"Mani neviens nav ietekmējis vai mēģinājis ietekmēt. [..] Kā būs nākotnē, es nezinu," ceturtdien "Sabiedrības par atklātību Delna" ("Delna") rīkotajā publiskajā diskusijā "Politiskie šķēršļi KNAB darbības efektivitātei" sacīja Vilnītis.
KNAB priekšnieks arī atzina, ka viņa pilnvaras tāpat ir pietiekami ierobežotas, lai varētu radikāli ietekmēt biroja darbu. "Ne viens Vilnītis var kaut kādu lietas gaitu izmainīt," diskusijā sacīja KNAB vadītājs, piebilstot, ka kopumā biroja darbinieki, pēc viņa domām, strādā godprātīgi un pietiekami efektīvi, ņemot vērā ierobežotos finanšu resursus.
Tostarp Vilnītis nenoliedz, ka KNAB atrašanās valdības pārraudzībā ir pretrunīga. Arī ārvalstu eksperti ir konstatējuši, ka šāda sistēma faktiski nozīmē, ka Ministru kabinetam ir jāuzrauga savi uzraugi.
KNAB vadītāja vietnieks Alvis Vilks pastāstīja, ka pēdējā laikā birojs saņemot aizvien mazāk konkrētu iesniegumu, kas jūtami apgrūtinot tālāku darbu cīņā ar korupciju.
Runājot par KNAB struktūru, Vilks atzīmēja, ka neviens biroja vadītājs, stājoties amatā, nav sūdzējies par iestādes statusu. Arī pēc paša Vilka domām, Ministru prezidentam patlaban ir ļoti ierobežotas iespējas ietekmēt KNAB darbu, bet tomēr tādas ir, piemēram, lemjot budžeta jautājumus vai meklējot biroja priekšnieka amata kandidātus.
KNAB bijušais priekšnieka vietnieks Rūdolfs Kalniņš "Delnas" rīkotajā diskusijā atzina, ka KNAB Latvija nekad nav gribējusi. Šāda iestāde savulaik izveidota tikai tāpēc, ka Latvija gribēja iestāties NATO. "Nevar teikt, ka tā [KNAB izveidošana] būtu kaut kāda Latvijas griba vai sabiedrības iniciatīva. Nekādā gadījumā," atzīmēja Kalniņš, uzsverot, ka "tas bija spiediens no ārpuses".
Tāpat Kalniņš atzina, ka īsi pēc KNAB izveidošanas viņš bijis ārkārtīgi pārsteigts par lielo biroja ietekmējamību. "Arī šobrīd jautājums par KNBA neatkarību un padotību ir ļoti svarīgs, bet es tam neredzu risinājumu, it sevišķi tik mazā valstī kā Latvija," "Delnas" rīkotajā diskusijā sacīja Kalniņš.