„Man personīgi liekas, ka atsevišķos gadījumos, kad sodi, kas noteikti Krimināllikumā, no krimināltiesiskā aspekta varētu būt ne tik nesamērīgi lieli, mēs varētu izmantot civiltiesisko zaudējumu piedziņas mehānismu,” – tā ceturtdien publicētā intervijā laikrakstam „Neatkarīgā Rīta Avīze” saka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Normunds Vilnītis.

Viņš skaidro, ka korupcijas gadījumi jāvērtē ne tikai balstoties uz krimināltiesību apsvērumiem, bet arī uz zaudējumu atlīdzības principiem. „(..) Vai, piemēram, konfiscēt mantu, un ar to viss beidzas. Vai arī iet tādu ceļu, kādu iet, ja nekļūdos Francija, kur, izvērtējot noziedzīgo nodarījumu, tiek noteikts kaitējums konkrētas summas apjomā un tiesa pamatoti uzliek sodu,” priekšlikumu skaidrojis Vilnītis.

Viņš arī piebildis, ka cietumsods varētu būt apvienots ar darbu, kurā par korupciju notiesātais atstrādā valstij nodarīto kaitējumu. Arī konkursu laikā, kad amatpersonas pieļāvušas korupciju, personas, kas nelikumīgo lēmumu pieņēmušas sevis radītos zaudējumus varēs atlīdzināt. „Te būtu ideja – ne tik daudz likt cietumā, cik uzlikt pienākumu pēc tam atlīdzināt nodarīto kaitējumu,” stāstījis Vilnītis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!