"Lēmums par KNAB amatpersonas atstādināšanu no darba pienākumu pildīšanas ir pieņemts disciplinārlietas izmeklēšanas ietvaros. Šajā gadījumā pārraudzību īstenojošs subjekts apstrīd disciplinārlietas ietvaros pieņemtu lēmumu, kas ir tikai un vienīgi iestādes vadītāja kompetence, šāda lēmuma tiesiskumu, saskaņā ar valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, var vērtēt tikai tiesa," komentārā norāda KNAB šefs.
Vilnītis, atsaucoties uz likumu "Par tiesu varu", norāda - kontroli pār izpildvaras darbību, kas attiecas uz konkrētu publiski tiesisku attiecību tiesiskumu un pamatotību, veic tiesa. "Tāpat arī saskaņā ar šo likumu par strīdiem, kas saistīti ar fizisko un juridisko personu darba tiesību un citu tiesību un likumīgo interešu aizsargāšanu, tiesu spriež tikai tiesa," norāda Vilnītis.
Saskaņā ar Civilprocesa likumu, darba strīdus izšķir vispārējās jurisdikcijas tiesa, norāda Vilnītis, uzsverot, ka premjers "nevar atvasināt no vispārējiem tiesību principiem vai pārraudzības jēdziena tādas pilnvaras, kuras tam ar likumu nav piešķirtas".
"Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu KNAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Savukārt tiesības izlemt ikvienu zemākās institūcijas kompetencē esošo jautājumu pēc būtības, ieskaitot tiesības izdarīt lietderības apsvērumus, ir attiecināmas uz augstāko padotības formu – pakļautību," skaidro Vilnītis.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka premjera trešdien izdotajā rezolūcijā norādījis, ka Vilnīša "rīkojums uzskatāms par prettiesisku, jo konstatēta tā neatbilstība Darba likumam", tāpēc viņš atcēlis lēmumu Vilku atstādināt no amata.
7.martā uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku Vilks atstādināts no amata, lai izvērtētu iespējamos pārkāpumus Vilka rīcībā, nolaidīgi pildos savus pienākumus, viņa iespējamo ilgstošu bezdarbību un maldinošās informācijas sniegšanu saistībā ar 2006. gadā sākto un nepabeigto PHARE programmas līdzfinansēto projektu KNAB integrētās informācijas sistēmas un lokālās datubāzes izstrādei.
Vilnītis uzskata, ka viņa vietnieks nav pildījis finanšu ministra rīkojumu, Vilnīša rīkojumus un rezolūcijas, kā arī apzināti dezinformējis premjeru par projekta virzību.
Tikmēr valdības izveidota komisija vērtē paša Vilnīša atbilstību amatam. Vilnīša vērtēšanas komisiju valdība izveidoja pēc ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ierosinājuma. Ģenerālprokuratūra nekomentē, vai ierosinājuma iemesls bija saistīts ar KNAB darbinieka Jura Juraša apgalvojumiem, ka Vilnītis licis nelikumīgi noklausīties politiķu sarunas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
