Vilnītis lūdz prokuratūrai skaidrojumu par premjera rezolūciju; tikmēr neapturēs KNAB reformu

Biroja preses pārstāve Ieva Krlsberga portālu "Delfi" informēja, ka Vilnītis lūdzis Ģenerālprokuratūru "skaidrot un izvērtēt Ministru prezidenta rīcības, izdodot [..] rezolūciju [..}, tiesiskumu un likumību". Līdz prokuratūras skaidrojuma saņemšanai Vilnītis nolēmis "uzskatīt, ka [..] KNAB priekšnieka 2010.gada 1.aprīļa rīkojums par grozījumiem KNAB [..] reglamentā ir spēkā esošs".

Iesniegumā Ģenerālprokuratūrai KNAB priekšnieks norāda, ka Ministru kabineta kārtības rullis "nepārprotami" nosaka, ka "rezolūcija ir dokuments, ar kuru tiek dots uzdevums amatpersonai". Taču premjera rezolūcija, Vilnīšaprāt, "nesatur nekādu uzdevumu KNAB priekšniekam, bet vērsta uz prettiesisku mērķi atcelt KNAB priekšnieka likumīgu rīkojumu kā prettiesisku lēmumu". KNAB šefs arī norāda, ka premjera rezolūcija "nesatur lēmuma tiesisko apstākļu motivējumu par atceļamā akta prettiesiskumu, kas nerada pārliecību par paša lēmuma tiesiskumu, likumību un objektivitāti, bet dod pamatu secinājumam par lēmuma normatīvajiem aktiem neatbilstošu, subjektīvu un voluntāru raksturu".

Vilnīša iesniegumā arī norādīts, ka premjers savulaik nav likumā noteiktajā termiņā sniedzis viedokli par KNAB reglamenta grozījumu projektu, kas Dombrovskim tika nosūtīts pērn februāra beigās. KNAB priekšnieks norāda, ka saskaņā ar likumu projekts uzskatāms par saskaņotu arī tad, ja mēneša laikā no tā nosūtīšanas dienas nav saņemti rakstveida iebildumi, līdz ar to KNAB reglamenta grozījumi, viņaprāt, uzskatāmi par saskaņotiem un spēkā esošiem no pagājušā gada 1.aprīļa. KNAB priekšnieks uzsver, ka likums "neparedz likumīgā spēka stājušos iekšējo normatīvo aktu pēcpārbaudi".

Savu iesniegumu Vilnītis nosūtījis ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, Dombrovskim, kā arī zināšanai Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam Aināram Latkovskim.

Jau ziņots, ka Dombrovskis janvārī iepazinās ar Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora Arvīda Kalniņa vadītās starpinstitūciju komisijas ziņojumu, kurā izvērtēts KNAB struktūras jaunais modelis un biroja priekšnieka rīcība, un nolēmis atcelt Vilnīša rīkojumu par biroja reformu. Taču, tā kā KNAB reformu un Vilnīša rīcību turpina pārbaudīt prokuratūra, premjers pagaidām atturas lemt "par komisijas izveidi KNAB priekšnieka atbilstības amatam vērtēšanai".

Aprīlī Vilnītis ieviesa izmaiņas KNAB struktūrā, nolemjot veidot operatīvo darbinieku grupu, kas strādā tiešā viņa pakļautībā, nevis viņa vietnieces Jutas Strīķes pārraudzībā, kā tas bija iepriekš. Vilnītis vēlējās ar jauno struktūru paplašināt KNAB darbu reģionos, savukārt viņa vietnieki Strīķe un Alvis Vilks pauda bažas, ka KNAB šefs grib palielināt savu ietekmi un mazināt biroja kapacitāti. Ar to aizsākās KNAB šefa un vietnieku konflikts, kurā vēlāk iesaistījās arī liela daļa biroja darbinieku.

Vēlāk vasarā premjers uzdeva Vilnītim atcelt reformu, norādot, ka tā paredz nelietderīgu funkciju dublēšanu, bet Vilnītis to darīt nevēlējās. Vilnīša iecerēto reformu izvērtēja pēc Nacionālās drošības padomes iniciatīvas izveidota komisija, kura secināja: lai gan kopumā Vilnīša uzsāktās reformas, veidojot reģionālās struktūrvienības, bijušas tiesiskas un lietderīgas, tomēr ne visi lēmumi bijuši līdz galam pārdomāti, tāpēc izmaiņas birojā būtu jāturpina.

Taču konflikts turpinājās un novembra vidū pēc sarunas ar KNAB vadību premjers uzdeva KNAB reformas izvērtēšanas starpinstitūciju komisijai analizēt Vilnīša rīcības atbilstību labas pārvaldes principiem, kā arī tās tiesiskos aspektus.

Konflikts KNAB ir arī Ģenerālprokuratūras uzmanības lokā – biroja darbinieki lūguši izvērtēt vairākus desmitus iespējamo pārkāpumu Vilnīša darbā, savukārt KNAB šefs apstrīdējis vairākus premjera lēmumus.