 17,3% krīzes dziļākajā punktā, un norādīja uz izglītības un nodarbinātības sektora reformām. "Tā ir valsts, kas daudz vairāk piemērota iestājai eirozonā," Latvijas situāciju patlaban novērtēja finanšu ministrs.

Latvijas Bankas prezidents arī uzskata, ka no Latvijas pievienošanās Eiropas Monetārajai savienībai (EMS) iegūs arī ES un EMS, jo tas ļaus dalīties pieredzē par krīzes pārvarēšanu un ikviens redzēs, ka EMS ir stabils "kuģis", kura vēlas "iekāpt" jaunas valstis un strādāt kopīgi.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludinājis Eiro ieviešanas likumu.

Likumu Saeima pieņēma 31.janvārī, pēc dažu stundu debatēm atsaucoties premjera Valda Dombrovska ( V) aicinājumam balsot atbildīgi.

 Jaunais likums izstrādāts, lai nodrošinātu efektīvu un caurredzamu vienotās Eiropas valūtas ieviešanu Latvijā, un tas nosaka eiro ieviešanas scenārija galveno nosacījumu - eiro vienlaicīgo ieviešanu skaidras, bezskaidras un elektroniskās naudas norēķinos no dienu, kad Latvijā tiek ieviests eiro. Iecerēts, ka Latvija pāries uz eiro 2014.gada 1.janvārī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!